Search results for "Livonija"
showing 10 items of 73 documents
Rīgas arhibīskapijas zemes kārtu politiskā pozīcija laikā no Meklenburgas Kristofa ievēlēšanas par koadjutoru līdz Brandenburgas Vilhelma nāvei (1556…
2020
Maģistra darba mērķis bija raksturot Rīgas arhibīskapijas zemes kārtu (domkapitula, zemes padomes, bruņniecības un Rīgas pilsētas) politisko pozīciju attiecībās savā starpā, ar arhibīskapu un ar pārējiem Livonijas politiskās sistēmas elementiem 1556.-1563. gadā. Analizējot kārtu nostāju iepretī trim politikas jautājumiem, tika secināts, ka politisko pozīciju noteica iepriekšējo laikmetu tendences un sekas, bet Livonijas karš vien pastiprināja to izpausmes. Domkapituls tiecās rast iespēju piedalīties Rīgas pilsētas baznīcas pārvaldē vecajā statusā, bruņniecība – panākt lielākas, domkapitulam līdzīgas, politiskās tiesības, bet Rīgas pilsēta nepieļaut domkapitula varas atjaunošanu. Tām bija jā…
Priekšstati par Rīgas arhibīskapijas turpmākās attīstības iespējām Livonijas sairuma kontekstā: arhibīskapijas politiskajā elitē pārstāvētie viedokļi…
2016
Bakalaura darbs uzrakstīts ar mērķi analizēt apstākļus un faktorus, kas 1558. - 1561. gadā ietekmēja Rīgas arhibīskapijas politiskās elites priekšstatus par iespējamiem pārveidojumiem arhibīskapijas politiskajā iekārtā un to attīstību. Rīgas arhibīskapijas politiskās elites priekšstati ir maz pētīti; vēstures literatūrā bieži netiek nošķirti viņu priekšstati par iespējamiem politiskajiem pārkārtojumiem un laikabiedru attieksme un prognozes attiecībā uz Livonijas iespējamo pakļaušanos Polijas-Lietuvas valstij Livonijas kara dēļ. Darbā piedāvāta atšķirīgu politiskās elites grupu priekšstatu analīze, aplūkojot priekšstatu attīstību saistībā ar idejām par pakļaušanos un reformāciju, faktoriem, …
Vēsture: Sabiedrība, pārvalde un saimniecība Baltijas jūras reģionā no aizvēstures līdz jaunajiem laikiem
2012
Šajā LU Rakstu sējumā iekļautie raksti pamatojas gan uz referātiem, kas tikuši nolasīti 2008.–2010. gadā LU 66., 67. un 68. zinātniskās konferences Arheoloģijas, kā arī Viduslaiku un jauno laiku vēstures sekcijā, gan uz LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorantu pētījumiem. Raksti ir sadalīti divās daļās, kas, lai gan hronoloģiski pārklājas, tomēr atspoguļo dažādas vēstures jomas – pirmā krājuma daļa ir veltīta aktuāliem arheoloģiskiem pētījumiem, savukārt otrajā daļā iekļautie raksti pievēršas viduslaiku un jauno laiku vēstures problemātikai. Krājuma rakstos no dažādām pētnieciskām perspektīvām aplūkoti Baltijas jūras reģiona – pārsvarā Latvijas teritorijas (viena raksta gadījumā att…
Geschichte der Schwarzen-Häupter in Riga, nebst einer Beschreibung des Arthurhofes und seiner Denkwürdigkeiten, nach handschriftlichen Nachrichten da…
1831
Rādītājs "Verzeichniß der von 1658 bis 1831 erwählten Mitglieder der Schwarzen-Häupter": 23.-30. lpp.; papildinājumam klāt iesietas 31.-32. lpp. no vēlāka izdevuma ([Verzeichniß der von 1832 bis 1893 erwählten Mitglieder der Schwarzen-Häupter]).
Johann Christoph Brotze: Bиставка: Колекція малюнків й описів Ліфляндії Йоганна Кристофа Бротце (1742-1823) в Академічній бібліотеці Латвійського уні…
2015
Johann Christoph Brotze: Плакат виставки: Колекція малюнків й описів Ліфляндії Йоганна Кристофа Бротце (1742-1823) в Академічній бібліотеці Латвійськ…
2015
Kaupo kā svešā un savējā tēla piemērs mentalitātes vēsturē
2015
Bakalaura darbā „Kaupo kā svešā un savējā tēla piemērs mentalitētes vēsturē” tiek aplūkota Latvijas teritorijas iedzīvotāju un atnācēju no Rietumeiropas mentalitāšu mijiedarbība 13. gadsimtā. Uz līvu valdnieka Kaupo piemēra tiek analizēts, kuru atnācēji uztvera kā savējo, bet kuru – kā svešo. Tiek parādīts, kā Kaupo tika vērtēts kā kristietis, karotājs, valdnieks. Kā avoti tika izmantotas divas 13. gadsimta hronikas – „Indriķa hronika” und „Atskaņu hronika”. Darbā ir aplūkots arī, kā Kaupo tēls ticis izmantots daiļliteratūrā, sākot ar G. Merķeli un beidzot ar mūsdienu autoriem.
Latvijas valsts vēstures arhīvā pieejamo 18. gadsimta Rīgas suvērēno privilēģiju tulkojumu (krievu un vācu valodā) lingvistiski salīdzinoša analīze
2015
Šajā lingvistiski salīdzinošā pētījumā tiek aplūkota tulkošanas vēsture. Kā izmeklēšanas temats ir izvēlēti Rīgas suverēno privilēģiju rokraksti, kuri ir sastādīti 16.-18. gadsimtā. Šie teksti tiek salīdzināti ar 18. gadsimtā sarakstītajiem krievu un vācu tulkojumiem. Visi izmantotie un transkribētie materiāli glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Pētījumā daudzos piemēros tiek mēģināts parādīt tulkošanas nozīmīgumu un funkciju Krievijas Impērijā un Livonijā. Darba mērķis ir noteikt dominējošo tulkošanas metodi Rīgas vācu-krievu juridiskajos tekstos. Šim nolūkam tika analizētas divas tulkošanas metodes, kuras bija raksturīgas 18. gadsimtam, proti burtiskais un brīvais tulkojums. Rezultā…
Humors, ironija un satīra “Atskaņu hronikas” V. Bisenieka tulkojumā
2017
Maģistra darba pētījuma avots ir “Vecākā Livonijas atskaņu (rīmju) hronika” (vāc.: Älteste Livländische Reimchronik), kas uzrakstīta vidusaugšvācu valodā Latvijas teritorijā 13. gadsimta beigās, un līdzās “Livonijas Indriķa hronikai” ir viens no galvenajiem avotiem par šī laika vēstures notikumiem. Maģistra darba mērķis – salīdzināt humoru, ironiju un satīru avottekstā un šo epizožu atainojumu pēdējā tulkojumā latviešu valodā, kuru 1998. gadā veica Valdis Bisenieks. Pētījuma gaitā ir aplūkots humora, ironijas un satīras jēdziens no Aristoteļa laikiem līdz mūsdienām, tiks pievērsta uzmanība viduslaiku cilvēka mentalitātei un veikts smieklīga salīdzinājums avotā un tā tulkojumā.