Search results for "Latvieši"
showing 10 items of 38 documents
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 2
2016
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam 1991. gada 27. novembrī
1991
Ernesta Foldāta vēstule Edgaram Vimbam, kurā viņš raksta par gatavību palīdzēt tajos izaicinājumos, kas radušies, Latvijai atgūstot neatkarību, par latviešiem Venecuēlā, par neraksturīgi mitro klimatu pēdējā mēneša laikā, savām pārdomām par pavalstniecības maiņu uz latviešu un ar to saistīto pensijas zaudēšanu. Vēstules beigās sveicieni Ziemassvētkos un Jaunaja gadā un paraksts. Vēstule rokrakstā uz Venecuēlas Botāniskā kongresa blociņa 3 lapām. Glabājas Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju krājumā.
"Domāju un jūtu latviski, un īsti pilnīgi tomēr varu izteikties - tikai latviski" (Indra Gubiņa) : rakstnieces Indras Gubiņas rokrakstu fonds Latvija…
2021
Akadēmiskā Dzīve, 48.krājums
2012
Starpetniskā izlīguma prakses Latvijā 21. gs. sākumā: teoloģiska refleksija
2021
Mūsdienu pētījumi par Latvijas sabiedrības saliedētību liecina, ka vairākums iedzīvotāju piešķir lielu nozīmi savai etniskajai identitātei. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas divu lielāko etnolingvistisko grupu – latviešu un krievvalodīgo – attiecībās ir novērojama spriedze, aizspriedumi un labvēlības trūkums, bet nav bijis atklāts un vardarbīgs etniskais konflikts. Darbā “Starpetniskā izlīguma prakses Latvijā 21. gs. sākumā: teoloģiska refleksija” tiek apskatīts etniskais izlīgums kā būtisks darbības aspekts Latvijas kristīgajās draudzēs, kuras ir multietniskas, un kurās tiek uzturēts dialogs par starpetniskajām attiecībām. Judeo-kristīgais pasaules uzskats māca, ka sabiedrības plaisu,…
Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
2017
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmat…
Etniskā identitāte kā Latvijas politikas atspoguļojums. Latviešu kopienas Novaodesā, Brazīlijā, gadījums
2019
Bakalaura darbs “Etniskā identitāte kā Latvijas politikas atspoguļojums. Latviešu kopienas Novaodesā, Brazīlijā, gadījums” aplūko etnisko identitāti, skatot to gan caur vienas ārpus Latvijas mītošas latviešu kopienas, gan arī caur Latvijas politikas dokumentu prizmu. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas stratēģijas Latvijas nācijvalsts izmanto ar savu politikas dokumentu starpniecību attiecībā uz latviešu kopienām ārzemēs un vai šīs stratēģijas varētu vairot noteiktas prakses, kas palīdzētu pašai valstij. Pētījuma rezultāti liecina, ka stratēģijas, ko Latvijas nācijvalsts izmanto, ir iespējams aplūkot saistībā ar tādu uzskatu ietekmēšanu, kas latviešu kopienām ārzemēs ir radušies par Lat…
Krievvalodīgo latviešu tūkstošgades paaudzes pārstāvju identitātes komunikācija: Valodas koda maiņas analīze
2020
Maģistra darba mērķis ir iegūt izpratni par krievvalodīgo latviešu tūkstošgades paaudzes pārstāvju identitātes komunikāciju plašākas sabiedrības kontekstā. Centrālais teorētiskais ietvars – koda maiņa ikdienas valodnieciskajā praksē noteiktās identitātes projicēšanai. Darba empīriskajā daļā veikta autora refleksijas, strukturētās intervijas ar mērķa grupas pārstāvjiem un to sociālo tīklu komunikācijas kontentanalīze. Iegūto datu analīze liecina ka krievvalodīgie latvieši lingvistiski ir asimilējušies Latvijas sabiedrībā un konstruē jaunu sociālo identitātes grupu “krievvalodīgie latvieši”. Viņi plaši izmanto koda maiņu savā ikdienā, atkarībā no respondenta, situācijas vai cita sociālkulturā…
M. Čehova Rīgas Krievu teātra latviešu un krievu identitātes diskurss
2020
Maģistra darba “M. Čehova Rīgas Krievu teātra latviešu un krievu identitātes diskurss” mērķis ir analizēt teātra latviešu un krievu etniskās un nacionālās identitātes konstruēšanas un reprezentēšanas procesu kā kolektīvās identitātes fenomenu Latvijas kontekstā. Teorija aplūko etniskās identitātes formēšanas nosacījumus, nacionālās identitātes konceptuālo ietvaru, Latvijas pētnieku atziņas par identitātes konstruēšanas un skaidrošanas procesiem. Par pamatmetodi tika izmantota latviešu un krievu digitālo mediju kritiskā diskursa analīze, savukārt par papildinošo metodi kļuva apmeklētāju aptaujas metode vispusīgākam problēmas skatījumam. Pētījuma gaitā iegūtie dati liecina, ka identitātes dis…
Latvieši Ķīnā 1918-1940: skaits, sastāvs, darbība
2016
Bakalaura darbs veltīts Latvijas historiogrāfijā tikpat kā neaplūkotai tēmai — latviešiem un Latvijas valsts pilsoņiem, kas no 1918. līdz 1940. gadam dzīvoja Ķīnā. Darba mērķis ir atspoguļot informāciju par latviešu skaitu, sastāvu un darbību pilsētās, kurās bija vislielākais latviešu skaits ¬— Harbinā un Šanhajā, balstoties uz vēstures literatūru kā arī uz Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos un presē pieejamajiem materiāliem. Sākotnēji darbā aplūkota situācija Ķīnā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, kā arī latviešu ieceļošanas posmi šajā reģionā, kas ļauj izprast kontekstu un vēstures notikumu attīstību. Tālāk pētījumā atspoguļots latviešu skaits un sastāvs abās kopienās, k…