Search results for "Slepkavība"
showing 10 items of 10 documents
Ārlaulības bērna nonāvēšana, Sodu likuma 435. p.: diplomdarbs
1936
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2016, Nr. 4 (101)
2016
Valsts kultūrkapitāla fonds
Kijewas ritualprahwa, Talmuda morale un ziti wehsturiski dokumenti par schihdu ritualslepkawibam [Kijevas rituālprāva, Talmuda morāle un citi vēsturi…
1913
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2013, Nr. 1 (86)
2013
Slepkavība mīkstinošos apstākļos ( Krimināllikuma 119.- 122. pants)
2017
Bakalaura darba tēma ir “Slepkavība mīkstinošos apstākļos (Krimināllikuma 119. – 122. pants)”. Darbā tiek izpētīti un analizēti Latvijas Republikas Krimināllikuma 119., 120., 121., 122. panti. Darbā tiek veikta attiecīgo noziedzīgo nodarījumu sastāva analīze, ilustrācijai tiek izmantoti interesanti tiesu prakses gadījumi, kā arī intervijas ar saistošo nozaru speciālistiem. Autore darbā pauž savu viedokli par attiecīgajām likuma normām, to pielietošanu praksē un iespējamām izmaiņām pantu redakcijās. Darba ietvaros tiek izpētītas arī ārvalstu krimināltiesības, kurās atspoguļotas slepkavības mīkstinošos apstākļos. Atslēgas vārdi: slepkavība, mīkstinoši apstākļi, jaundzimušais, afekts, pārkāpjot
Smagas sekas krimināltiesībās
2021
Pētījuma tēma ir smagas sekas krimināltiesībās. Smagas sekas, kā atbildību pastiprinošs apstāklis vai kā kvalificējoša un sevišķi kvalificējoša noziedzīga nodarījuma pazīme, Latvijas krimināltiesībās novērojama gana bieži. Smagu seku jēdziens ir ļoti plašs, un, kaut tā kritēriji konkrēti uzskaitīti likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, tie joprojām paver daudz jautājumu, kas saistīti ar jēdziena piepildīšanu un likumā paredzēto kritēriju interpretāciju. Darba uzdevums ir aplūkot smagu seku kritērijus no Krimināltiesību, Kriminālprocesa, Tiesu medicīnas un tiesu psiholoģijas/psihiatrijas skatu punkta, aplūkot praktiskos aspektus, tai skaitā tiesu praksi, iezīmēt…
Morālā intuīcija notiesātiem par slepkavību un citiem noziedzniekiem
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp morāles intuīcijas pamatiem dažādu noziedznieku grupām un cilvēkiem nesaistītiem ar likumpārkāpumiem. Pētījumā piedalījās 90 pieaugušie vīrieši vecumā no 20 līdz 68 gadiem (M= 37,9, SD= 9,99). Dalībnieki tika iedalīti trīs pētījuma grupās: notiesātie par slepkavību (n=30), citi notiesātie (n=30) un kontrolgrupa (n=30). Pētījumā tika izmantota morāles intuitīvo pamatu aptauja MFQ 30. Tika atklāts, ka cilvēki, kuri ir, notiesāti par slepkavību, uzrāda nozīmīgi zemākus morāles intuitīvo pamatu rādītājus, nekā cilvēki notiesātie par nesaistītiem ar slepkavību noziegumiem un cilvēki, kuri nav saistīti ar noziedzīgu …
Slepkavības norobežošana no tīšiem smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā aiz neuzmanības iestājas cietušā nāve
2020
Slepkavība un smagi miesas bojājumi, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijuši par iemeslu cietuša nāvei – ļoti līdzīgas kvalifikācijas, būtībā, pat identiskas, tomēr ar nelielu atšķirību, kas mūsdienās joprojām tiek piemirsta. Darbā tiek noskaidrots, ka joprojām tiesas pilnvērtīgi neanalizē noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi un neņem vērā Augstākās tiesas sniegtās abu kvalifikāciju nošķiršanas vadlīnijas. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā atšķiras slepkavības un smagu miesas bojājumu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijuši par iemeslu cietušā nāvei noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā nošķiršana izpaudās Latvijas vēsturē un kā dažādās ārvalstīs. Darba uzdevums ir analizēt dažādus avotus, it īp…
Krimināllikuma 125. panta trešās daļas norobežošana no Krimināllikuma 116. panta, Krimināllikuma 123. panta
2019
Darbā ir apskatīti problēmjautājumi, kas ir saistīti ar kvalifikācijas problēmām kvalificējot noziedzīgus nodarījumus saskaņā ar Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, Krimināllikuma 116.panta, Krimināllikuma 123.panta, jo visiem šiem pantiem ir kopīgas kaitīgās sekas cietušā nāve. Aplūkojot tiesu praksi var redzēt, ka norobežošanas problemātika rodas, jo netiek veikta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses analīze, tādēļ tiesu praksē rodas nepareiza šo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija. Darbā autore ir atklājusi, ka lielākoties kvalifikācijas problēmas rodas tieši ar Krimināllikuma 125.panta trešās daļas kvalifikāciju, jo netiek veikta pietiekama subjektīvās puses analīze. Lai kvalificē…
Soda noteikšana par slepkavību
2016
Darbā autore ir pētījusi tiesu praksi par soda noteikšanu par slepkavību, kā arī skatījusi teoriju par kriminālsoda un slepkavības jēdzienu. Darba mērķis ir veidot izpratni par soda noteikšanu vainīgajai personai par slepkavības izdarīšanu. Tika skatīts kriminālsoda mērķis un kā tas ir īstenojams, radot izpratni, gan par uzdevumiem, lai sasniegtu mērķi, gan par to realizāciju. Analizējot tiesu praksi, tika skatīti problēmjautājumi un prakses piemērošanas kļūdas un to atstātā ietekme uz piespriesto sodu. Darbā pētīts cik ļoti sodu ietekmē apsūdzētā personība, attieksme un arī uzvedība pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Darba rezultātā tiek apskatīts, kā tiesas neargumentēts spriedums var…