Search results for "Lietuva"
showing 10 items of 83 documents
Sociālo kampaņu vēstījums vardarbības mazināšanai pret sievietēm. 3 postpadomju valstu piemēru analīze
2020
Bakalaura darba tēma ir “Sociālo kampaņu vēstījums vardarbības mazināšanai pret sievietēm. 3 postpadomju valstu piemēru analīze”. Darba mērķis ir noskaidrot, kā tiek attēlotas sievietes sociālās kampaņās un kādi reklāmas elementi tiek izmantoti, lai kampaņas materiāli paliktu auditorijai atmiņā. Bakalaura darbs sastāv no trīs daļām. Pirmā daļā balstās uz femensima un mārketinga teoriju, reklāmu un reklāmas elementiem. Otrajā daļā aprakstītas metode, kas tiek izmantotas darbā – kontentanalīze, naratīvs un aptauja. Trešā daļā tiek aprakstīti iegūtie rezultāti un izdarīti secinājumi.
Latvijas-Lietuvas pierobežas iedzīvotāju dzīve pierobežas telpā
2022
Latvijas-Lietuvas pierobežas iedzīvotāji robežu izmanto un uztver dažādos veidos, par spīti tam, ka viena no robežu pamatfunkcijām ir nošķirt valstis un to teritorijas. Intervējot pierobežas iedzīvotājus, kā arī veicot kontentanalīzi publikācijām par dažādiem sadarbības projektiem, kuros iesaistīti abu valstu iedzīvotāji, tiek noskaidrots, kāda ir robežas ietekme uz šo iedzīvotāju ikdienas dzīvi, kādas aktivitātes veido robežu un kas vieno iedzīvotājus robežas abās pusēs. Iegūtie dati norāda, ka iespēja brīvi šķērsot robežu ļauj izmantot pieejamos resursus abās valstīs, gūt abpusēju labumu no dažādām sadarbībām un iedzīvotājiem veidot robežu un pierobežu tā, lai viņi justos droši un komfort…
Lietuviai latvių šaulių daliniuose, Latvijos kariuomenėje ir latvių daliniuose, vaikusiuose vokiečių kariuomenėje (1915-1945 m.)
2007
Per 1897 m. gyventojų surašymą Latvijos teritorijoje gyveno 24507 lietuviai, o 1913 m. vien Rygoje jų jau būta 34982. Po Pirmojo pasaulinio karo susikūrus nepriklausomoms Baltijos valstybėms Latvijoje 1925 m. buvo 23193 lietuviai, 1930 m. - 25885, o 1935 m. - 22843. Lietuviai labai harmoningai įsiliejo į visas valstybines ir visuomeninio gyvenimo sritis, kartu išlaikydami ir savo nacionalinį identitetą, sudarydami Latvijos valstybei lojalią, santykiškai didelę tautinę mažumą. Gana aktyviai Latvijos lietuviai dalyvavo ir 1915-1920 m. vykusiuose kariniuose-politiniuose procesuose bei valstybės gynimo veikloje iki pat Baltijos valstybių okupacijos 1940 m. Mažiausiai aštuoni lietuviai už Latvij…
Museum services modernization in Latvia and Lithuania: observation results
2021
Straipsnyje analizuojama muziejų paskirtis ir jų veiklos kismas keičiantis visuomenei. Muziejai turėtų ne tik atlikti kaupiamąją, šviečiamąją, bet ir auklėjamąją funkcijas, siekdami pritraukti išrankius (ypač jaunesnio amžiaus) lankytojus, todėl svarbu paslaugas modernizuoti. Pritaikius stebėjimo metodą, aplankyti 22 muziejai Lietuvoje ir Latvijoje. Taikant teorijoje išskirtus paslaugų modernizavimo kriterijus muziejuose nustatyta, kad vis dar daugelio jų lankymo laikas nepatrauklus, pasigendama paslaugų žmonėms su negalia, trūksta įtraukimo į muziejinę veiklą, elementarių paslaugų, kaip kavinių, parduotuvių, kur lankytojai galėtų nusipirkti replikas, eksponatų suvenyrų kopijas. The evolvin…
Vitauta Lielā Kauņas universitātes-Latvijas Universitātes sadraudzības apliecinājums
2020
Raksts satur informāciju par Latvijas Universitātes Muzeja pārziņā esošo Vītauta Lielā Kauņas universitātes-Latvijas Universitātes sadraudzības apliecinājumu LU galvenajā ēkā, kas uzdāvināts Latvijas Universitātes Simtgadē 2019. gadā. Rakstā tiek analizētas Latvijas-Lietuvas attiecības, skatoties LU vēstures kontekstā un uzsverot latviešu-lietuviešu tautu radniecību.
Lauku tūrisma attīstība Baltijas valtīs
2015
Diplomdarba mērķis ir, pamatojoties uz lauku tūrisma Baltijas valstīs analīzi, identificēt nozīmīgākās lauku attīstības problēmas un izstrādāt priekšlikumus lauku tūrisma Baltijas valstīs attīstībai. Būtiskākie uzdevumi: 1.Speciālajā literatūrā izpētīt lauku tūrisma veidošanās un attīstības iemeslus. 2.Raksturot lauku tūrisma attīstības tendences Baltijas valstīs laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam. 3.Identificēt lauku tūrisma attīstības perspektīvas Baltijas valstīs. Pirmajā nodaļā analizēti lauku tūrisma teorētiskie aspekti, otrajā raksturota tūrisma nozares attīstības Baltijas valstīs laika posmā no 2010. gada līdz 2014. gadam, lauku tūrisma attīstības tendences Lietuvā, Igaunijā …
Latvijas sakari ar Lietuvu un Igauniju mākslas jomā. 1918-1940
2016
Maģistra darba „Latvijas sakari ar Lietuvu un Igauniju mākslas jomā. 1918-1940” mērķis ir izpētīt Latvijas mākslas sakarus ar Lietuvu un Igauniju laikā no 1918. līdz 1940. gadam, iezīmējot to veidošanos, norisi, kā arī galvenās attīstības tendences. Darbā aplūkota valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju loma Latvijas mākslas sakaru ar Lietuvu un Igauniju veidošanā, kā arī sakari tādās jomās kā literatūra, skatuves māksla, mūzika un tēlotāja māksla. Apskatāmajā laika periodā Latvijas mākslas sakari ar Lietuvu un Igauniju attīstījās visās aplūkotajās mākslas jomās, to izveidē liela nozīme bija kā individuālajai iniciatīvai, tā arī valsts un sabiedrisko organizāciju darbībai. Mākslas sakari…
Разсказы изъ исторіи западныхъ окраинъ Россіи. Вып. 1: Литва и Балтійское побережье
1908
Оглавление: Брутеня и Войдевутъ, легендарные герои Литвы. Войтѣхъ и Брунъ, католическіе миссіонеры. Городня 1125 года, теперешняя Гродня. Мейнгардъ и Бертольдъ, первые католическіе епископы Ливоніи. Основаніе датчанами Ревеля. Гибель Юрьева. Первое вторженіе шведовъ въ Россію. Миндовгъ, князъ литовскій. Войшелкъ, князъ-инокъ. Основаніе Вилны Гедиминомъ. Плѣнъ Кейстута. Православные мученики въ Вильнѣ. Смерть великихъ литвиновъ. Ягайло и Ядвига.
Leišu valodas elementi: latviešu ģimnazijai
1935
Saturs: Alfabēts. Izruna. Izruna un skaņu salīdzinājums ar latviešu valodu. Patskaņi. Līdzskaņi. Lietas un īpašības vārdu deklinācijas paraugi. Īpašības vārdi. Apstākļu vārdi. Piedēkļi. Skaitļi. Vietnieku vārdi. Darbības vārda konjugācija. Pagātne. Nākotne. Pavēlamā izteiksme. Vēlamās izteiksmes. Vajadzības izteiksmes. Nosacījuma izteiksme. Atstāstāmā izteiksme. Divdabji. Infinitīvs un supīns. Darbības vārdu šķiras un pašķiras (piemēri). Sumani vārna. Pasaka. Dainos. Katinėlio malūnas. Lietuvos himnas. Lietuvių tautos himnas. Vārdi.
Pragmatiniai predikatinių bendraties konstrukcijų aspektai latvių kalboje
2020
Šio straipsnio tikslas – ištirti pragmatinius predikatinės bendraties konstrukcijos latvių kalboje aspektus ir įrodyti, kad šios konstrukcijos turi specifinius pragmatinius ženklus. Priešingai nei tokie pragmatiniai ženklai kaip dalelytės, jungtukai, prieveiksmiai ar prozodija, predikatinės bendraties konstrukcijos latvių kalboje pragmatiškai funkcionuoja kaip atskiras vienetas, t. y., struktūrinis funkcionalumas kyla iš sąsajos, o ne iš atskirų leksinių ar gramatinių elementų. Šios konstrukcijos latvių kalboje žymi marginalinį modalumą, o jų vartojimas yra susijęs su neutraliais, pažymėtais kalbos registrais. Taigi straipsnyje pagrindinis dėmesys skiriamas modalinėms ir laikinoms reikšmėms…