Search results for "Veģetācija"
showing 10 items of 44 documents
Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku un priekšaugu sugas
2017
Krēsliņa V. 2017. Lakstaugu sugu sastāva izmaiņas aramzemē ierīkotā lapu koku stādījumā trešajā līdz piektajā gadā atkarībā no koku, priekšaugu sugas. Pētījuma mērķis bija noskaidrot aramzemē ierīkotā eksperimentālā kokaugu stādījumā izveidojušos lakstaugu sugu sastāva izmaiņas kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos laikā no trešā līdz piektajam gadam pēc stādījuma ierīkošanas. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras atsevišķi kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos, kā arī kā to ietekmējušas agrāk kultivētās sugas. Apkopojot datus par kārklu, bērzu, apšu un baltalkšņu stādījumos sastopamajām lakstaugu sugām katrā n…
Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos
2019
Bakalaura darba „Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos“ izstrādes laikā tika pētīti Āraišu ezera nogulumi, izmantojot augu un ogļu makroskopisko atlieku analīzes. Tika iegūti detāli dati par lokālās veģetācijas, uguns režīma un augsnes erozijas izmaiņām, rekonstruēti paleobotāniskie un paleoekoloģiskie vides apstākļi, un noteikta cilvēku ietekme teritorijā ap Āraišu ezeru laikā no 34. g.p.m.ē. Iegūtie dati uzrāda pirmo cilvēku ietekmi jau sākot no 300. g.m.ē., tomēr intensīva cilvēku darbība sāk norisināties līdz ar Āraišu ezerpils izbūvi, 700. g.m.ē. otrajā pusē.
Dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību noteicošie augsnes faktori Vidzemes centrālajā daļā
2015
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot sakarības starp dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību un augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Dabiskie zālāji ir sugām bagāti, bet vieni no visvairāk apdraudētiem biotopiem Eiropā. Šo biotopu saglabāšanai un atjaunošanai ir nepieciešams noskaidrot sakarību starp augsnes faktoriem un sugu daudzveidību. Pētījumā veikta 26 zālāju veģetācijas un augšņu īpašību analīze. Rezultāti liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīga sakarība starp sugu daudzveidību un augsnes faktoriem (pH, C, N, K, granulometrisko sastāvu).
Augsnes un veģetācijas izmaiņas piesārņojuma dēļ Rīgas pilsētas mežos
2017
Pilsētas vides piesārņojumu var novērtēt dažādos veidos un viens no visbiežāk izmantotajiem ir sūnu biomonitorings. Līdz šim vēl nav atklāti un noskaidroti vienoti standarti par sūnu biomonitoringa efektīvāku izmantošanu. Nav arī vienota pētījuma par augsnes piesārņojuma ietekmi uz augu sugu daudzveidību. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pilsētas vides piesārņotības pakāpes izvērtējumu, izmantojot sūnas un augsni kā bioindikatorus, un noteikt augu sugu daudzveidību atkarībā no augsnes piesārņojuma. Sphagnum sūnu sastāvā esošās smago metālu augstās koncentrācijas norāda, ka lielākais vides piesārņojums atrodams ceļa malās ar intensīvu satiksmi vai rūpnīcu, ostu tuvumā. Smago metālu piesārņojums…
Nemeža augu sabiedrību daudzveidība uz lokālas nozīmes autoceļu nomalēm
2015
Ligitas Liepiņas bakalaura darba „Nemeža augu sabiedrību daudzveidība uz lokālas nozīmes autoceļu nomalēm” mērķis ir noskaidrot, cik liela nemeža augu sabiedrību daudzveidība spēj izveidoties uz lokālas nozīmes neintensīvi lietota autoceļa nomalēm un kādi vides faktori to ietekmē. Pētījums veikts balsoties uz 2014.gada jūlijā un augustā iegūtiem datiem. Pētījuma teritorijā aprakstīti 198 parauglaukumi un 160 sugas; no tām 18 ir bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas. Analizējot iegūtos datus, noskaidrots, ka pētījuma vietā sastopamas 3 nemeža sabiedrības, to izplatību ietekmē temperatūras, gaismas un kontinentalitātes faktori. Ligitas Liepiņas bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un apakšn…
Veģetācijas struktūras izmaiņas Pāvilostas pelēkajā kāpā
2016
Darbs attiecas uz pelēko kāpu kā prioritāri aizsargājamu biotopu ekoloģijas izpēti. Mērķis ir noteikt Pāvilostas pelēko kāpu aizauguma platības izmaiņas, pašreizējo veģetācijas struktūru un analizēt veģetācijas saistību ar reljefu. Izmantota tālizpētes metode, instrumentālā uzmērīšana un GLM modeļi reljefa un veģetācijas saistības analīzei. Secināts, ka pelēkās kāpas aizaugums ar kokiem un krūmiem pēdējo 20 gadu periodā pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Reljefs, kā būtiski ietekmējošs faktors, konstatēts ieplaku augājam, kurā dominē smilts grīslis un slotiņu ciesa. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā no 2015.gada aprīļa l…
Gruntsūdens režīma ietekme uz dabisko zālāju veģetāciju Aiviekstes palienē
2017
Gruntsūdens režīma ietekmes uz dabisko zālāju veģetāciju noteikšanai ir izvēlēta viena reprezentatīva teritorija Aiviekstes palienē. Teritorijā ierīkotas 10 gruntsūdens līmeņa monitoringa akas un pēc Brauna – Blankē metodes aprakstīti 39 parauglaukumi. Gruntsūdens līmeņa mērījumi veikti no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada aprīlim. Teritorijā tika izdalītas piecas augu sabiedrības, no kurām divas ir grīšļu sabiedrības, viena graudzāļu sabiedrība un divas ‘’pārejas’’ sabiedrības. Noskaidrots, ka gruntsūdens līmenis ietekmē augu sabiedrību veidošanos – mitrākās vietās, kur gruntsūdens līmenis svārstās no 0-30 centimetriem, dominē grīšļu sabiedrības, savukārt graudzāļu sabiedrības labprātāk at…
Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā
2021
Jasiūnas N. “Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte Holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2021. Pētījuma galvenais mērķis ir, pielietojot paleoekoloģiskās pētījumu metodes, noskaidrot boreālās veģetācijas zonas izmaiņas Holocēnā Lapzemē, Somijā. Pētījumā tika iesaistīti arī dati no Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā” bakalaura darba. Tika ņemti Mazā Vēršezera dati no bakalaura darba, kuri maģistra darbā tika salīdzināti ar Rozālijas ezera datiem un interpretēti. Abiem ezeriem tika rekonstruēta veģetācija izmantojot putekšņu analīzi, bet, papildus veģetācija…
Klimatiskā veģetācijas perioda izmaiņas un raksturs Latvijā
2018
Maģistra darba „Klimatiskā veģetācijas perioda izmaiņas un raksturs Latvijā” mērķis ir izvērtēt klimatisko veģetācijas periodu, tā izmaiņu tendences un raksturu Latvijā no 1951.2017. gadam. Pētījumā tiek veikts literatūras izvērtējums par veģetācijas perioda noteikšanas veidiem un definīcijām pasaulē, klimatiskā veģetācijas perioda izmaiņu tendencēm Eiropā un Latvijā, kā arī Latvijas klimatu ietekmējošiem faktoriem. Praktiskajā daļā tiek veikts klimatiskā veģetācijas perioda un tā raksturojošo indikatoru (veģetācijas perioda sākums, beigas un garums) izvērtējums, kā arī analizētas veģetācijas perioda sākuma un beigu rakstura izpausmes Latvijas un reģionālā līmenī. Rezultātā tiek secināts, k…
Veģetācijas periods un tā izmaiņas Latvijā
2015
Bakalaura darbā tiek izvērtēts veģetācijas periods un tā izmaiņas Latvijā laika posmā no 1971.-2010. gadam. Pētījumā ir veikts teorētiskais apskats par veģetācijas periodu, tā ietekmējošajiem faktoriem, izmaiņām un noteikšanas metodēm, kā arī izmaiņu ietekmi uz lauksaimniecību. Praktiskajā daļā tiek veikta veģetācijas perioda un tā raksturojošo klimata indikatoru (galvenā veģetācijas perioda garums, iestāšanās un noslēguma datums, un aktīvo temperatūru summa veģetācijas periodā) analīze. Ir izveidoti grafiki un kartes uzskatāmai rezultātu attēlošanai. Rezultātā tiek secināts, ka Latvijā kopumā nav statistiski būtiskas veģetācijas perioda garuma izmaiņas. Veģetācijas periodam ir tendence ies…