Search results for "Ogleklis"
showing 10 items of 11 documents
Metodika un aparatūra 14C aktivitātes noteikšanai mazaktīvos paraugos
1999
Darbu kopsavilkums fizikas doktora grāda iegūšanai
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
2018
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Akumulētā oglekļa daudzums Rīgas pilsētas mežaparku augsnēs.
2015
Bakalaura darba ietvaros veiktajā pētījumā astoņos Rīgas pilsētas mežaparku (Mežaparks, Anniņmuižas mežaparks, Bolderājas mežaparks, Juglas mežaparks, Biķernieku mežaparks, Šmerļa mežaparks, Bābelītes mežaparks un Ulbrokas mežaparks) augsnēs noteikts kopējais ogleklis. Pētījumā aprēķināts kopējais akumulētais oglekļa daudzums augsnes O/A horizontā un augsnes virsējā EB horizontā. Iegūtie dati attēloti kartoshēmās. Pētījumā secināts, ka mežaparkos 1577 ha lielā platībā, augsnes nedzīvajā zemsegā, A horizontā un minerālā EB horizonta pirmajos 10 cm ir akumulēts 118,7 tūkstoši tonnu kopējā oglekļa ar vidējo kopējā oglekļa saturu 62 t C ha-1. Visvairāk kopējais ogleklis – 26,1 tūkstoši tonnu, i…
Baltalkšņu Alnus incana ietekme uz bijušo lauksaimniecības zemju augšņu īpašībām
2017
Lauksaimniecības zemju aizaugšana Latvijā ir ļoti aktuāla problēma. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu ietekmi lauksaimniecības zemju aizaugšana ar baltalksni Alnus incana atstāj uz augsnes īpašībām. Darbā sniegts baltalkšņu raksturojums, tā izplatība, tā loma apmežošanas procesā un vielu apritē, kā arī aprakstīta veģetācija trīs baltalkšņu laukumos Vecpiebalgas novada Bānūžu apkārtnē. Darbs sastāv no trim galvenajām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir literatūras apskats par baltalkšņu īpašībām, to raksturojumu, izplatību un lomu apmežošanas procesā. Otrajā nodaļā aprakstīts pētījuma materiāls un metodes. Trešajā nodaļā ir veģetācijas raksturojums trīs baltalkšņu laukumos Vecpiebalgas novad…
Biogēno elementu akumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentos
2022
Katru gadu Baltijas jūrā un Rīgas līcī ieplūst liels apjoms fosfora, slāpekļa un oglekļa. Šīs vielas ne tikai veicina eitrofikāciju un mirušo zonu izveidi, bet arī negatīvi ietekmē Baltijas jūras un Rīgas līča ekosistēmu. Ņemot vērā biogēno elementu slodžu apjomu ir būtiski sekot līdzi to akumulācijas tendencēm sedimentos, jo tas ir ļoti būtisks process elementu izņemšanai no ekosistēmas. Bakalaura darba izstrādes laikā iepriekš ievāktajiem Baltijas jūras un Rīgas līča sedimentu paraugiem tiek veiktas ķīmiskās analīzes un noteikts tajos esošais fosfora un slāpekļa daudzums. Sedimentu paraugi kopā tika ievākti no 19 stacijām, taču šajā darbā tiks analizēti un pētīti četru staciju paraugi. Di…
Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām
2022
Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja.…
Baltalkšņu Alnus incana ietekme uz dažāda granulometriskā sastāva augšņu īpašībām pamestās lauksaimniecības zemēs
2019
Latvijā aktuāla problēma ir lauksaimniecības zemju aizaugšana ar baltalksni Alnus incana (L.) Moench. Maģistra darba ietvaros ir pētīta baltalkšņu ietekme uz smilts un mālsmilts augsnēm. Darbs sastāv no 37 tabulām, 32 attēliem un 53 pielikumiem, kuros attainoti pētījumā iegūtie rezultāti. Pētījumu rezultātā tika pierādīts, ka 15 – 20 gadu laikā lauksaimniecības zemei apmežojoties ar baltalksni, Cambisols smilts augsnē būtiski palielinās slāpekļa, oglekļa un kālija saturs. 11-20 cm augsnes slānī būtiski ir palielinājies arī fosfora saturs Cambisols smilts augsnē. Phaeozems smagas mālsmilts augsnē slāpekļa, oglekļa un kālija saturs augsnē ir palielinājies, taču ne būtiski. Pētījumu rezultātā …
Augsnes kartēšana paugurainēs vides aizsardzības nolūkos: problēmas un risinājumi
2020
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus augsnes kartēšanai paugurainēs, lai nodrošinātu rīcības augsnes degradācijas ierobežošanai un datu apkopošanu CO2 emisiju aprēķiniem. Veiktais pētījums sniedz plašu informāciju par augšņu izplatību, daudzveidību, to svarīgākajām īpašībām un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, kas veicina augšņu nomaiņu paugurainā reljefā. Tas nepieciešams ne tikai, lai novērtētu pašreizējo augsnes stāvokli, bet arī lai savlaicīgi novērstu augsnes degradāciju un plānotu potenciālo zemes izmantošanas veidu nākotnē. Papildus tam informācija nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvu materiālu tuvākajos gados notiekošajam Norvēģijas finanšu instrumentu finansiāli a…
Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes organiskā oglekļa frakcijām
2022
Sabiedrībā aktuāla tēma ir emisiju samazināšanas iespējas. Augsne ir daudzfunkcionāls resurss, kas ne vien sniedz cilvēkiem nepieciešamās izejvielas un pakalpojumus, bet arī ir nozīmīga runājot par klimata pārmaiņām. Oglekļa sekvestrācijas procesā augsnē tiek uzkrāts pienācīgs daudzums atmosfēras CO2, tādējādi sasniedzot ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanā. Gan pasaulē, gan Latvijā plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aizņem zālāji un to apsaimniekošanas veids ietekmē oglekļa daudzumu, kas uzkrāsies augsnē. Darba mērķis ir noskaidrot augsnes organiskā oglekļa satura un tā frakciju īpatsvara izmaiņas zālājos atkarībā no zālāju atjaunošanas pasākumiem. Pētījumā izmantoti …
Oglekļa un slāpekļa izotopu attiecību pētījumi dažādas šķirnes ābolos
2018
Darbā ir veikta literatūras izpēte par izotopu attiecības masspektrometriju un tā pielietojumiem dažādu augļu izcelsmes noteikšanai. Tika analizēts paraugu sagatavošanas process, kā arī izmantotās analīzes metodes. Pēc tam tika izstrādāta paraugu sagatavošanas metode un ar izotopu attiecības masspektrometru tika analizēti āboli no dažādām valstīm un iegūtie rezultāti savā starpā salīdzināti.