Search results for "RAS"
showing 10 items of 26429 documents
Lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā
2018
Maģistra darba mērķis - noskaidrot, kāda ir lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā. Pētījums aptver visu Latviju. Izmantoti dabisko zālāju izplatības dati uz 2015. gadu un dati par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu 2017.gadā, kā arī augšņu kvalitātes dati. Datu analīze veikta 5 x5 km tīkla šūnā, analīzei izmantojot aprakstošo statistiku (Manna-Vitnija U-tests) un veikta daudzfaktoru regresijas analīze ar Tweedie modeļa datu sadalījumu. 2015.gadā Latvijā aizsargājamie zālāji aizņēma 0,77 % (50 156 ha) no valsts teritorijas. Bieži sastopamie biotopi valstī aizņem lielāko platību - 41 169 ha, bet retie un kompleksie biotopi aizņem, attiecīgi,…
Mijattiecību telpas Rīgas naktsdzīvē: "iziešanas ārā" ģeogrāfija
2019
Maģistra darbā “Mijattiecību telpas Rīgas naktsdzīvē: “iziešanas ārā” ģeogrāfijas” ir analizētas, aprakstītas un interpretētas Rīgas nakts vietu mijattiecību telpas un to saiknes. Darba mērķis ir raksturot mijattiecību telpas Rīgā, kas veidojas, jauniešiem esot nakts vietās un pārvietojoties uz un no tām, un to afektīvās atmosfēras. Pētījums ir kvalitatīva un kvantitatīva vietas studija, kura balstās uz mijatttiecību ģeogrāfijas idejām. Izmantotas dažādas metodes un dati: tiešsaistes aptaujā iegūti dati par Rīgas jauniešu mobilitāti un “iziešanas ārā” paradumiem, dati par nakts vietām, iedzīvotāju izvietojumu un ar novērojumiem iegūti nakts vietu profili. Tika secināts, ka jaunieši neatkarī…
Baltijas jūras ledus apstākļu ietekme uz gaisa temperatūras raksturu un diennakts svārstību amplitūdu Ventspils apkārtnē
2020
Bakalaura darba tēma ir “Baltijas jūras ledus apstākļu ietekme uz gaisa temperatūras raksturu un diennakts svārstību amplitūdu Ventspils apkārtnē”. Darba gaitā tika ievākti un analizēti dati par maksimālajām un minimālajām diennakts gaisa temperatūrām un to amplitūdām no Ventspils, Daugavpils un Alūksnes novērojumu stacijām gada aukstajā periodā (XI-IV). Tika apskatītas sakarības starp Baltijas jūras ledus stāvokli un gaisa temperatūrām Ventspils novērojumu stacijā. Ventspils ir piekrastes novērojumu stacija, bet Daugavpils un Alūksne - kontinentālas novērojumu stacijas. Ventspils diennakts maksimālās, minimālās gaisa temperatūras un to amplitūdas tika salīdzinātas ar Daugavpils un Alūksnes…
Gaisa temperatūras ekstrēmu un to ietekmju izvērtējums Latvijā
2017
Maģistra darbā „Gaisa temperatūras ekstrēmu un to ietekmju izvērtējums Latvijā” ir izvērtēti silto un auksto gaisa temperatūras ekstrēmu ilglaicīgās izmaiņas pēc Latvijas meteoroloģiskajās novērojumu staciju datu rindām. Pētījumā tiek skaidrots kādu ietekmi uz tautsaimniecības nozaru attīstību var radīt maksimālo un minimālo gaisa temperatūras ekstrēmu pieauguma vai samazinājuma tendences. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt gaisa temperatūras ekstrēmus un to potenciālo ietekmi dažādās tautsaimniecības nozarēs Latvijā. Pētījuma rezultāti parādīja, ka vērojama būtiska negatīva tendence sala un ledus dienu, kā arī auksto nakšu ilglaicīgo izmaiņu raksturā. Visās pētījumā izvēlētajās novērojumu s…
Kāpu stādīšanas metodes piemērotība un pielietojums Latvijas piekrastē pēc Bigauņciema piemēra
2019
Bakalaura darba tēmas aktualitātes pamatā ir jautājums, kā nodrošināt Latvijas dabai tik nozīmīgās dabas teritorijas – jūras piekrastes aizsardzību, saglabājot gan tai raksturīgo dabas daudzveidību, gan rekreācijas vērtību, paralēli mazinot erozijas ietekmi. Darbā ir pētīta un apkopota zinātniskā literatūra par Baltijas jūras Latvijas krastu dinamiskajiem procesiem, primāro kāpu attīstību un “zaļajiem” krasta preterozijas pasākumiem. Pētījuma ietvaros darba autore veica Bigauņciema modeļteritorijas krasta nogāzes virsūdens daļas šķērsprofilu nivelēšanu, iepriekšējo gadu nivelēšanas datu interpretāciju un tālizpētes materiālu analīzi par krasta iecirkņa ūdenslīnijas izmaiņām 30 gadu griezumā…
Hiperspektrālo datu izmantošana Egļu (Picea abies) sakņu trupes identifikācijai
2018
Maģistra darbs ir veltīts egļu sakņu trupes sēnes (Heterobasidon annosum) noteikšanai tālizpētes hiperspektrālajos datos. Egļu sakņu trupes radītie bojājumi ik gadu Eiropā sastāda vairākus simtus miljonus eiro lielus zaudējumus. Līdzšinējie pētījumi apraksta individuālu auga stresa reakciju noteikšanu, ko izraisa Heterobasidon annosum sēnes izpaltība eglē (Picea abies). Veģetācijas pētījumi veikti, lai izteiktu hlorfila, fotosintēzes, ūdens daudzuma, celulozes un lignīna daudzuma izmaiņas veģetācijā, izmantojot hiperspektrālos datus. Darbā ir izvērtētas vairākas aprēķinu metodes spektrālo datu analīzē, kuras tiek piemērotas Heterobasidon annosum izraisīto indikāciju noteikšanai, rezultātā i…
Indija kā Latvijas ceļotāju galamērķis: tūrisma kultūrģeogrāfiskie aspekti
2020
Maģistra darbā “Indija kā Latvijas ceļotāju galamērķis: tūrisma kultūrģeogrāfiskie aspekti” ir analizētas, aprakstītas, interpretētas un izvērtētas Indijas kā tūrisma galamērķa tēla reprezentācijas. Darba mērķis ir izvērtēt Indiju kā Latvijas ceļotāju tūrisma galamērķi kultūrģeogrāfiskajā perspektīvā. Pētījums balstās uz kvalitatīvajām un kvantitatīvajām izpētes metodēm: tūrisma mediju kontentanalīzē iegūti dati par Indijas apmeklētākajām vietām un tēla reprezentācijām, līdzdalības novērojumos viena ceļojuma ietvaros interpretētas un aprakstītas tūrista un apmeklētās vietas saikņotās attiecības un dažādie tūrista skatieni, viena tūrisma operatora Indijas ceļojumu piedāvājumu analīze ilgākā …
Fenoloģiskais fotomonitorings LU Botāniskajā dārzā
2016
Bakalaura darbā izvērtēta digitālo fotogrāfiju izmantošanas efektivitāte un iespējas fenoloģijas pētījumos, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza piemērā. Veicot pētījumu, tika izmantoti digitālie fotoattēli no Latvijas Universitātes tīkla kameras datu bāzes, kas uzņemti no 2009. līdz 2014. gadam. Pēc datu atlases, apstrādes un analīzes, tika noteiktas pavasara un rudens fāzes trīs kokiem – parastajai ievai Padus avium, parastajai kļavai Acer platanoides un āra bērzam Betula pendula, kā arī noteiktas ziemas mēnešiem raksturīgās fāzes. Katrai no fāzēm ir noteikts iestāšanās datums, ilgums, raksturota tā attīstība, veikts salīdzinājums starp gadiem. Papildus datu bāzē pieejamajiem materiālie…
Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā
2020
Bakalaura darbā “Zaļā infrastruktūra un tās kultūrvēsturiskie aspekti Zemgales līdzenuma ainavas piemērā” tika pētīta iespējamā saikne starp mūsdienu zaļās infrastruktūras un kultūras mantojuma elementiem Zemgales līdzenuma ainavā, kā arī iezīmēta ar kultūrvēsturi cieši saistīto zaļās infrastruktūras elementu nozīme kultūras pakalpojumu sniegšanā vietas studijas – Zaļenieku – piemērā. Telpiskās sakarības kultūras pieminekļu un zaļās infrastruktūras novietojumā Zemgales līdzenumam raksturīgajā Bērzes-Staļģenes agro-ainavu apvidū tika analizētas ar ĢIS metodēm, atklājot zināmu saistību to izvietojumā. Kultūras mantojuma un zaļās infrastruktūras būtiskā loma vietējās sabiedrības labklājības ve…
Ģeogrāfijas fakultāte: 50 gadi
1994
Priekšvārds /Vitālijs Zelčs. Ģeogrāfija mūsdienu pasaulē /Edmunds Valdemārs Bunkše/ 1. Ģeogrāfija Latvijas Universitātē 1.1. Ģeogrāfiskā izglītība pirms Otrā pasaules kara /Aivars Markots, Jānis Štrauhmanis/ 1.2. Ģeogrāfijas fakultātes vēsture un šodiena: 1.2.1. laikā no 1944.g. līdz 1951 .gadam; /Jānis Štrauhmanis, Vitālijs Zelčs/ 1.2.2. laikā no 1951.g.līdz 1989.gadam; /Jānis Štrauhmanis/ 1.2.3. atjaunotajā Latvijas valstī. /Vitālijs Zelčs/ 2. Fakultātes katedras un personālsastāvs 2.1. Ģeoekoloģijas un ģeomorfoloģijas katedra /Ojārs Āboltiņš/ 2.2. Ekonomiskās ģeogrāfijas katedra /Jānis Štrauhmanis/ 2.3. Dabas vides aizsardzības un atjaunošanas katedra /Oļģerts Nikodēmus/ 2.4. Ģeoloģijas …