Search results for "Toksikoloģija"
showing 9 items of 9 documents
Attīrītu un neattīrītu municipālo notekūdeņu ietekme uz Daphnia magna uzvedību
2022
Mūsdienās ar vides piesārņojumu saistītie izaicinājumi kļūst arvien nozīmīgāki. Nepietiekama notekūdeņu attīrīšana un to piesārņojums var atstāt negatīvas sekas uz vidi un apdraudēt dažādus dzīvos organismus. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt attīrītu un neattīrītu notekūdeņu ietekmi uz Daphnia magna dzīvotspēju, balstoties uz ISO ekotoksikoloģiskā testa (6341:2013) standarta metodiku. Attīrītu un neattīrītu notekūdeņu paraugi tika ievākti četru pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās: Aizputē, Dobelē, Liepājā un Saldū. Darba pētnieciskā daļa – salīdzināt attīrītu un neattīrītu notekūdeņu ietkekmi uz Daphnia magna– tika veikta Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidro…
Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija
2007
Linda Eglīte Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija Viens no ap mums esošās dabas vides izpētes uzdevumiem ir izprast, kas vidē notiek ar dzīvos organismus veidojošajām vielām. Dabiskas izcelsmes organiskās vielas ir ne tikai dzīvos organismus veidojošās vielas, to metabolīti, bet arī dzīvo organismu sadalīšanās procesu noturīgie produkti. Tie līdz ar to uzskatāmi par nozīmīgu dabas vides sastāvdaļu, kas ietekmē dabā noritošos procesus, kā arī piesārņojošo vielu pārvērtības, tām nonākot apkārtējā vidē. Pēc masas nozīmīgāko daļu no dabiskas izcelsmes organiskajām vielām veido humusvielas. Tās var uzskatīt par visvairāk izplatīto organisko …
Baltijas jūras sedimentu ekoloģiskā kvalitāte un to potenciāla ietekme uz sānpelžu attīstību
2017
Mūsdienās aktualizējies jautājums par sedimentu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanas metodēm. Ekotoksikoloģiskie pētījumi kopumā raksturo Baltijas jūras sedimentu ekoloģisko kvalitāti kā “labu”/“vidēju” (attiecīgi 52% un 25%), salīdzinoši labāku sedimentu kvalitāti uzrādot Botnijas jūrā un Rīgas līcī, bet pārsniegtu labas vides kvalitātes robežu (>GES) - Somu līcī, Gdaņskas līcī un Belta jūrā. Biotestu standartsugām (Monoporeia affinis, Corophium volutator un Hyalella azteca) un darbā rekomendētajām sugām (Bathyporeia pilosa, Pontogammarus robustoides un Gmelinoides fasciatus) novērojama atšķirīga jutība potenciāli piesārņotu Baltijas jūras sedimentu klātbūtnē, kas norāda uz būtiski atšķirīgu…
Sintētiska auduma ekotoksikoloģiskā ietekme uz sānpelžu (Hyalella Azteca) un (Pontogammarus robustoides) attīstību
2022
Plastmasas piesārņojums mūsdienās ir aktuāla problēma un tā negatīvā ietekme ir novērojama ūdens vidē. Plastmasas daļiņas, sadaloties par mikroplastmasu, negatīvi ietekmē ūdens organismus, mazinot to dzīves ilgumu un kvalitāti. Darbā tika apskatīta sintētiskā auduma un krāsvielu ekotoksikoloģiskā, un bioķīmiskā ietekme uz sānpeldēm Hyalella azteca un Pontogammarus robustoides. Rezultāti liecina par plastmasas daļiņu un krāsvielu negatīvu hronisku ietekmi uz H. azteca reprodukciju, konstatējot embriju deformāciju vai neattīstīšanos. Biomarķieri CAT un GST norādīja uz oksidatīvo stresu plastmasas daļiņu ietekmē. Kā arī biomarķieris AChE norādīja uz neirotoksisku iedarbību plastmasas daļiņu ie…
Farmakoloģija ar toksikoloģiju un receptūru: mācību grāmata studentiem un ārstiem
1942
Grāmatas nodaļas: Autora priekšvārdi. Saīsinājumi I. Vispārīgā farmakoloģija II. Zāļu parakstīšanas mācība III. Nemetālu un metālu savienojumi IV. Alifātiskās rindas organiskās substances V. Aromātiskās rindas organiskās substances VI. Alkaloīdl VII. Glikozīdi VIII. Rūgtvielas IX. Ēteriskās eļļas X. Vitamīni XI. Hormoni XII. Hormonoīdi jeb II šķiras hormoni XIII. Fermenti XIV. Baktēriju produkti un specifiskie serumi XV. Līdzekļi nespecifiskai kairināšanas, proteīna jeb imūnterapijai XVI. Pirmā palīdzība akūtas saindēšanās gadījumos XVII. Indikācijas. Personu saraksts. Reģistrs
Sirds un asinsvadu (kardiovaskulāro) farmaceitiski aktīvo vielu riska izvērtējums virszemes ūdeņos un notekūdeņos
2019
Helsinku Komisija 2017. gadā publicējusi pārskatu par farmaceitiski aktīvo vielu (FAV) sastopamību, veidiem un piesārņojuma cēloņiem ūdeņu sistēmās periodā no 2003.gada līdz 2014. gadam. Dati par Latviju tajā nebija iekļauti. Darba mērķis ir izvērtēt sirds un asinsavadu (kardiovaskulāro) farmaceitiski aktīvo vielu vides ietekmes riskus virszemes ūdeņos un notekūdeņos Latvijā. Mērķa sasniegšanai apkopota kardiovaskulāro FAV ekotoksikoloģisko informāciju un izvērtēt vides piesārņojuma riski astoņām kardiovaskulāro FAV grupām. Rezultāti liecināja, ka Latvijā augsts vides risks atorvastatīnam (seruma lipīdus modificējošie līdzekļu grupa) savukārt vidējs risks ir gemfibrozilam (fibrātu grupa). C…
Komposta humusvielu ķīmiskais raksturojums un to izmaiņas lignocelulozes un lignocelulozes/gaļas tauku atkritumu kompostēšanas gaitā
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Plastmasas eluātu ietekme uz saldūdens organismiem: in vivo un in situ
2021
Maģistra darba ietvaros tika veikts inovatīvs pētījums, kurā, izmantojot mezokosmu eksperimenta metodes, raksturota plastmasas eluātu ietekme uz saldūdens organismiem 11 nedēļu garumā. Pētījumā tika veikti fizikālo (ūdens temperatūra, elektrovadītspēja, pH) un ķīmisko (kopējais fosfors, kopējais slāpeklis, izšķīdušais organiskais ogleklis (DOC), amonija slāpeklis, izšķīdušais skābeklis) parametu mērījumi. Tika ievākti bioloģiskie paraugi fitoplanktona un zooplanktona populāciju struktūras izmaiņu raksturošanai. Lai noskaidrotu tiešu potenciālo plastmasas eluātu ietekmu uz ūdens organismiem, tika veikti ekotoksikoloģijas testi, izmantojot laboratorijā kultivētas standartsugas - zaļaļģes Desm…
Latvijas virszemes un notekūdeņos izplatītāko farmaceitiski aktīvo vielu ekotoksikoloģiskā ietekme uz vienšūnas zaļaļģēm Desmodesmus subspicatus
2019
Farmaceitiskās vielas ir ķīmiski savienojumi, kas ir plaši izmantoti cilvēku un veterinārajā medicīnā. Pieaugot farmaceitisko līdzekļu ražošanai un izmantošanai, arī palielinās aktīvo farmaceitisko vielu (FAV) klātbūtne ūdens ekosistēmās, radot potenciālu apdraudējumu videi. Darba mērķis ir noteikt Latvijas virszemes un notekūdeņos izplatītāko farmaceitiski aktīvo vielu koncentrāciju individuālo ekotoksikoloģisko ietekmi uz vienšūnu zaļaļģēm Desmodesmus subspicatus Notekūdeņu un virszemes ūdeņu paraugiem, kas ievākti Lielupes sateces baseinā tika noteiktas FAV koncentrācijas. Pēc datu analīzes tika izvēlētas sešas FAV ar paaugstinātu koncentrāciju no trim terapeitisko līdzekļu grupām – anti…