Search results for "Lauksaimniecība"
showing 10 items of 107 documents
Pirmà wispahrejà Latweeschu lopkopju sapulze Rigâ, 16. un 17. februarî 1909. g.
1909
Materialien zur Kenntniss der livländischen Bauer-Verhältnisse: veröffentlicht von dem livländischen Landraths-Collegium
1883
Inhalt: Vorbemerkung... 5 Erster Abschnitt: Die agrare Entwickelurg Livlands... 7 I. Die Höhe der livländischen Bauerlandpachten... 8 II. Die Höhe des Kaufpreises der livländischen Bauerlandgesinde... 11 III. Das Verhältniss des verpachteten zum verkauften Bauerlande w 14 Zweiter Abschnitt: Die Organisation der Selbstverwaltung... 17 I. Die Selbstverwaltung... 17 II. Die livländische Volksschule... 21 III. Die Steuer-Verhältnisse... 25 IV. Die Agrar-Gesetzgebung... 35 Tabelle
Katalog der dritten baltischen landwirtschaftlichen Ausstellung zu Riga, im Jahre 1880
1880
Inhalt: I. Theil. Gruppirung nach fortlaufender Schnuppen- und Ordnungsnummern ; II. Theil. Gruppirung nach Prämiirungs-Kategorien ; III. Theil. Alphabetisches Verzeichniß der Aussteller nebst Angabe ihrer Ausstellungsobjecte.
Bioloģiski un konvenciāli audzētu graudaugu pētījums to izcelsmes novērtēšanai
2022
Bioloģiski un konvencionāli audzētu graudaugu pētījums to izcelsmes novērtēšanai. Vicinska K.M., darba vadītājs Dr.chem, profesors Arturs Vīksna un darba zinātniskā konsultante pētniece mag.chem. Buša L. Maģistra darbs sastāv no 48 lappusēm, 30 attēliem, 18 tabulām un 34 literatūras avotiem. Latviešu valodā. Darbā no bioloģiski un konvencionāli audzētiem tritikāles graudu paraugiem tika veikta ferulīnskābes ekstrakcija un noteikta tās koncentrācija, izmantojot AEŠH, lai novērtētu graudaugu mēslošanas un audzēšanas apstākļu ietekmi uz ferulīnskābes daudzumu graudos. Lai saskatītu vēl kādas likumsakarības starp dažādi audzētajiem graudiem, tika veikta mineralizācija mikroviļņu sistēmā un dažā…
Latvijas Universitātes Bibliotēka 1862-1940: bibliogrāfiskais rādītājs
2018
Bibliogrāfiskajā rādītājā par Latvijas Universitātes Bibliotēku apkopoti informācijas resursi par bibliotēkas vēsturi, attīstību un tās krājuma un struktūras veidošanos no 1862. līdz 1940. gadam. Darbs strukturēts balstoties uz diviem nozīmīgiem periodiem Latvijas Universitātes Bibliotēkas pastāvēšanā: Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā Institūta Bibliotēka (1862.g.-1918.g.) un Latvijas Universitātes Bibliotēka (1919.g.–1940.g.). Nodaļa „Latvijas Universitātes Bibliotēka” dalīta vairākās apakšnodaļās, kas sniedz ieskatu Centrālās, fakultāšu un biedrību bibliotēku darbībā. Rādītāja sastādīšanā izmantoti gan publicēti, gan nepublicēti materiāli. Izmantoti dokumenti, kas publicēti arī p…
Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē
2017
Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…
Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas ieviešana Latvijā
2020
Šajā darbā ir analizēta Eiropas savienības lauksaimniecības politika, kā tā ir īstenota Latvijā. Šajā darbā ir atrodams tas, kāda veida atbalsta pasākumi ir veikti, attiecībā pret zemniekiem. Gan mazajām, gan vidējajām saimniecībām. Īpaši ir pievērsta uzmanība jaunajiem lauksaimniekiem un to, kāda veida atbalsts ir pieejams, lai veicinātu gados jaunu cilvēku interesi iesaistīties lauksaimniecībā. Darbā ir atrodama informācija par to, kāda veida politika ir attiecībā uz iespēju iegūt finanšu resursus jaunajiem, mazajiem un vidējajiem lauksaimniekiem. Kāda veida programmas ir veiktas, lai veicinātu jauniešu interesi par lauksaimniecību, kā arī mazinātu nevienlīdzību starp pilsētām un lauku te…
Kopējās lauksaimniecības politikas ietekme uz Latvijas lauksaimniecību (2005-2015)
2017
Bakalaura darba uzdevums ir aplūkot kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī analizēt tās īstenošanu Latvijā, izmantojot Hogvuda un Guna izstrādātos desmit perfektas īstenošanas kritērijus, Darba mērķis ir pierādīt to, ka Kopējā lauksaimniecības politika kopumā neatstāj pozitīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību. Teorētiskajā daļā tiks aplūkotas īstenošanas teorijas, kas ļaus saprast gan augšupejošās, gan lejupejošās pieejas būtību. Tiks aplūkota arī īstenošanas plaisu teorētiskā bāze. Svarīga būs jau minēto Hogvuda un Guna desmit kritēriju apskate, kuri tiks izmantoti pētnieciskajā daļā, analizējot lauku attīstības programmas 2007-2013. īstenošanas procesu. Darba pētnieciskā daļa sastāvē…
Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības politikas 2007. - 2013. ietekme uz Latvijas lauksaimniecības attīstību, Tukuma novada gadījums
2018
Bakalaura darba ‘’Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības politikas 2007. - 2013. ietekme uz Latvijas lauksaimniecības attīstību, Tukuma novada gadījums’’ mērķis ir noskaidrot, vai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam Tukuma novada lauksaimniecības sektors ir attīstījies saistībā ar Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības politikas mērķiem. Lai sasniegtu darba mērķi, pētījumā tika pētīta Kopējās Lauksaimniecības politikas attīstība, īpašu uzmanību vēršot uz 2007-2013 periodu, un šī perioda Kopējās lauksaimniecības politikas organizēšanu. Lai sekmīgi pētītu lauku attīstības pīlāra ietekmi Tukuma novadā, padziļināti tika izpētīta Latvijas Lauku Attīstības programma. Lai izskaidrotu K…
Projekts: uzņēmuma SIA “Jaunkrastiņi” dibināšana
2021
Projekta ideja ir izveidot bioloģisko saimniecību, ģimenes uzņēmumu - SIA “Jaunkrastiņi”, kas nodarbosies ar vistu audzēšanu un olu ražošanu, piedāvājot saviem klientiem iegādāties bioloģiskos apstākļos audzētu vistu olas, izmantojot pašu resursus un piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus (pēc vajadzības un iespējām). Bioloģiski audzētas pārtikas būtiskākā atšķirība ir tajā, ka pateicoties nosacījumiem, kas ir jāievēro visiem bioloģiskās pārtikas ražotājiem, bioloģiskā pārtika ir daudz veselīgāka kā konvencionāli audzēta pārtika un ietekme uz vidi ir daudz saudzīgāka. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam vidējais saražoto olu skaits Lat…