Search results for "KOKSNE"
showing 10 items of 26 documents
Koksnes brūnā trupe: bazīdijsēnes un to destruktīvā iedarbība uz lignocelulozi
2008
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Polifenolu izdalīšana no dažādiem augu biomasas pārstrādes atlikumiem ar videi draudzīgām ekstrakcijas metodēm un iegūto produktu vispusīga raksturoš…
2018
Darbā ir izstrādāta metodoloģija augu polifenolu savienojumu ekstrakcijai no dažādiem augu biomasas pārstrādes atlikumiem: mizas, koksnes atlikumiem un biomasas ķīmiskās pārstrādes blakusproduktiem. Izmantojot dažādas ekstrakcijas metodes (Soksleta, ASE, CŠE, FBE, ME, macerācija) un to parametru optimizāciju (ekstrakcijas laiks, temperatūra, spiediens, šķīdinātājs, ciklu skaits, tieša vai secīga ekstrakcija) noteikti vispiemērotākie polifenolu ieguves apstākļi no priedes koksnes un alkšņu mizām. Izveidots vispusīgs un detalizēts polifenolu mērķsavienojumu (galvenokārt diarilheptanoīdu, stilbēnu, lignīnu) raksturojums. Izvērtēta jonu šķidrumu piemērotība lignīna frakcionēšanai salīdzinājumā …
Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
2019
Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…
Agrīnās konkurences un paaugstinātas vides temperatūras ietekme uz Latvijā saimnieciski nozīmīgu koku sugu koksnes anatomiju
2022
Ilgtspējīgai mežu atjaunošanai klimata pārmaiņu kontekstā mežu nozarē arvien populārāks kļūst klimata gudras mežsaimniecības koncepts, kura viena no iezīmēm ir jauku mežaudžu veidošana. Specifisks kokaugu sastāvs jaukta tipa audzēs spēj palielināt to produktivitāti un samazināt potenciālo biotisko un abiotisko risku negatīvo ietekmi. Pētījuma mērķis bija eksperimentāli novērtēt agrīno iekšsugu un starpsugu konkurenci un tās ietekmi uz saimnieciski nozīmīgu un potenciāli saimnieciski nozīmīgu lapkoku sējeņu agrīno attīstību pašreizējos un prognozētos klimatiskajos apstākļos Latvijā. Analizēto sējeņu lumenu laukumu un šūnu sienas biezumu reprezentatīvākā atlases kopa bija 5% lielāko šūnu kate…
Urīnvielas ietekme uz parastā bērza (Betula pendula Roth) koksnes iekrāsojumu izraisošām sēnēm
2020
Šī darba mērķis bija noskaidrot urīnvielas ietekmi uz parastā bērza Betula pendula Roth. koksnes iekrāsojumu izraisošām sēnēm. Eksperimentā izmantotos baļķus ievāca zinātniskās izpētes mežā un kokmateriālu krautuvē. Koksnes materiāli tika apstrādāti ar urīnvielu, 50 % veikti mizas bojājumi. Paraugus inkubēja trīs, astoņas, deviņas un desmit nedēļas, lai novērtētu koksnes patogēno sēņu attīstību. Ar urīnvielu apstrādātajos paraugos novēroja lielāku koksnes iekrāsojumu attīstību. Ilgstoša inkubācija un mizas bojājumi palielināja koksnes iekrāsojuma attīstību. Paraugos, kas ievākti kokmateriālu krautuvē, novēroja lielāku patogēno sēņu daudzveidību. Secināts, ka urīnvielas apstrāde neaptur koks…
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes vecums un sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību
2016
Pētījuma mērķis — noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu un sadalīšanās ātrumu, kā arī, tās saistību ar bioloģisko daudzveidību. Dabisku mežu teritorijā Turkalnē (Ikšķiles novadā) un Ķemeru Nacionālajā parkā (Jelgavas un Engures novadā) ievākti un analizēti 63 atmirušās koksnes paraugi (kritala un stumbenis skaitīti kā viena vienība). Atmirušajai koksnei noteikti tās parametri (sadalīšanās pakāpe, diametrs, vecums) un reģistrēta piepju un sūnu sugu sastopamība. Blakus esošiem dzīviem kokiem veica urbumus ar Preslera svārpstu, lai pēc paraugu apstrādes laboratorijā mērītu gadskārtu platumus un veiktu šķērsdatēšanu. Pēc šķērsdatēšanas veikšanas dzīvo koku hronoloģijas salīdzinātas…
Piepju Aphyllophorales daudzveidību ietekmējošie faktori uz atmirušās koksnes egļu mežos
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir piepju sugu daudzveidība uz atmirušās koksnes, atkarībā no koksnes sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma, vecuma un kritalu attāluma virs zemes, egļu mežu teritorijās. Ierīkoti 14 parauglaukumi aizsargājamā teritorijā un arī saimnieciskos mežos. Noteikta atmirušās koksnes sadalīšanās pakāpe, diametrs, garums, vecums un kritalu attālums virs zemes egles, bērza un apses koksnei, noteikta piepju sugu daudzveidība. Pētījuma galvenie secinājumi: lielākā sugu daudzveidība konstatēta uz egļu kritalām otrajā sadalīšanās pakāpē; piepju sugu daudzveidība ir atkarīga no sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma un kritalu attāluma virs zemes; neapstiprinājās tas, ka …
Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Koģenerācijas staciju pelnu īpašību un izmantošanas iespēju izpēte
2017
Maģistra darba “Koģenerācijas staciju pelnu īpašību un izmantošanas iespēju izpēte” ietvaros 24 paraugiem no 5 dažādām koģenerācijas stacijām tika noteiktas ķīmiskās un fizikālās īpašības, veicot pelnu termiskos, struktūras un mineraloģiskos, kā arī ķīmiskā sastāva, pētījumus. Maģistra darba mērķis bija veikt koģenerācijas stacijās veidoto koksnes pelnu sastāva un īpašību izpēti, izmantojot daudzparametru fizikāli-ķīmiskās metodes, lai novērtētu to izmantošanas iespējas. Darba teorētiskajā daļā tika apkopota zinātniskā literatūra par enerģijas resursiem Eiropā un Latvijā, biomasu kā atjaunojamās enerģijas avotu, koksni un tās izmantošanu koģenerācijas stacijās, koksnes pelniem un to ķīmisko…
Āra bērza Betula pendula Roth iekrāsotajā koksnē esošo mikroorganismu noteikšana un to iespējamā saistība ar fizioloģiskajiem un bioķīmiskajiem proce…
2015
Latvijā āra bērzs Betula pendula Roth ir ekonomiski nozīmīgākais lapu koks, kuram vizuāli defekti ir nevēlami, īpaši finiera ražošanā. Sarkanbrūnais iekrāsojums stumbrā ir visizplatītākais vizuālā defekta veids. Pētījuma mērķi bija turpināt apzināt un pielāgot metodes iekrāsojuma pētīšanai, cenšoties galveno uzsvaru likt uz molekulārajām metodēm, piemēram, mikroorganismu profilēšanu, kas ļāva iekrāsotā koksnē identificēt tādas sugas un ģintis kā Pholiota squarrosa, Pholiota multicingulata, Agrocybe rivulosa, Cadophora fastigiata, Helotiales sp., Phialophora sp., Trametes versicolor. Iekrāsojumu mēdz uzskatīt kā koksnes trupes sākuma stadiju, tomēr pētījuma laikā trupējuši stumbri dažāda vec…