Search results for "Krišjānis"

Jaunlatviešu pedagoģiskais devums vēsturiskā un mūsdienu skatījumā

2018

Maģistra darba mērķis ir izpētīt jaunlatviešu pedagoģiskās idejas un noskaidrot to aktualitāti mūsdienu pirmsskolas pedagoģiskā procesā Latvijā, meklējot atbildi uz jautājumu: kādas ir jaunlatviešu pedagoģiskās atziņas, kuras ir nozīmīgas mūsdienu pirmsskolas pedagoģiskā procesā. Pētījuma bāzi veido Ausekļa autordarbs “Paidagoģiskā gadagrāmata”, Ata Kronvalda kopotie raksti un runas, Krišjāņa Valdemāra raksti, darbi par Ausekli, Krišjāni Valdemāru un Ati Kronvaldu, VISC pirmsskolas izglītības mācību satura programma. Darba teorētiskajā daļā sniegts ieskats politiskā, ekonomiskā un sociālā situācijā Latvijā 19. gadsimtā, izvēlēto jaunlatviešu dzīves gājumā, viņu personības veidošanos ietekmē…

Krišjāņa Barona pieeja mītisko dainu atlasei un publikācijai “Latvju dainās”

2022

Maģistra darbā pētītas “Latvju dainu” V grāmatas VII nodaļas “Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikācija un dievināšana.” (1915) Krišjāņa Barona piezīmes oriģinālajās dziesmu lapiņās, kas tiek glabātas Dainu skapī. Darba mērķis ir noskaidrot, cik lielā apjomā un kādus labojumus un piezīmes Krišjānis Barons ir veicis dziesmu lapiņās. Tiek noskaidroti Barona dziesmu rediģēšanas un apkopošanas principi, atklājot viņa pieeju mītisko dainu apkopošanai un atlasei “Latvju dainās”. Lai realizētu pētījumu, tika aplūkotas dziesmu teicēja un vācēja nozīme tautasdziesmu vākšanas procesā, klasiskās tautasdziesmas metrika un stilistika, kā arī “Latvju dainu” sak…

Akadēmiskā Dzīve, 57

2021

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa tēls interneta ziņu portālu Delfi.lv un Tvnet.lv publikācijās un to lietotāju komentār…

2020

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu tēlu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam ir veidojuši Latvijā apmeklētākie interneta ziņu portāli – Delfi.lv un Tvnet.lv, kā arī salīdzināt publikācijās un to lietotāju komentāros identificēto tēlu. Mērķa sasniegšanai izvirzīti pieci pētnieciskie jautājumi, uz kuriem atbildes meklētas, balstoties uz teoriju par politisko komunikāciju, interneta ziņu portāliem, Klausa Mertena tēla teoriju un īstenoto pētījumu, kurā veikta arī interneta ziņu portālu lietotāju aptauja, kā arī izmantots Čārlza Osguda semantiskais diferenciālis. Rezultātā atklāts tēls divu interneta ziņu portālu publikācijās un to lietotāju komentāros.

Iewehrojami latweeschi: skizes un atzerejumi [Ievērojami latvieši]

1887

Saturs: Priekšvārds -- Cimzes tēvs -- Krogzemju Mikus (Auseklis) -- J. Pilsātnieks -- Krišjānis Kalniņš -- Juris Alunāns -- Fr. Treulands (Fr. Brīvzemnieks) -- virsnieks Andrejs Pumpurs -- Brāļi Reinis un Matīss Kaudzīši -- Baumaņu Kārlis -- Marija Pēkšēna -- Jurjānu Andrejs.

Latviešu jūrnieku dzīvesstāsti burukuģu laikmeta kontekstā.Kapteinis Pēteris Šnore

2017

Maģistra darbs veltīts burukuģu laikmetam no 19.gs. vidus līdz 20.gs. sākumam Latvijā. Darba mērķis ir raksturot latviešu jūrnieku kārtas izveidošanos, profānā un sakrālā vietu un lomu jūrnieku tradīcijās un folklorā. Atspoguļoti ar jūru saistītie rituāli, analizēts Jūras mātes tēls latviešu tautas dziesmās. Darba mērķis ir sniegt ieskatu Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) darbībā saistībā ar jūrniecību. Tiek analizēts viņa veikums rūpējoties par iespējām, ko latviešiem paver jūras tirdzniecība, savas kuģniecības izveide, brīvlaisto latviešu un igauņu piesaiste jūrnieka arodam. Tad, kad tiek nodibināta gadā jūrskola Ainažos un citās vietās Latvijā, latviešu zemniekiem paveras iespēja mācīties j…

Pētera Šmita sarakste ar Jāni Misiņu par latviešu valodas mācīšanu skolā, uzmanības pievēršanu tautas dziesmām, etnogrāfijai, lūgumu atsūtīt grāmatas

1916

P. Šmits vēstulē J. Misiņam izsaka pārdomas par stāvokli Rīgā, jo rit Pirmais pasaules karš, kā arī izsaka pārdomas par sava "Etnografisku rakstu krājuma" nākamā sējuma saturu, latviešu valodas mācīšanu skolā, uzmanības pievēršanu tautas dziesmām, etnogrāfijai. Vēstulē izskan lūgums atsūtīt vairākas grāmatas - kā J. Lautenbaha-Jūsmiņa, tā A. Niedras, Apsīšu Jēkaba, V. Rahmanova, H. Zālītes, E. Dinsberga, G. Merķeļa u.c. autoru, kā arī žurnālu "Druva" iznākušos numurus.

Starpkaru perioda ainavu pastkartes: K. Vībura fotogrāfiju mūsdienu interpretācija

2019

Ģeogrāfijā ainavas jēdziens vizuālā izteiksmē bieži tiek definēts kā telpiska racionalitāte (Mels 2006). Taču ainava tiek uztverta arī kā specifiska reprezentācijas interpretācija, kas tiek interpretēta piktoriāli, simboliski, materiāli un iztēloti (Zariņa 2010). Pastkarte kā ainavas reprezentācijas forma ļauj vizualizēt pasauli, radot zināšanas par ainavas vēsturi. Krišjānis Vīburs ir 20. Gadsimta 1930. Gadu viens no pirmajiem Latvijas ainavu fotogrāfiem, pastkaršu izdevējiem un pastkaršu darbnīcas “Fotobrom” dibinātājiem. Savas dzīves laikā Vīburs ir dokumentējis gandrīz visu Latviju, fotografējot vērtīgākās ainavas un tās elementus. Tomēr mūsdienu ainavas vairs nav tādas, kādas tās bija …