Search results for "Trauksme"

Grūtnieču un pirmdzemdētāju depresijas simptomi, trauksme, pašvērtējums un mātes pēcdzemdību saikne ar bērnu

2020

Darba pētījuma mērķis bija noskaidrot grūtnieču depresijas, trauksmes simptomus un pašvērtējumu grūtniecības laikā ar pirmo bērnu un pirmdzemdētāju pēcdzemdību depresijas, trauksmes simptomus, pašvērtējumu un saikni ar bērnu gada laikā pēc dzemdībām. Pētījumā piedalījās 200 grūtnieces gaidībās ar pirmo bērnu, kuras bija vecumā no 18 līdz 38 gadiem (M = 27,27; SD = 4,32), un 200 pirmdzemdētājas vecumā no 18 līdz 46 gadiem (M = 28,08; SD = 4,71), kuras ir kļuvušas par mātēm pēdējā gada laikā. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), Trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma anketa (Spilberger, 1983., State-Trait Anxiety Inventory; ST…

Pirmsskolas vecuma bērnu, kuri uzsāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, uzvedības problēmu saistība ar māšu šķiršanās trauksmi.

2017

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp pirmsskolas vecuma bērnu, kuri uzsāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, uzvedības problēmām un māšu šķiršanās trauksmi. Pētījumā piedalījās mātes (n=52, M=31,92), kurām ir pirmsskolas vecuma bērni vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem (M=2,15), no kurām 53,85% ir meiteņu mātes, bet 46,15% - zēnu mātes. Pētījuma mērķim tika izveidota demogrāfisko datu aptauja, tika izmantota Bērna uzvedības novērtējuma anketa, vecāku forma (Child Behavior Checklist (CBCL/ 1,5 - 5), Caregiver Report Form) (Achenbach & Rescorla, 2000) un Māšu šķiršanās trauksmes skalas aptauja (Maternal Separation Anxiety Scale (MSAS)), (Hock, McBride, & Gnezda, 1989). Pēt…

Smagā metāla mūzikas žanra saistība ar agresiju un trauksmi

2018

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā „smagais metāls” ietekmēs agresijas un trauksmes rādītājus, salīdzinājumā ar citiem mūzikas žanriem (pop-mūzika un elektroniskā mūzika), kā arī vai „smagais metāls”, salīdzinot ar pop-mūziku un elektronisko mūziku mazinās agresijas un trauksmes rādītājus „metāla” mūzikas cienītājiem vairāk, nekā pop-mūzika un elektroniskā mūzika citu mūzikas žanru cienītājiem. Pētījumā piedalījās 80 jaunieši un jaunietes 18 – 25 g.v., kas tika sadalīti 3 eksperimentālajās grupās, tā, lai katrā no grupām aptuveni puse dalībnieku būtu „metāla” mūzikas cienītaji. Katrā grupā tika atskaņots savs mūzikas stils: „smagais metāls”, pop-mūzika un elektroniska mūzikā. Izmantojot…

Psihe un āda: multidisciplināra pieeja

2018

Nosaukums: “Psihe un āda: multidisciplināra pieeja” Ievads: psihodermatoloģija, ievērojama dermatoloģijas apakšnozare, koncentrējas uz mijiedarbību starp ādu un CNS. Vairāki faktori nosaka šo orgānu ciešo saikni, piemēram, to kopējā embrioloģiskā izcelsme un kompleksā mijiedarbība starp neiro-imūno-ādas sistēmu. Psihodermatoloģiskas slimības tiek klasificētas kā: psihofizioloģiski (psihosomatiski) traucējumi, primārie psihiskie traucējumi ar dermatoloģiskiem simptomiem, dermatoloģiski traucējumi ar sekundāriem psihiskiem simptomiem un dažādi. Mērķi: šī pētījuma mērķis bija noskaidrot emocionālo un psihisko traucējumu, trauksmes un depresijas izplatību un līmeni pacientiem, kas novēroti derm…

Psychological well-being and perceived stress for students during the covid-19 pandemic

2022

Pētījuma mērķis ir, izpētīt studentu uztverto stresu un psiholoģiskās labklājības saistību Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 61 respondents, no kuriem 48 (78,8%) ir sievietes un 13 (21,3%) vīrieši. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Vidējais respondentu vecums ir 21,49. Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of Psychological Well-Being (RPWB,), Riff, 1989). Metodi tulkoja un adaptēja Latvijā S.Voitkāne, S.Miezīte un M.Raščevska (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu Covid-19 studentu uztverto stresu tika izmantota aptauja – (COVID-19 Stud…

Indivīda dzīvesspēka saistība ar trauksmi un psiholoģisko labklājību

2016

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība indivīda dzīvesspēkam ar indivīda trauksmes līmeni, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistība starp indivīda dzīvesspēku un psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas trīs pētījuma metodes - Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Hjemdal, Friborg, Rosenvinge, & Martinussen, 2001), Spīlbergera trauksmes aptauja (Spielberger, 1973) un Psiholoģiskās labklājības skala (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 85 pieaugušie vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Iztirzājuma daļā iekļauti pētījumi par dzīvesspēka, dzīvesspēka un trauksmes saistībām, dzīvesspēka un psiholoģiskās labklājības saistībām, atspoguļoti svarīgākie atzinumi un atklājumi tieši šo konstruk…

Ķermeņa tēla saistība ar psiholoģisko labklājību un trauksmes izjūtu šķirtām sievietēm pusmūžā, kas dzīvo bez partnera

2015

Tika pētītas šķirtās pusmūža vecuma sievietes, kas dzīvo bez partnera, lai noskaidrot vai pastāv saistības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi. Lai salīdzināt, vai pastāv atšķirības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi precētām un šķirtām sievietēm pusmūžā, tika izveidota kontrolgrupa. Pētījumā piedalījās 30 precētas un 30 šķirtās sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem, ar agustāko izglītību, strādājošās, ar ienākumu līmeni vidēji 500-700 eiro mēnesī, bērnu skaits no 1 līdz 3. Lai izvērtēt ķermeņa tēla uztveri tika pielietota „Ķermeņa tēla uztveres aptauja” (Slade, 1990). Trauksmes izvērtēšanai tika pielietota „Spiberga trauksmes aptauja” (Spilberger, 1…

Latvijas trauksmes cēlāju Likumprojekta atbilstība trauksmes cēlāju jēdziena izpratnei Eiropas Padomē

2016

Ir atzīts, ka trauksmes celšana ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā atklāt korupciju un nopietnus pārkāpumus un cīnīties pret tiem, kā arī veicināt pārredzamību, atvērtību un atbildību valsts iestādēs un privātos uzņēmumos. Tomēr efektīvas aizsardzības neesamība var radīt dilemmu starp sabiedrības interesēm un pašas personas vēlmi būt drošībā un saglabāt savu līdzšinējo darba vietu un stāvokli tajā. Autore darbā analizē šībrīža trauksmes cēlēju aizsardzību Latvijā un sniedz atzinumus par Latvijas Trauksmes cēlēju likumprojektu un citu Eiropas Padomes valstu likumiem. Rezultātā izveidoti ierosinājumi Likumprojekta jaunai redakcijai, kas atbilstu Eiropas Padomes Rekomendācijai CM/Rec(20…

Baltic Journal of Psychology, Vol. 22, N 1&2 

2021

Bērnu un vecāku separācijas darba migrācijas dēļ pieredzes saistība ar pieaugušo pašvērtējumu un separācijas trauksmi

2022

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot bērnu un vecāku separācijas darba migrācijas dēļ pieredzes saistību ar pieaugušo pašreizējo pašvērtējumu un separācijas trauksmes pazīmēm. Pētījumā piedalījās 53 dalībnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no kuriem 35 bija sievietes (66%) un 18 bija vīrieši (34%). Respondenti aizpildīja demogrāfisko rādītāju aptauju (vecums tagad, vecums kad migrēja vecāki, vecums kad vecāki atgriezās, dzimums, ģimenes sastāvs bērnībā), vēsturisko faktu aptauju (kurš no vecākiem bija migrējis, kas palika ar bērnu, jauni ģimenes locekļi), retrospektīvo emociju aptauju, Rozenberga pašcieņas aptauju (Rosenberg Self- Esteem Scale) (Rosenberg, 1965), kuru latviešu valodā adapt…