Search results for "Partijas"

Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 1

2016

Latvijas sociāldemokrātisko partiju nostādnes: partiju "Saskaņa" un "Progresīvie" salīdzinājums un analīze

2022

Maģistra darba “Latvijas sociāldemokrātisko partiju nostādnes: partiju “Saskaņa” un “Progresīvie” salīdzinājums un analīze” uzstādījums ir veikt pētījumu par Latvijā divu populārāko sociāldemokrātisko partiju ideoloģijām. Šī maģistra darba mērķis ir noskaidrot un izzināt divu vienā politiskajā sistēmā funkcionējošu politisko partiju piekopto sociāldemokrātijas tradīciju. Tāpēc tiek uzdots pētījuma jautājums “kādā mērā atšķiras partiju “Saskaņas” un “Progresīvie” ideoloģiskās nostādnes?”. Ar vārdu “tradīcija” tiek domātas partiju ideoloģiskās nostādnes un to piederība kādam no sociāldemokrātijas veidiem. Pētījuma empīrisko daļu caurstrāvo centieni noskaidrot, kādam sociāldemokrātijas veidam …

Politiskā zīmola veidošana – partiju un kandidātu centrētas pieejas Latvijā

2021

Ar politiskās zīmolvedības palīdzību dažādas partijas var izcelties attiecībā pret saviem sāncenšiem un efektīvāk veidot attiecības ar saviem vēlētājiem. Politiskajā zīmolvedībā tiek izmantotas partijas un kandidāta centrētas pieejas. Latvijas politiskajām partijām ir raksturīgs augsts mainīgums – tām ir īss mūžs un uz katrām vēlēšanām tiek dibināti jauni politiskie spēki, kā arī vēlētāji savā balsojumā ir nepastāvīgi. Šādā situācijā politiskā zīmolvedība var palīdzēt partijai konkurēt ar saviem sāncenšiem. Maģistra darba pētījuma ietvaros tika veiktas padziļinātās intervijas ar politiķiem un ekspertiem, kuri ikdienā nodarbojas ar politisko partiju komunikācijas īstenošanu. Pētījumam tika u…

Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2019, Nr. 2 (110)

2019

Žurnāls sagatavots LU Akadēmiskās attīstības projekta “Zinātniskā periodiskā izdevuma “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls” sagatavošana un izdošana 2019. gadā” (vad. Dr. hist. Kristīne Ante) ietvaros

Priekšvēlēšanu aģitēšana sociālajos medijos

2022

Bakalaura darba tēma ir “Priekšvēlēšanu aģitēšana sociālajos medijos”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt kā 13.Saeimas vēlēšanu kandidātu priekšvēlēšanu aģitācijas metodes sociālo mediju platformā Facebook priekšvēlēšanu aģitācijas periodā atšķiras, un vai partijas, kas biežāk veica politiskās aģitācijas priekšvēlēšanu periodā sasniedza labākus rezultātus 13.Saeimas vēlēšanās. Mediji funkcionē kā starpnieks starp sabiedrību un politiskajiem aktoriem. 21.gs mediju telpa nesastāv tikai no laikrakstiem, žurnāliem un mediju vietnēm internetā. Sociālie mediji politiskajiem aktoriem sniedz iespēju komunicēt ar potenciālajiem un esošajiem vēlētājiem, līdz ar to ietekmējot sabiedrības kopējo viedo…

Latvijas politisko partiju attieksme pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā: salīdzinošā analīze

2017

Maģistra darba nosaukums ir „Latvijas politisko partiju attieksme pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā: salīdzinošā analīze”. Pētījuma problēma darbā sasaistīta ar Latvijas politisko partiju neviennozīmīgo nostāju un lomu pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu. Darba mērķis ir analizēt un salīdzināt politisko partiju nostāju pret bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu, jo sabiedrībai sniegtā nostāja ir neskaidra. Darbā izvirzītie uzdevumi ietver politisko partiju nostājas salīdzināšanu, kas tiek veikta kvalitatīvās metodes ietvaros, izmantojot materiālu satura analīzi un padziļinātas intervijas. Darbā, pamatojoties uz teorijā piedāvāto kritēriju kopumu, tiek analizētas s…

Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam

2015

Promocijas darba mērķis ir noskaidrot populisma līmeņa izmaiņas partiju priekšvēlēšanu programmās un noteikt tā saistību ar partiju rezultātiem likumdevēja vēlēšanās. Autore izvirza trīs hipotēzes: populisma līmenis politisko partiju priekšvēlēšanu programmās laika periodā no 1993. gada Saeimas vēlēšanām līdz 2011. gada Saeimas vēlēšanām ir palielinājies; to politisko partiju, kam ir iepriekšēja pieredze Saeimā, priekšvēlēšanu programmās ir konstatējams zemāks populisma līmenis, nekā to partiju priekšvēlēšanu programmās, kuras iepriekš Saeimā nav bijušas pārstāvētas; jo augstāks ir populisma līmenis attiecīgās partijas priekšvēlēšanu programmā, jo lielāku balsu skaitu tā iegūst vēlēšanās. D…

Politisko partiju nelikumīga finansēšana

2016

Bakalaura darba tēma ir politisko partiju nelikumīga finansēšana. Darba mērķis ir analizēt Krimināllikuma 288.2 , 288.3 un 288.4 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu un to piemērošanas iespējas praksē, kā arī salīdzināt Latvijas regulējumu ar ārvalstīm. Lai gan politiskās partijas ieņem fundamentālu lomu demokrātiskā sabiedrībā, politisko partiju nelikumīga finansēšana Latvijā ir maz pētīts temats. Bakalaura darba uzdevumi ir izskaidrot terminus “politiskā partija” un “politisko partiju apvienība”, analizēt minētās Krimināllikuma normas, identificēt iespējamās problēmas šo normu piemērošanā, kā arī aplūkot ārvalstu tiesisko regulējumu politisko partiju nelikumīgas finansēšanas jomā.

Vācijas un Polijas sabiedrības un politisko partiju reakcija uz bēgļu krīzi 2015. – 2019. gadā

2021

Maģistra darba „Vācijas un Polijas sabiedrības un politisko partiju reakcija uz bēgļu krīzi 2015. – 2019. gadā” mērķis ir izpētīt sabiedrības un politisko partiju reakciju uz bēgļu krīzi, nosakot, cik liela ir bēgļu krīzes ietekme uz sabiedrību un vēlētāju labēji radikālo populistisko partiju atbalstu Vācijā un Polijā. Kā pamatmetode darbā tiek izmantota salīdzinošā analīze. Darba mērķa sasniegšanai darbā izstrādāta teorētiskā un empīriskā daļa. Darba teorētiskajā daļā tiek skatīta bēgļu krīze ES un diskusijas ap to, kā arī radikāli labējo populistisko partiju ideoloģijas padziļināta izpēte, aplūkojot tās galvenās pazīmes, ieskaitot populismu un autoritārismu, kā arī pievēršot īpašu uzmanīb…

Eiropas radikāli labēji populistisko partiju nostāja pret Krieviju

2022

Mūsdienās radikāli labēji populistiskās (RLP) partijas Eiropā no marginālām opozīcijas partijām ir kļuvušas par nozīmīgiem politiskajiem aktoriem. Neskaitot ideoloģiskos jautājumus, radikāli labēji populistiskās partijas no “tradicionālajām” Eiropas politiskajām partijām atšķir šo partiju ārpolitikas pozīcijas, kas bieži vien ir kritiskas pret Eiropas Savienību un NATO, bet simpatizējošas Krievijai. Par to liecina prominentāko Eiropas RLP partiju, piemēram, “Alternatīva Vācijai” un Rassemblement National prokrieviskās pozīcijas jautājumos par Krimas aneksiju un sankciju piemērošanu Krievijai. Bakalaura darba tēma ir “Eiropas radikāli labēji populistisko partiju nostāja pret Krieviju”. Pētīj…