Search results for "Tris"
showing 10 items of 2410 documents
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Juras Papiles svītas smiltis Skudru atradnē un to veidošanās apstākļu interpretācija
2020
Bakalaura darbā tiek skaidroti juras Papiles svītas smilšaino nogulumu sedimentācijas apstākļi “Skudru” atradnē, balstoties uz lauka un laboratorijas darbu rezultātiem, kā arī literatūras izpēti. Darba gaitā tika izveidoti 4 atsegumu ģeoloģiskie griezumi, veikta granulometriskā analīze ievāktajiem paraugiem, noteikti paleostraumju un slāņojuma elementu virzieni, veikta fāciju analīze un sniegta nogulumu uzkrāšanās interpretācija. Tika secināts, ka “Skudru” atradnes smilšainie nogulumi sākotnēji izgulsnējušies meandrējošu upju sērēs un palienēs, bet laika gaitā notikusi pāreja uz zarotu upi, kur nogulumi izgulsnējušies sērēs. Vide mainījusies, iespējams, transgresijas ietekmē.
Ežurgu klintīs atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas vides interpretācija
2018
Bakalaura darbā veikts pētījums par Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegto devona Burtnieku svītas nogulumiežu sedimentācijas apstākļiem, balstoties uz lauka un laboratorijas darbos iegūtajiem novērojumiem un datiem. Darbs pamatojas uz lauka darbiem, kuru ietvaros tika ievākti pētījumam nepieciešamie dati, 4 atsegumu ģeoloģisko griezumu izveidi, slīpslāņojuma mērījumiem, granulometrisko analīzi, kā arī fāciju un fāciju secību analīzi. Iegūtie dati un to interpretācija ļauj secināt, ka Ežurgu klintīs un Zivtiņu klinšu dienvidu daļā atsegtie devona Burtnieku svītas smilšainie nogulumi veidojušies migrējošās zemūdens grēdās, kas pārvietojušās plašā kanālā ar lēzenu gultni. Pēc …
Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem
2022
Visotina T. 2022. Holoptychiidae dzimtas daivspurzivis (Porolepiformes) no Latvijas augšējā devona Ketleru svītas nogulumiem. Bakalaura darbā ir pētītas Ketleru svītas, Pavāru un Varkaļu ridas nogulumiežos sastopamo porolepiformo daivspurzivju (dzimta Holoptychiidae) atliekas, raksturota to izplatība, daudzveidība, morfoloģiskās īpatnības un veikts salīdzinājums ar citur pasaulē atrastajām un literatūrā aprakstītajām zivīm. Lielākā uzmanība pievērsta Holoptychius ģints pārstāvjiem, kuru atliekām ir precizēta to taksonomisko piederība. Pētījumā izmantoti materiāli no trīs Ketleru svītas mugurkaulnieku atlieku atrodnēm. Lauka darbi veikti 2019. un 2021.gadā, kad darba autore piedalījās materi…
Sakņu struktūras un to izplatība Lodes svītas ģeoloģiskajā griezumā Liepas māla atradnē
2018
Bakalaura darbā ir raksturota vidējā devona Lodes svītas 4 ģeoloģisko griezumu uzbūve un nogulumu granulometriskais sastāvs, kā arī tajos sastopamās sakņu struktūras. Pētījums ir aktuāls, jo Lodes svītas nogulumu veidošanās apstākļi joprojām ir neskaidri un pētījums ļauj precizēt sedimentācijas vidi. Darbā ir aprakstītas slāņkopu uzbūves īpatnības, interpretēti nogulumu veidošanās apstākļi un dokumentēta sakņu struktūru atrašanās vieta ģeoloģiskajos griezumos. Pētījumā secināts, ka subvertikālās, zarotās struktūras ir vidējā devona augu saknes vai sēņu rizomorfas un to struktūras aptverošo nogulumu sedimentācija ir notikusi deltas ezeriņos vai deltas kanālos.
Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti
2019
Maģistra darba “Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti” pētījumā tiek izzināts dispersijas process smilšainos nogulumos un to ietekmējošos faktorus, izmantojot laboratorijas apstākļos izgatavotas “smilšu kastes”. Pētījuma ietvaros veikti un analizēti trīs “smilšu kastes” eksperimenti atšķirīga granulometriskā sastāva smilšainiem nogulumiem dažādā izkārtojumā, mērot un novērojot marķējošās vielas pārvietošanos cauri nogulumiem reālajā laikā. Dispersijas raksturs un to ietekmējošie faktori izzināti, pateicoties fotofiksāciju analīzei un marķējošās vielas koncentrācijas izmaiņu mērījumiem. Pētījuma iegūtas ne tikai skaitliskas dispersijas vērtības, be…
Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem
2015
Rimšelis, M. „Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2015. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt statiskās zondēšanas datus ar laboratorijā analizēto grunšu paraugu rezultātiem un novērtēt granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas. Rezultāti pierāda, ka nav iespējams ar statisko zondēšanu noteikt tādus parametrus, kā grunts granulometriskais sastāvs un tādu fizikālu īpašību kā dabīgais mitrums, tomēr iegūtais berzes koeficients netieši norāda uz to mainību.
Dabas materiālu izmantošana 5-6 gadu vecu bērnu priekšstatu veidošanā par ģeometriskām formām pirmsskolas izglītības iestādē
2021
Darba nosaukums: Dabas materiālu izmantošana 5-6 gadu vecu bērnu priekšstatu par ģeometriskām formām veidošanā pirmsskolas izglītības iestādē Darba autors: Solvita Kemlere-Veitmane Darba apjoms: 50 lappuses, kas ietver izmantotās literatūras un avotu sarakstu ar 30 vienībām, kā arī 1 tabulas, 4 attēli un 7 pielikumi. Pētījuma mērķis: Izpētīt dabas materiālu izmantošanu 5 – 6 gadus vecu bērnu priekštatu par ģeometriskām formām veidošanā. Pirmajā nodaļā analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par priekštatu par ģeometrisko formu veidošanos. Darbā tika izmantoti L. Vengers, A. Lopatina, R.Ukstiņa u. c. autoru darbi. Otrajā nodaļā analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par pr…
IT tehnoloģiju lietojums matemātikas stundās 10. Klasē
2020
Diplomdarbā „IT tehnoloģiju lietojums matemātikas stundās 10. klasē” tika aplūkota IT tehnoloģiju izmantošana mācību procesā vidusskolas matemātikas kursā. Pētījuma mērķis ir izpētīt IT tehnoloģiju izmantošanas iespējas to jēgpilnai pielietošanai 10. klašu matemātikas stundās. Diplomdarba uzdevumi ir analizēt pedagoģijas un matemātikas zinātnieku atziņas par IT tehnoloģiju lietojumu matemātikas stundās, noskaidrot IT tehnoloģiju izmantošanas iespējas tēmās „Ievads vidusskolas matemātikā”, „Leņķa jēdziena paplašinājums trīsstūrī” un „Ģeometriskie pārveidojumi”, izpētīt IT tehnoloģiju lietojumu iespējas 10. klasē. Tika apskatīta IT tehnoloģiju rīku daudzveidība un klasifikācija matemātikas mā…