Search results for "Impērija"

Studentu karcera laika kapsulas

2023

Raksts veltīts unikālam atklājumam Latvijas Universitātes vēsturiskajā Studentu karcerī, kas glabājies kopš 19./20. gs. mijas. Tiek analizētas 3 papirosu paciņas un 1 sērkociņu kastīte no Krievijas impērijas laika, noskaidrojot tā izcelsmi, pielietojumu un zinātnisko novitāti. Atrastie priekšmeti liecina, ka Studentu karcerī ieslēgtie studenti spēja apiet Rīgas Politehnikuma Studentu disciplinēšanas regulā noteikto sodu par smēķēšanu. Priekšmeti arī ir Latvijas industriālās vēstures atstāts mantojums, kas liecina par Baltijas reģiona nozīmi Krievijas impērijas rūpniecības attīstībā.

Romas impērija un goti (238-410)

2015

Darbs “Romas impērija un goti (238-410)” veidots kā Romas impērijas un gotu attiecību apskats laika posmā no gotu ienākšanas pie impērijas robežām trešā gadsimta laikā līdz Romas ieņemšanai 410. gadā, kas iezīmēja impērijas varenības beigas un būtiski mainīja attiecību raksturu. Lai veikmīgāk pētītu gotu faktora ietekmi uz impērijas attīstību, darba gaitā raksturota gan Romas impērijas attīstība tās norieta posmā, gan gotu izcelsmes problēma. Attiecības Romas impērijas un gotu starpā strukturētas trīs periodos, katrā no tiem analizējot specifiskās problēmas un to risināšanas paņēmiemus.

Politisko un sociālo faktoru ietekme uz Romas karaspēku agrās impērijas laikā (27.g.p.m.ē.- 284.g.)

2019

Bakalaura darbā tiek aplūkota politisko un sociālo faktoru ietekme uz Romas karaspēku laika posmā no 27.g.p.m.ē. 284. gadam. Šajā laika posmā Romas karaspēks piedzīvoja ļoti būtiskas izmaiņas. Līdz ar to šī darba galvenais mērķis ir secīgi aplūkot divas faktoru grupas – politiskos un sociālos - un to ietekmi uz Romas karaspēku. Darbam aktualitāti piešķir tas, ka nav veikti pētījumi, kuros vienlaikus tiek aplūkoti gan politiskie faktori, gan sociālie faktori un to ietekme uz Romas karaspēku. Sociālo faktoru ietekme uz karaspēku ir pētīta reti un tikai atsevišķos gadījumos. Pētījuma rezultātā tiek iegūta aina par to cik liela nozīme bija poliskajiem un sociālajiem faktoriem uz Romas karaspēku…

Senķīniešu vēsturnieka sniegtās ziņas par Āzijas huņņiem

2015

Latvijas valsts vēstures arhīvā pieejamo 18. gadsimta Rīgas suvērēno privilēģiju tulkojumu (krievu un vācu valodā) lingvistiski salīdzinoša analīze

2015

Šajā lingvistiski salīdzinošā pētījumā tiek aplūkota tulkošanas vēsture. Kā izmeklēšanas temats ir izvēlēti Rīgas suverēno privilēģiju rokraksti, kuri ir sastādīti 16.-18. gadsimtā. Šie teksti tiek salīdzināti ar 18. gadsimtā sarakstītajiem krievu un vācu tulkojumiem. Visi izmantotie un transkribētie materiāli glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Pētījumā daudzos piemēros tiek mēģināts parādīt tulkošanas nozīmīgumu un funkciju Krievijas Impērijā un Livonijā. Darba mērķis ir noteikt dominējošo tulkošanas metodi Rīgas vācu-krievu juridiskajos tekstos. Šim nolūkam tika analizētas divas tulkošanas metodes, kuras bija raksturīgas 18. gadsimtam, proti burtiskais un brīvais tulkojums. Rezultā…

Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II kā kristiešu, musulmaņu un jūdu valdnieks

2015

Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II savā valdīšanas laikā (1197 – 1250) kļuva ievērojams ar viduslaikos valdniekam līdz tam neierastu pasaules skatījumu, kas īpaši atklājās viņa laikabiedru rakstītajās liecībās par viņu un viņa valdīšanas laiku. Tolerantā attieksme pret dažādām savu pavalstnieku grupām un kristiešu valdniekam neraksturīgā padziļinātā interese par savu pavalstnieku kultūrām ir tikai divi piemēri, kas pārsteidza Frīdriha II laikabiedrus, īpaši izraisot plašas diskusijas tieši kristīgās elites vidū, kas turējās pie stingriem un noteiktiem priekšstatiem, kādam jābūt kristiešu valdniekam un kā tam jāizturas pret pārējiem – viņu skatījumā - neticīgajiem. Laiks, kad pie var…

Anatola Līvena karaspēka vienības darbība 1918.-1920.g. Latvijā un Ziemeļkrievijā

2017

Bakalaura darba tēma “Anatola Līvena karaspēka vienības darbība 1918.-1920.g. Latvijā un Ziemeļkrievijā” aptver laiku no Latvijas neatkarības pasludināšanas līdz Krievijas baltās Ziemeļrietumu armijas likvidēšanai. Mērķis ir pētīt Anatola Līvena nodaļas darbību Latvijas un Krievijas Ziemeļrietumu teritorijās noteiktajā laika posmā, konstatējot galvenos darbības aspektus un lomu Baltijas reģionā. A.Līvena nodaļa bija viena no kaujas spējīgākām vienībām pret boļševiku frontē un ir unikāla militāra vienība Baltijas reģionā. Tās darbību var iedalīt trīs galvenajos posmos 1) dibināšanās un darbība līdz 1919. gada aprīlim 2) nodaļas darbība līdz nosūtīšanai uz Igauniju maijs – jūlijs 3) dalība Zi…

Skandināvu un Bizantijas impērijas militārie, saimnieciskie un kultūras sakari 10.-11.gs.

2019

Maģistra darba ,,Skandināvu un Bizantijas impērijas militārie, saimnieciskie un kultūras kontakti 10.-11.gs.” mērķis ir izpētīt skandināvu un Bizantijas kultūru mijiedarbības izpausmes un formas vikingu laikmetā. Darba pamatā ir abu grupu saskrasme un tās ietekme uz abām kultūrām. Lai sasniegtu mērķi ir jāapskata dažādas problēmas: 1)terminoloģija, 2)saskarsmes formas, 3)kultūra un kultūru mijiedarbības rezultāti. Iegūtie secinājumi ir interpretatīvi un balstās uz rakstīto avotu un arheoloģisko liecību analīzi.

Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā (1917–1920): teorētiskās un historiogrāfiskās problēmas

2014

Anotācija Promocijas darbā „Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā (1917–1920): teorētiskās un historiogrāfiskās problēmas” ir pētīts, kā mūsdienu vēstures literatūrā ir problematizēta cīņa par varu reģionā starp Baltijas jūru un Melno jūru (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas teritorijās) periodā no carisma krišanas 1917. gada pavasarī līdz Polijas un Padomju Krievijas pamiera noslēgšanai 1920. gada rudenī. Darbs ir veikts, salīdzinoši analizējot priekšvēsturi cīņai par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, historiogrāfijā ietvertās cīņu definējošās koncepcijas, kā arī cīņas sekas un nozīmi jeb pēcvēsturi. Apzinoties pētniek…

Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, 1917-1920

2015

"Cīņa par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā (1917–1920): teorētiskās un historiogrāfiskās problēmas” ir pētīts, kā mūsdienu vēstures literatūrā ir problematizēta cīņa par varu reģionā starp Baltijas jūru un Melno jūru (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas teritorijās) periodā no carisma krišanas 1917. gada pavasarī līdz Polijas un Padomju Krievijas pamiera noslēgšanai 1920. gada rudenī. Darbs ir veikts, salīdzinoši analizējot priekšvēsturi cīņai par varu Krievijas postimpērijas Rietumu perifērijā, historiogrāfijā ietvertās cīņu definējošās koncepcijas, kā arī cīņas sekas un nozīmi jeb pēcvēsturi. Apzinoties pētnieku teorētisko ideju un empīr…