Search results for "TRAUMAS"
showing 10 items of 30 documents
‘Cos I’m a Survivor’ : Narratives of coping and resilience in recollections of difficult childhood in post-war Finland
2018
In post-war Finland thousands of children experienced poor upbringing, neglect and abuse, and had to deal with their experiences without social support from adults. In this article we study how difficult and bitter experiences related to childhood crises are remembered, reinterpreted and reframed in later life and in contemporary Finland. As research material we use both oral and written reminiscences of childhood in the post-war years collected in the period 2014–2016. We argue that in the recollections of difficult childhood coping and resilience emerge as major narrative themes. Although informants in their childhood were forced to suffer in silence, they remember themselves as being res…
Pacientu aprtūpe, pēc galvas smadzeņu traumām intensīvās terapijas nodaļā
2015
Bakalaura darba tēma – „Pacientu aprūpe pēc galvas smadzeņu traumām intensīvās terapijas nodaļā”. Bakalaura darbs sastāv no 11 tabulām, 41 literatūras avotiem, 5 pielikumiem. Darba apjoms 42 lpp., Pacientu aprūpe pēc galvas smadzeņu traumām ITN ieņem nozīmīgu vietu pacientu vitālo funkciju atjaunošanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Pētījuma mērķis: izpētīt un analizēt galvenos aprūpes aspektus pacientiem pēc galvas smadzeņu traumām intensīvās terapijas nodaļā. Pētījuma uzdevumi: analizēt literatūru par galvas smadzeņu traumām, to aprūpes veidiem un ārstēšanas iespējam; izstrādāt pētījuma instrumentu – interviju, veikt pilotpētījumu un pētījumu, veikt iegūto rezultātu apkopošanu un analīzi…
Pacientu izglītošana par ārējās auss ejas traumu cēloņiem un sekām ambulatorajā praksē
2020
Bakalaura darba tēma: “Pacientu izglītošana par ārējās auss ejas traumu cēloņiem un sekām ambulatorajā praksē”. Tēmas aktualitāte ir saistīta ar izplatīto traumatismu ārējā auss ejā un tam sekojošajiem iekaisumiem. Bakalaura darba mērķis - noskaidrot pacientiem nepieciešamo informāciju par ārējās auss ejas traumu cēloņiem un sekām ambulatorajā praksē. Bakalaura darba uzdevumi: veikt literatūras analīzi par pacientu izglītošanu par ārējās auss ejas traumu cēloņiem un sekām ambulatorajā praksē; pielietot D.Oremas māszinību teoriju saistībā ar darba tēmu; izstrādāt aptaujas anketu; veikt anketēšanu; veikt iegūto datu apstrādi un analīzi; izdarīt secinājumus un izveidot informatīvo materiālu LO…
Vizuālā uzmanība un reakcijas laiks pieaugošas intensitātes slodzes testa laikā saistībā ar sportistu gūtām traumām sezonā
2022
Nogurums ir viens no faktoriem, kas pazemina sportista koncentrēšanās spējas, uzmanības līmeni un palielina traumas gūšanas risku. Maģistra darbā tika vērtēta pieaugošas fiziskas slodzes ietekme uz tādiem sportistu kognitīvo spēju parametriem kā reakcijas laiks, vizuālās uzmanības testu izpildes laiks, sporta scēnas acu skatiena fiksācijas. Reakcijas laiks slodzes laikā tika pretnostatīts traumu gūšanai slodzes laikā. Iegūtie rezultāti rāda, ka reakcijas laiks pieaugošas slodzes testa laikā savstarpēji palielinās pirms slodzes, aerobā un anaerobā sliekšņa starpposmā, kā arī atjaunošanās laikā. Tika novērotas atšķirības starp krāsaina vizuālās uzmanības stimula meklēšanu, kā arī meklēšanas s…
Pēcpadomju paaudzes (latviešu un krievvalodīgo) sociālās atmiņas ietekme uz savstarpējo komunikāciju
2021
Maģistra darba mērķis ir atklāt, kā sociālā atmiņa ietekmē savstarpējo komunikāciju pēc-padomju paaudzē, kurai pieder Latvijā dzīvojošie latvieši un krievvalodīgie, kuri dzimuši 1991. gadā un pēc tā. Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas sociālās atmiņas pētniecība, kā arī traumas, paaudžu, starpkultūru komunikācijas, identitātes, komunikācijas identitātes teoriju koncepti. Pētījuma datu kopu veido 23 strukturētās intervijas. Datu apstrāde veikta ar kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību. Darba nobeigumā ir secināts, ka pēc-padomju paaudze uztver sarežģīto 20. gs. sociālo atmiņu daudz vieglākā formā, tā iemesla dēļ, ka šos laikus nav piedzīvojuši. Sociālā atmiņa nav noteicošais faktors sta…
Assosiaatioiden ilotulituksesta koherentiksi kertomukseksi : kaksisuuntainen mielialahäiriö ja omaelämäkerrallisen kirjoittamisen terapeuttiset mahdo…
2016
Tässä tutkimuksessa tutkin omaelämäkerrallisen kirjoittamisen terapeuttisia mahdollisuuksia osana kaksisuuntaisesta mielialahäiriöstä kuntoutumista. Tutkimukseni pohjaa terapeuttisesta kirjoittamisesta ja omaelämäkerrallisesta kirjoittamisesta tuotetun tutkimustiedon soveltamiseen suhteessa Marya Hornbacherin, Terry Cheneyn ja Cecilia Aspin omaelämäkerrallisten romaanien kerrontaan ja sisältöön sekä henkilökohtaiseen kokemustietooni kaksisuuntaisesta mielialahäiriöstä kirjoittamisesta ja sen terapeuttisuudesta. Tutkimukseni aikana löytämäni teoriatieto vahvistaa tutkimistani omaelämäkerrallisista romaaneista ja omasta tekstistäni havaitsemieni terapeuttisuuden osatekijöiden paikkansapitävyy…
Baltic Journal of Psychology; Volume 18, Number 1&2
2018
Bērnības traumas, traumas simptomu saistība ar ēšanas uzvedību un negatīvu komunikāciju ģimenē par ēšanas uzvedību pusaudžiem 11 - 16 gadu vecumā
2022
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai bērnībā piedzīvotajai traumatiskajai pieredzei, izjustajiem traumas simptomiem, negatīvajai komunikācijai par ēšanas uzvedību pastāv saistība ar ēšanas uzvedību. Papildus pētījumā tika apskatītas dzimumatšķirības un izmainītas ēšanas uzvedības biežumi. Pētījumā piedalījās 726 pusaudži (369 – meitenes, 344 – zēni, 13 – nenorādot dzimumu) vecumā no 11 līdz 16 gadiem, 5. un 9. klases skolēni. Darba ietvaros izmantotas šādas aptaujas: Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire, (CTQ), Fink et al., 1995). Bērnu traumas simptomu aptauja (Trauma symptom checklist for children (TSCC), Briere, 1995). Aptauja par attieksmi pret ēšanu – EAT-26 (Eating A…
Vardarbības pieredze bērnībā, traumas simptomi, paškaitējošā uzvedība un pašnāvības domas
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp bērnībā piedzīvotas vardarbības pieredzi, traumas simptomiem, paškaitējošo uzvedību un pašnāvības domām, kādas ir šo saistību dzimumatšķirības un vai pastāv atšķirības starp paškaitējošas uzvedības veidiem un biežumiem dažādos vecumposmos. Pētījumā piedalījās 184 respondenti (109 sievietes un 75 vīrieši) vecumā no 18 – 64 gadiem. Pētījumā tika izmantotas četras aptaujas - Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Questionnaire, (CTQ), Fink, Bernstein, Handelsman, Foote & Lovejoy, 1995), “Traumas simptomu aptauja” (Trauma Symptom Inventory, Briere, 1995), „Pozitīvo un pašnāvības domu aptauja” (The Positive and Negative suicide ideati…
Žokļu lūzumi: konspekts ar rokraksta tiesībām
1941
Lasīts Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas studentiem, 1940/41.g.