Search results for "Patiesība"
showing 7 items of 17 documents
Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā
2018
Kritiskās domāšanas pamats ir domāšana, par kuru prāta (mind) filosofijā un epistemoloģijā ir daudz un dažādu viedokļu. Lai sekmētu kritisko domāšanu, ir jāseko labā/ļaunā, skaistā/neglītā, patiesā/melīgā, zināšanu/neziņas un citu ētisku un estētisku norišu situācijai sabiedrībā, jāanalizē un jāveicina pozitīvi ievirzītas prakses, nenoliedzot to, ka pozitīvās tendences ir iespējams atšķirt no negatīvajām (cinisms, nihilisms, relatīvisms, skepticisms, šovinisms u.c.), kas pavada ideoloģiski un negatīvi emocionāli ievirzītu kriticismu.
Mākslas attaisnojuma problēma un tās risinājums H.-G. Gadamera darbā "Skaistā aktualitāte"
2019
Šajā darbā tiek aplūkotas Hansa-Georga Gadamera pārdomas par estētiku un mākslu, kas risinās uz Gadamera filozofiskās hermeneitikas fona. Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir Gadamera priekšstatītā modernās mākslas attaisnojuma problēma, un kāds varētu būt šis problēmas risinājums. Lai sasniegtu mērķi, tiek izsekots mākslas attaisnošanas jautājuma vēsturei kopš antīkā laikmeta, nonākot līdz šī jautājuma aktualitātes atjaunotnei modernās mākslas kontekstā. Tiek skaidrots Gadamera mākslas attaisnošanas jautajuma risinājums, kas ietver “estētiskās apziņas”’ pārvarēšanu, iekļaujot mākslas pieredzi vispārīgas cilvēka pieredzes procesā. Šī pārvarēšana tiek iztirzāta ar Gadamera piedāvātajiem jēdzi…
Patiesības izpratne Latvijas filosofijā 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados: Teodors Celms un Jūlijs Aleksandrs Students
2011
Rakstā aplūkoti Latvijas pirmās neatkarības laika filozofu Teodora Celma un Jūlija Aleksandra Studenta uzskati par jēdzienu "patiesība", šī jēdziena skaidrojumi un patiesības teorijas.
Kritiskā domāšana patiesības meklējumos un iespējamos politiskās inženērijas valgos
2018
Patlaban kritiskā domāšana — tādā formā, kā to lielākoties pazīstam un kādu to tiecas ieviest mācību procesā — nav vērsta uz domāšanas atvērtību. Tā pat kļūst par instrumentu, ar ko nereti tiek iestrādātas konjunktūras tēmas. Drīzāk būtu jārunā par tādu kritiskās domāšanas izpratni, kas par centrālo elementu padara dispozīciju uz patiesību, proti, kritiskā domāšana jāsaprot kā vērstība uz patiesību!
Skaidrības un neskaidrības dialektika Platona dialogos
2016
Bakalaura darbs risina jautājumus par skaidrības izteikšanu caur neskaidrību un Platona saules metaforu kā filozofisku nepieciešamību pēc paliekošas neskaidrības, kas paplašina filozofijas diskursa robežas, pieļaujot metaforisku pieredzējumu kā ārpus-valodisku filozofijas elementu. Darba mērķis ir noskaidrot un pierādīt, ka fundamentāla skaidrības un neskaidrības metaforisko attiecību pārvērtēšana caur dialektisku opozīciju Hērakleita valodas metaforiskajam lietojumam veido un nosaka filozofijas diskursa robežas Platona darbos. Darba hipotēze paredz pierādīt, ka Platona metafora nav izvēlēta, lai netieši simbolizētu Labo vienkāršākai izpratnei, bet gan lai parādītu, ka Labais mums ir tveram…
Patiesības teikšanas pienākums Civilprocesa likuma 73 1. panta kontekstā un tā savienojamība ar sacīkstes principu.
2019
Patiesības princips ir viens no civilprocesa pamatprincipiem, kas ietver sevī gan procesa dalībnieku patiesības paušanas pienākumu, gan tiesas pienākumu noskaidrot patiesību. Sacīkstes princips nodala šo pienākumu nastu. Darba autora mērķis, aplūkojot patiesības principa tiesisko regulējumu un piemērošanas praksi Latvijā, salīdzinājumā ar Lietuvas, Igaunijas un Francijas regulējumu, ir noskaidrot, kā patiesības princips mijiedarbojas ar sacīkstes principu, un kā izpaužas tiesas un procesa dalībnieku dalība šo principu savstarpējā mijiedarbībā, norādot uz problēmjautājumiem un ieteikumiem Latvijas civilprocesa uzlabošanai. Autors konstatē, ka tiesu praksē tieši netiek vērtēts un nav līdz gal…
Pēc-patiesība oligarhu sarunu diskursā: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācija portālos irir.lv. lsm.lv un nra.lv (2017. gada j…
2018
2016. gada novembrī Oksfordas vārdnīca fenomenu pēcpatiesība pasludināja par gada vārdu. Mūsdienu politiskā un sociālā panorāma raksturo patiesības klimatu pasaulē, kurā objektivitāti un racionalitāti nomaina emocijas vai vēlme atbalstīt uzskatus, kas ir pretrunā ar faktiem. Šis fenomens ir skāris arī Latvijas sabiedrības informācijas telpu. Uz šo norāda 2017. gada jūlijā žurnāla “Ir” publicētie Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta vērienīgās tā dēvēto“oligarhu sarunu” autentiskie krimināllietas materiāli. Latvijas Republikas Saeima uz šī pamata uzdeva izveidot parlamentārās izemklēšanas komisiju, kura pārbaudīja publiskajā telpā nonākušo informācijas patiesimu un citus aspektus, k…