Search results for "putekšņi"
showing 9 items of 9 documents
Aveņu pundurainības vīrusa ietekme uz aveņu (Rubus idaeus) šķirņu apputeksnēšanos
2019
Aveņu krūmu pundurainības vīruss (RBDV) ir viens no nozīmīgākajiem Rubus ģints augu patogēniem, kas izplatīts visos aveņu audzēšanas reģionos pasaulē, izplatās ar putekšņiem un izraisa krasu ražas un tās kvalitātes samazināšanos. Darbam tika izvirzīts mērķis: novērtēt aveņu šķirņu putekšņu kvalitāti un apputeksnēšanos atkarībā no to inficētības ar aveņu pundurainības vīrusu. Lai to īstenotu, 2017. un 2018. gadā kopā tika analizēta deviņu aveņu šķirņu putekšņu dzīvotspēja un dīgtspēja dažādos diedzēšanas apstākļos. Lauka apstākļos tika veikta šķirņu krustošana un laboratorijā ar fluorescences metodi novērtēta 31 veiktās krustojuma kombinācijas apputeksnēšanās kvalitāte. Pētījumā tika noteikt…
Klimata ietekme uz meža sastāvu ZR Vidzemes augstienē Holocēnā
2019
Vecmane, E. 2019.Klimata ietekme uz meža sastāvu ZR Vidzemes augstienē holocēnā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Vides zinātnes nodaļa. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt klimata ietekmi uz meža sastāvu holocēnā ZR Vidzemes augstienē. Bakalaura darba gaitā tiek pētīti Āraišu ezera nogulumi, pielietojot sporu-putekšņu analīzi, kā arī analizēti un vizualizēti iegūtie pētījuma rezultāti, izmantojot datorprogrammas TILIA. Darbā pielietota klāsteru analīze un aprakstošā analīze. Iegūtie rezultāti sniedz ieskatu meža sastāva izmaiņās klimata mainības ietekmē laika periodā no 9550. līdz 4290. gadam pirms mūsdienām.
Latvijā dominējošo anemofīlo augu putekšņu virsmas analīze un putekšņu koncentrācijas pētījumi
2022
Bakalaura darba tēma ir: Latvijā dominējošo anemofīlo augu putekšņu virsmas analīze un putekšņu koncentrācijas pētījumi. Darbā tiek raksturotas bērza, graudzāļu un priežu putekšņu koncentrāciju izmaiņas 10 gadu laikā, veikta mikroskopiskā putekšņu analīze un noteikti ķīmiskie elementi uz putekšņu virsmas. Teorētiskajā daļā ir raksturotas putekšņu morfoloģiskās īpašības, putekšņu pārnese gaisa plūsmās; ir aprakstīta bērzu, priežu un graudzāļu putekšņu izplatība, ziedēšanas laiks. Darbā tiek aprakstītas izmantotās putekšņu ievākšanas metodes, izmantotās ierīces. Desmit gadu laikā bērza, priedes un graudzāles putekšņu koncentrācija ir pieaugusi. Koncentrācijas pieaugums ir atkarīgs no meteorol…
Holocēna veģetācijas izmaiņu liecības organogēnajos nogulumos Ziemeļvidzemē
2013
„Holocēna organogēnie nogulumi un to uzkrāšanās apstākļu izmaiņas purvos Ziemeļvidzemē”. Disertācijā analizēti piecu Ziemeļvidzemes purvu nogulumu pētījumu rezultāti, kas iegūti, izmantojot lauka un laboratorijas pētījumu metodes - augu makroskopisko atlieku, sporu un putekšņu, citu mikroskopisko atlieku, kūdras sadalīšanās pakāpes un botāniskā sastāva, nogulumu karsēšanas zudumu analīzi, kā arī nosakot nogul umu absolūto vecumu ar 14 C un AMS 14 C metodēm. Pētītajos ezeru un purvu nogulumos Ziemeļvidzemē atpazītas liecības pa r būtiskām nogulumu uzkrāšanās apstākļu izmaiņām visā holocēna laikā, kas ietekmējušas nogulumu sastāvu un raksturu, tai skaitā noskaidrot a aukstā 8200 notikuma un M…
Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā
2019
Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā”. Ba-kalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2018. Pētījuma galvenais mērķis ir rekonstruēt boreālo mežu attīstību pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā. Veģetācija rekonstruēta pielietojot putekšņu analīzi, bet papildus putekšņi-em identificētas citas putekšņu paraugos esošās mikroskopiskās atliekas (palinoloģijā dēvēti par neputekšņiem). Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, kur putekšņi pētīti no ezera no-gulumiem ar soli 2 – 5 cm, bakalaura darba autors pēta katru 0,5 – 1 cm. Kopumā izanalizēts 130,5 cm bieza ezeru nogulumu jeb gitijas griezums. Ezera nogulumiem notei…
Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā
2021
Jasiūnas N. “Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte Holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2021. Pētījuma galvenais mērķis ir, pielietojot paleoekoloģiskās pētījumu metodes, noskaidrot boreālās veģetācijas zonas izmaiņas Holocēnā Lapzemē, Somijā. Pētījumā tika iesaistīti arī dati no Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā” bakalaura darba. Tika ņemti Mazā Vēršezera dati no bakalaura darba, kuri maģistra darbā tika salīdzināti ar Rozālijas ezera datiem un interpretēti. Abiem ezeriem tika rekonstruēta veģetācija izmantojot putekšņu analīzi, bet, papildus veģetācija…
Gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos
2018
Bakalaura darba tēma ir gaisa kvalitātes aprīkojuma “GRIMM” stacijas izmantošana putekšņu pētījumos. Darbā tiek analizēti 2014. gada pavasara putekšņu, gaisa kvalitātes stacijas un meteoroloģiskie dati. Pētījuma sākumā tiek izvirzīta hipotēze, ka kvalitātes stacijas GRIMM datus ir iespējams izmantot putekšņu pētījumos. Tiek izmantoti gaisa kvalitātes stacijas dati, kuri atbilst anemofīlo putekšņu izmēriem, iegūtie dati tiek salīdzināti ar pētāmo putekšņu datiem. Tiek apskatīta arī meteoroloģisko faktoru ietekme uz Burkard uztvērēja un gaisa kvalitātes stacijas GRIMM datiem. Darba mērķis ir izpētīt, vai gaisa kvalitātes stacijas GRIMM lielo frakciju (18,75- 34 µm) dati ir izmantojami putekšņ…
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku- Jaunzušu ieplakas nogulumos
2015
Kiziks K., 2015. „Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņu liecības Selēku-Jaunzušu ieplakas nogulumos”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeogrāfijas nodaļa. Maģistra darbā pētīti Selēku-Jaunzušu ieplakā holocēna laikā uzkrājušies nogulumu slāņi un rekonstruētas paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas nogulumu uzkrāšanās gaitā. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, augu makroskopisko atlieku un kūdras botāniskā sastāva analīzes, kā arī iegūti ar AMS 14C metodi veikto nogulumu datējumu rezultāti, to interpretācija. Pētījumā veikto analīžu rezultāti norād…
Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas Ziemeļu Garezera attīstības laikā
2018
Grūbe, G. „Paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas Ziemeļu Garezera attīstības laikā”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 68 lpp. Ziemeļu Garezers ir sekls un viens no aizaugošiem ezeriem Rīgas līča Vidzemes piekrastē, kura krasti pakāpeniski aizaug un pārpurvojas. Bakalaura darba mērķis bija izpētīt un raksturot paleoģeogrāfisko apstākļu izmaiņas Ziemeļu Garezera attīstības laikā. Ezera aizaugošās daļas pētījumā iegūtie rezultāti sniegs jaunu informāciju arī Carnikavas novada pārvaldei, kas būs nozīmīga teritorijas sakārtošanas darbos un pilnīgākai apzināšanai, kā arī lai izvēlētos labākos apsaimniekošanas paņēmienus. Pētījuma ietvaros tika vei…