Search results for "klimats"

Darba vides riski strādājošiem veļas mazgātavā un preventīvie pasākumi

2015

Darba vides riski strādājošiem veļas mazgātavā un preventīvie pasākumi. Inese Agnese Dementjeva, darba zinātniskais vadītājs mg.darb.aizs., lektors Uldis Karlsons. Maģistra darbs, 76 lappuses, 7 attēli, 37 tabulas, 30 literatūras avoti, 3 pielikumi. Latviešu valodā. Darba gaitā veikta literatūras analīze par iespējamiem riskiem un to ietekmi uz strādājošiem sadzīves pakalpojumu nozarē - veļas mazgātavā. Maģistra darba mērķis sasniegts, novērtēti darba vides riski un sniegtas prakstiskās rekomendācijas to samazināšanai un novēršanai. Veikta ergonomisko risku analīze, izmantojot anketēšanu un darba vietas risku noteikšanas metodes. Izmantota slodzes galveno rādītāju (SGR-A smaguma celšana un …

Wasserstand und Eisbedeckung der Düna bei Riga

1887

Atsevišķs novilkums no: "Bericht über die Vorarbeiten für die systematische Entwässerung und Reinigung der Stadt Riga".

Solāro paneļu faktiskās efektivitātes izpēte Latvijas klimatā

2021

Darba mērķis ir noteikt kā polikristālisko un monokristālisko solāro paneļu ražotāju standarta testa apstākļos noteiktā efektivitāte atšķiras no faktiskās efektivitātes konkrētos klimatiskos apstākļos. Šim mērķim Rīgā, Latvijā 2018. gadā tika uzstādīts solāro paneļu komplekts to jaudas un saražotās enerģijas ilgtermiņa novērošanai. Darbā tiek analizēts gan kā solāro paneļu saražotais enerģijas daudzums mainās pa mēnešiem un sezonāli, gan arī kā to efektivitāti ietekmē paneļa telpiskā orientācija, leņķis pret horizontu, paneļa tips, temperatūra un solārā starojuma intensitāte.

Iekštelpu gaisa piesārņojums pirmsskolas vecuma bērnu izglītības iestādēs

2019

Bakalaura darba “Iekštelpu piesārņojums pirmsskolas vecuma bērnu izglītības iestādēs” analizēts un aprakstīts iekštelpu vides vispārīgs raksturojums un hipotētiskie piesārņojuma avoti. Eksperimentālā daļā veikti oglekļa dioksīda (CO2), cieto daļiņu PM2.5, PM10, formaldehīda (HCHO), gaistošo savienojumu (TVOC) vielu un mikroklimata (temperatūra, relatīvais mitrums) mērījumi. Laika posmā no 2019. gada ziemas līdz 2019. gada pavasarim apmeklētas 3 pirmsskolas izglītības iestādes (PII) – divas Rīgā, Ziepniekkalnā un viena Iecavā. Iegūtie rezultāti salīdzināti ar normatīviem un Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendējamajiem normatīviem.

Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste Latvijā

2016

Maģistra darba nosaukums - Ārvalstu tiešo investīciju piesaiste Latvijā Maģistra darba mērķis ir izpētīt ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Latvijā, izanalizēt investīciju klimatu, kā arī salīdzināts Latvijas ārvalstu tiešo investīciju piesaisti uz Baltijas valstu fona, izstrādāt secinājumus un sniegt priekšlikumus ārvalstu tiešo investīciju piesaistes uzlabošanai. Maģistra darbs sastāv no 4 nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apskatīti investīciju teorētiskie aspekti. Otrajā nodaļā tiek veikta Latvijas investīciju klimata un ārvalstu tiešo investīciju analīze. Trešajā nodaļā salīdzina Latvijas investīciju klimatu un ārvalstu tiešās investīcijas ar Baltijas valstīm. Ceturtajā nodaļā tiek izanali…

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2008

Fizikālie un psihosociālie darba vides riska faktori pedagogu darbā un preventīvie pasākumi

2016

“Fizikālie un psihosociālie darba vides riska faktori pedagogu darbā un preventīvie pasākumi”. Darba autore Ilona Segliņa. Darba zinātniskā vadītāja: asociētā profesore Ženija Roja. Maģistra darbs izklāstīts uz 114 lpp., ietver 23 attēlus, 5 tabulas, 4 pielikumus, 87 informatīvos avotus, latviešu valodā. Pētījums sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā apkopota un analizēta literatūra par pedagogu darba apstākļiem, kā arī par fizikāliem un psihosociāliem darba vides riska faktoriem pedagogu darbā. Otrajā daļā ir aprakstītas pētījumā lietotās metodes. Trešajā daļā ir pētījumā iegūto datu apkopošana, analīze un diskusija. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka pedagogu darba apstākļi lielākoties vērtējam…

Uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences savstarpējās saistības pusaudžu vecuma grupā

2020

Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp uztverto skolas klimatu, sociāli emocionālo veselību un sociāli un emocionālo kompetenci pusaudžu vecuma grupā, un tika pētīts, kādi uztvertā skolas klimata faktori prognozē sociāli emocionālo veselību un sociālo un emocionālo kompetenci pusaudžu grupā, kā arī veikta atšķirību izpēte uztvertā skolas klimata, sociāli emocionālās veselības un sociālās un emocionālās kompetences rādītājos zēnu un meiteņu grupā. Pētījumā piedalījās 310 7.–9. klašu skolēni no 4 Latvijas skolām. Pētījuma dalībnieki bija vecumā no 12 līdz 15 gadiem (vidējais vecums M = 13,76; SD = 0,87), no tiem 159 (51,29%) ir zēni un 151 (48,71%) –…

Latvijas Valsts Universitātes Zinātniskie Raksti. 7. sējums. Ģeogrāfijas zinātnes. 1. laidiens

1956

Izglītības iestādes vadības loma skolas kā organizācijas, kas mācās, veidošanā

2020

Latvijas Universitātes studentes Simonas Čaupalas maģistra darbs „Izglītības iestādes vadības loma skolas kā organizācijas, kas mācās, veidošanā” izstrādāts, lai noskaidrotu izglītības iestādes vadības komandas galvenos uzdevumus un izvirzītu dimensijas skolas kā organizācijas, kas mācās, veidošanā. Maģistra darbā apskatīta skolas kultūras un vadības nozīme skolā labvēlīgas vides sekmēšanā, veidojot skolu kā organizāciju, kas mācās. Analizēta teorētiskā literatūra un veiktie pētījumi izglītībā, saistībā ar skolas būtības maiņu, kļūstot par organizāciju, kas mācās. Veikta datu interpretācija, izmantojot SPSS programmu, Pīrsona un Kornbaha Alfas metodes. Visiem skolas kā organizācijas, kas mā…