6533b873fe1ef96bd12d5131

RESEARCH PRODUCT

Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā

subject

description

Jasiūnas N. “Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte Holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2021. Pētījuma galvenais mērķis ir, pielietojot paleoekoloģiskās pētījumu metodes, noskaidrot boreālās veģetācijas zonas izmaiņas Holocēnā Lapzemē, Somijā. Pētījumā tika iesaistīti arī dati no Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā” bakalaura darba. Tika ņemti Mazā Vēršezera dati no bakalaura darba, kuri maģistra darbā tika salīdzināti ar Rozālijas ezera datiem un interpretēti. Abiem ezeriem tika rekonstruēta veģetācija izmantojot putekšņu analīzi, bet, papildus veģetācijai, Rozālijas ezeram tika veikta arī citu mikroskopisko atlieku analīze, kuras dēvē par neputekšņiem, jo šīs atliekas ir sastopamas putekšņu paraugos. Kopumā tika izanalizēts Rozālijas ezers, kuram bija 142,5 cm bieza nogulumu sega, kur katrs paraugs tika ņemts ik pa 0,5 cm. Abu ezeru apkārtnē dominējošās koku sugas bija priede, bērzs, alksnis un egle. Abiem ezeriem tika vērota egles ienākšana teritorijā, bet ne vienā laikā. Ar egles ienākšanu tika piefiksētas jaunas sugas, kas veicināja bioloģiskās daudzveidības palielināšanos šajā reģionā. Dominējošo koku sugu relatīvās attiecības ir bijušas līdzīgas abās pētījumu vietās. Balstoties uz dominējošo koku sugu procentuālo daudzumu un platlapju procentuālo daudzumu, var teikt, ka kopumā boreālā zona ir bijusi stabila. Kopumā klimats vairāk vai mazāk nav būtiski ietekmējis šo boreālo zonu, jo Vidusholocēnā tas bija par 2 C siltāks kā mūsdienās, klimatam līdz mūsdienām pavēsinoties, tas sakrīt ar egles izplešanos šajā reģionā.