Search results for "Mežs"

Krāpniecisku kredītņēmēju noteikšana, izmantojot gadījuma meža un gradienta pastiprināšanas algoritmu

2016

Mašīnmācīšanās nozare attīstās ļoti strauji un mūsdienās tā tiek plaši pielietota dažādās nozarēs, ne tikai zinātnē. Viena no šādām nozarēm ir nebanku kreditēšanas sektors. Darbā aplūkoti trīs mašīnmācīšanās algoritmi, kas balstīti uz klasifikācijas kokiem - lēmumu koks, gadījuma mežs un gradienta pastiprināšanas metode. Darba mērķis ir teorētiski iepazīt un praktiski noskaidrot piemērotāko no modeļiem, lai spētu izvērtēt un prognozēt krāpnieciskus kredītu pieteikumus. Darba izpildei tiek izmantota programma R un tajā iebūvētās funkcijas.

Kredītņēmēju maksātspējas prognozēšana ar loģistiskās regressijas un gadīguma meža palidzību

2018

Bakalaura darbā apskatīta loģistiskas regresijas un gadījuma meža algoritma pielietošana mikrofinansēšanas uzņēmuma klientu maksātspējas noteikšanai. Darba mērķis ir izmantojot iepriekš nosauktās metodes, izveidot dažādus klasifikācijas modeļus un novērtēt to kvalitātes rādītājus.

Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā

2019

Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā”. Ba-kalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2018. Pētījuma galvenais mērķis ir rekonstruēt boreālo mežu attīstību pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā. Veģetācija rekonstruēta pielietojot putekšņu analīzi, bet papildus putekšņi-em identificētas citas putekšņu paraugos esošās mikroskopiskās atliekas (palinoloģijā dēvēti par neputekšņiem). Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, kur putekšņi pētīti no ezera no-gulumiem ar soli 2 – 5 cm, bakalaura darba autors pēta katru 0,5 – 1 cm. Kopumā izanalizēts 130,5 cm bieza ezeru nogulumu jeb gitijas griezums. Ezera nogulumiem notei…

Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā

2021

Jasiūnas N. “Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte Holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2021. Pētījuma galvenais mērķis ir, pielietojot paleoekoloģiskās pētījumu metodes, noskaidrot boreālās veģetācijas zonas izmaiņas Holocēnā Lapzemē, Somijā. Pētījumā tika iesaistīti arī dati no Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā” bakalaura darba. Tika ņemti Mazā Vēršezera dati no bakalaura darba, kuri maģistra darbā tika salīdzināti ar Rozālijas ezera datiem un interpretēti. Abiem ezeriem tika rekonstruēta veģetācija izmantojot putekšņu analīzi, bet, papildus veģetācija…

Priežu mežu zemsedzes atjaunošanās pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Natura 2000 teritorijā “Ādaži”

2018

Ugunsgrēki ir dabisks boreālo mežu ekoloģijas traucējums, kas izmaina dažādus meža ekosistēmas parametrus un bioloģisko daudzveidību, un Natura 2000 teritorijā “Ādaži” šis traucējums tiek imitēts, izmantojot kontrolēto dedzināšanu. Šajā pētījumā tika pētīta zemsedzes atjaunošanās gaita pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēkiem Ādažu sausajos priežu mežos, ierīkojot parauglaukumus un nosakot sugu projektīvos segumus pēc Brauna-Blankē metodes. Sugu sastāva izmaiņas pēc kontrolētās dedzināšanas un ugunsgrēka ir līdzīgas, jo abos gadījumos gadu pēc degšanas pieauga sugu skaits, kas skaidrojams ar pioniersugu ieviešanos, kuru izplatība, galvenokārt, notika ar sēklām. Gandrīz visām sugām pēc d…

Mescha-teesa preeksch teem Stokmanischeem, Rihterischeem un Kohknescheem : Parakstits: Stokman-muischā, tai 1801mā gaddā ruddeni [Meža-tiesa priekš t…

1801

Mežaudžu atjaunošana pēc kailcirtes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā

2015

Maģistra darba ietvaros tiek apskatīta īpašuma piederības ietekme uz mežu atjaunošanas raksturu Latvijā. Pētījums aptver laika periodu no 1990. gada, kad sākas meža īpašuma piederību diversifikācija, līdz 2014. gadam. Šajā laikā valsti izveidojas 3 galvenie mežu īpašuma piederības veidi, kas iekļauj sevī valsts mežus, privātos mežus un Rīgas pašvaldības mežus. Pētījums sniedz skaidrojumu par meža atjaunošanas procesa īpatnībām katrā no šiem īpašuma piederības veidiem. Darbā tiek sniegta atbilde uz jautājumu par to, kuros īpašuma piederības veidos tiek nodrošināta optimālākā meža apsaimniekošana no ekonomiskā un ekoloģiskā skata punktiem. Darbs balstās uz autora ievākto informāciju par audžu…

Latvijas mežu platības pārmaiņu ietekme uz meža putnu izplatību un daudzveidību

2018

Darbā salīdzinātas otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (2000-2004) un Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (2013-2017) laikā konstatētās meža putnu sugas – to daudzveidība un izplatība. Lai noteiktu salīdzināmās teritorijas (5x5 km kvadrātus), izveidoti divi vispārinātie lineārie modeļi. Kopējā sugu daudzveidība starp atlantiem nav mainījusies, bet speciālistu daudzveidība pieaugusi par 0,6 sugām kvadrātā. Izplatība būtiski pieaugusi 12 un samazinājusies deviņām meža sugām. Izmantojot CORINE Land cover datus, noskaidrots, ka Latvijā ar mežu klātā platība samazinājusies par 11%. Multinomiālās regresijas izskaidrotā variācija bija maza, tomēr konstatēts, ka vismaz četru sugu izplatību būtiski …

Meža apsaimniekošanas scenāriji un to novērtējums Apes un Smiltenes novados

2017

Maģistra darbā tika vērtēta meža apsaimniekošanas ietekme uz meža ainavas telpisko struktūru Apes un Smiltenes novados un izstrādāti nākotnes scenāriji meža apsaimniekošanai. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai arī Apes un Smiltenes novados svarīgs ir pieaugušu un pāraugušu mežaudžu izvietojums un to savienošana ar ekoloģiskajiem koridoriem. Literatūras analīzē aprakstīta meža ekosistēmas telpiskās struktūras loma bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, kā arī vērtēta meža politikas ietekme uz meža ainavas telpisko struktūru. Atbilstoši dotajiem uzdevumiem darbā izstrādāti mežsaimnieciskie scenāriji (bāzes, ekoloģiskais un ekonomiskais) Apes un Smiltenes novadam. Katrs no scenārijiem at…

Pagānisms Igaunijā: koku loma cilvēku dzīvē

2015

Darba būtība ir apskatīt, kāda ir pagānisma saistība ar dabu, tātad arī kokiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir igauņu attieksme pret kokiem, kāda ir koku nozīme igauņu dzīvē, un salīdzināt, kā šī mijiedarbība ir laika gaitā mainījusies. Darba uzdevumi ir apkopot teorētisko materiālu par to, kas ir ticība, reliģija un pagānisms, kāda ir koku loma igauņu tradīcijās; intervēt igauņus, lai noskaidrotu, kāda ir mūsdienu igauņu attieksme pret kokiem; salīdzināt, kā koku un cilvēku mijiedarbība laika gaitā ir mainījusies; kā arī izdarīt secinājumus. Pētījuma rezultāti rāda, ka intervēto igauņu apziņā koki ir dzīvas un apgarotas būtnes. Tomēr nav skaidrs, vai koki jūt sāpes tā, kā to dara c…