Search results for "SN"
showing 10 items of 3585 documents
Dabisko zālāju augšņu daudzveidība Vidzemes centrālajā daļā
2015
Dabisko zālāju platību samazināšanās ir ļoti aktuāla pēdējos gados Latvijas teritorijā, t.sk. Vidzemes centrālajā daļā. Viens no nozīmīgākajiem zemes izmantošanas struktūras ietekmējošiem faktoriem ir augsnes daudzveidība. Tādēļ bakalaura darba mērķis - raksturot Vidzemes centrālajā daļā izplatītāko dabisko zālāju augšņu daudzveidību, augsnes īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus. Bakalaura darbā iegūtie rezultāti parādīja, ka Vidzemes centrālajā daļā izplatītie dabiskie zālāji raksturojami ar relatīvi lielu augšņu daudzveidību, ko nosaka augsnes veidošanās faktori un procesi, kas atspoguļojas augsnes īpašībās un auglībā un tādejādi ietekmē dažādu zālāju tipu izp…
Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās
2018
Purviņa, R. “Apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekme uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās”. Bakalaura darbs, Rīga, Latvijas Univeristāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 42 lpp. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot apsaimniekošanas un augsnes faktoru ietekmi uz augu sugu daudzveidību aitu ganībās. Darbā ir apkopota informācija par aitu ganīšanās ietekmi uz veģētāciju, kā arī augsnes faktoru nozīmi veģetācijai un augu sugu daudzveidībai. Pētījumā secināts, ka nozīmīgi faktori augu sugu daudzveidībai ir apsaimniekošana un augsnes faktori. Atslēgvārdi: aitu ganības, veģetācija, augsnes faktori.
Ilggadīgo zālāju augšņu un to īpašību raksturojums z/s “Sita” un z/s “Stirnas”
2019
Pēdējo gadu laikā Latvijā, tāpat kā visā Eiropā strauji samazinās dabīgo un daļēji dabīgo zālāju platības. Zālāju kvalitāte un izplatība ir atkarīga no augsnēm uz kurām tie sastopami, tādēļ, ir svarīgi izzināt augsni ietekmējošos faktorus un īpašības, lai būtu iespējams izstrādāt ieteikumus zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Augsnes faktorus ietekmē reljefs, mitruma apstākļi, kā arī cilvēku antropogēnā darbība. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augšņu un to īpašību ģeogrāfiskās likumsakarības saistībā ar dabas faktoriem un cilvēka saimniecisko darbību ilggadīgajos zālājos lokālā mērogā Z/S „Sita” un Z/S “Stirnas”, lai izstrādātu rekomendācijas zālāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pēt…
Dolokrēti un to izplatība devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā
2020
Maģistra darbs ir par dolokrētiem un to izplatību devona Amatas svītas ģeoloģiskajā griezumā Amatas upes baseinā. Dokumentēts Amatas svītas ģeoloģiskais griezums Dolomītu kraujā un Īļaku iezī, veikti pieslīpējumu un plānslīpējumu pētījumi un stabilo izotopu analīze. Darba rezultātā noskaidrots, ka Amatas svītas augšdaļā aptuveni 4 m intervālā ir vismaz divi seno augšņu horizonti. Nogulumi ir drošām plūdmaiņu pazīmēm ir sastopami tikai zem šī intervāla. Maģistra darbā iegūtie dati norāda uz regresīvu sedimentācijas baseina attīstību devona Amatas laikposma beigās.
Augu darbības pazīmes vidējā devonā Latvijā
2020
Maģistra darbā ir raksturotas vidējā devona Arukilas un Burtnieku svītu nogulumos esošās rizokrēcijas, kas pārsvarā saistītas ar dolokrētiem. Sakņu struktūru atrašanās nogulumos ļauj identificēt subaerālās atsegšanās notikumus vai sekla ūdens vidi. Pētījumā izmantotas oglekļa un skābekļa stabilo izotopu analīzes, granulometriskā sastāva analīzes, kā arī rizokrēciju un dolokrētu mikrotekstūru un makrotekstūru raksturojums. Dokumentēta rizokrēciju un dolokrētu atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Secināts, ka vidējā devonā augiem pamazām ir palielinājušies sakņu izmēri, un tie ir auguši gan sauszemē, gan sekla ūdens apstākļos neaktīvos deltu kanālos vai ezeriņos.
Piektās klases skolēnu mācīšanās sasniegumu ietekmējošie faktori
2018
Darba autore: Anželika Ozerova. Maģistra darba temats: Piektās klases skolēnu mācīšanās sasniegumu ietekmējošie faktori Zinātniskā vadītāja: Dr.paed., prof. Anna Līduma Darba mērķis: Pētīt piektās klases skolēnu mācīšanās sasniegumu ietekmējošos faktorus, izstrādāt to modeli un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas kritērijus. Darba apjoms: 84 lappuses, 15 tabulas, 31 attēli, 97 literatūras avoti, 7 pielikumi. Temata aktualitāti nosaka jauno kompetenču pieeja SKOLA 2030, skolēna personīgi nozīmīgas darbības aktualizācija. Pētījumā izmantotas: teorētiskās metodes, empīriskās metodes un datu statistiskās apstrādes metodes. Teorētiskajā pētījumā analizētas pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras a…
Elektromagnētiski ierosinātas šķidrā metāla plūsmas izpēte alumīnija transportam un degazēšanai lineārā kanālā
2021
Šobrīd alumīnija degazācija tiek veikta, izmantojot ātri rotējošus keramikas uzgaļus, kas kausējumā ievada mazus inertas gāzes burbuļus. Metodes galvenā problēma ir uzgaļu erozija un nepieciešamība tos bieži mainīt. Tādēļ šajā darbā tiek analizēta jauna, elektromagnētiska, bezkontakta metode šķidrā metāla plūsmas ierosināšanai. Plūsmu taisnstūrveida, lineārā kanālā ierosina ar rotējošu pastāvīgo magnētu dipolu, kas novietots tuvu kanāla sienai. Veikti kārtas novērtējumi, izveidota eksperimentālā iekārta modeļa verifikācijai un veikta tehnoloģijas mērogošana, kas apstiprina, ka tehnoloģija ir perspektīva gan alumīnija degazācijai, gan transportam.
Devona Šķerveļa svītas dolokrēti atsegumos Ventas un Šķerveļa krastos
2018
Maģistra darbā ir raksturota augšējā devona Šķerveļa svītas uzbūve un sastāvs Šķerveļa upes kreisā krasta un Ātrā kalna atsegumos. Izveidoti slāņkopas ģeoloģiskie griezumi, veikta nogulumiežu tekstūru analīze griezumos, pieslīpņos un plānslīpējumos, granulometriskā un stabilo izotopu analīze. Pētījumu rezultātā noskaidrots, ka Šķerveļa svītas nogulumieži sākotnēji ir veidojušies kā klastiskie nogulumi fluviālos apstākļos un pēc tam subaerālos apstākļos dažādā pakāpē notikusi to pārveidošanās par karbonātu garozām. Tādas plānslīpējumos novērotas mikrotekstūras kā mikrītiska dolomīta kunkuļi, “peldošo” kvarca graudu tekstūras, sīkslāņotās josliņas un pizoīdi, bieži sakārtoti arī apgrieztajā g…
Legionella pneumophila izplatība un sekvenču tipu daudzveidība Latvijas viesnīcu ūdensapgādes sistēmās
2018
Legionella pneumophila ir nosacīti patogēna, dabiskās un mākslīgi radītās saldūdens ūdenskrātuvēs sastopama baktērija, kas spēj izraisīt infekcijas slimību – legionelozi. Lai noskaidrotu L. pneumophila izplatību Latvijā, no 40 viesnīcu ūdensapgādes sistēmām noņemti 240 karstā ūdens paraugi un testēti uz L. pneumophila klātbūtni. No pētījumā iesaistītajām viesnīcām 25 (65 %) viesnīcās konstatēts vismaz viens Legionella pozitīvs paraugs. Maksimālais L. pneumophila koloniju veidojošo vienību skaits vienā paraugā bija 1,1 x 104 kvv/l. Ar MALDI-TOF MS apstiprināti 99 L. pneumophila un 9 L. rubrilucens izolāti. Pārstāvētākā no serogrupām bija L. pneumophila serogrupa 3 (68 izolāti). Izmantojot SB…
Genetic variability at αs2-casein gene in Girgentana dairy goat breed
2014
Casein genes are highly polymorphic and the high degree of variability has qualitative and quantitative effects on milk composition thereby affecting chemical, physical and technological properties of goat milk. The aim of this work was to evaluate the genetic polymorphisms of the αs2-casein (CSN1S2) gene in the endangered Girgentana dairy goat breed in order to assess the genotypes distribution, as it is known genotype influences technological and nutritional milk properties. The study was performed on 207 sample of Girgentana goat breed, analysed with different PCR protocols. The most frequent alleles was A (0.722), followed by F (0.225), C (0.051) and E (0.002) while B, D and 0 alleles w…