Search results for "abklājība"
showing 10 items of 84 documents
Dzīves kvalitāte ģimenēm ar bērniem pēc šķiršanās: sieviešu pieredze
2021
Bakalaura darba nosaukums ir “Dzīves kvalitāte ģimenēm ar bērniem pēc šķiršanās: sieviešu pieredze”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir sieviešu pašrealizācija, materiālais stāvoklis un sociālo attiecību kvalitāte pēc šķiršanās. Teorētiskajā ietvarā tiek aplūkots dzīves kvalitātes koncepts dažādu autoru skatījumā, iepriekš veiktie pētījumi par līdzīgiem tematiem, ģimenes funkcijas, modeļi un darba un sadzīves sadalījums ģimenēs. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika veiktas 10 daļēji strukurētas intervijas ar sievietēm, kuras vienas audzina bērnu/bērnus. Iegūtie dati tika analizēti izmantojot tematisko analīzi. Galvenie secinājumi pētījumā norāda uz to, ka sievietes pēc šķiršanās vairāk piev…
Emociju regulācijas saistība ar psiholoģisko labklājību
2019
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai pastāv saistības starp emociju regulāciju un psiholoģisko labklājību pieaugušajiem, kā arī noskaidrot, vai pastāv dzimumatšķirības emociju regulācijā un psiholoģiskajā labklājībā pieaugušajiem. Pētījumā piedalījās 169 respondenti – 52 vīrieši un 117 sievietes – no 18 līdz 70 gadu vecumam. Vidējais respondentu vecums ir 29, 40 gadi, visbiežāk esošais respondentu vecums ir 26 gadi. Lai noteiktu, kura stratēģijas izmantošana emociju regulēšanai respondentam ir raksturīgāka tiks izmantota Emociju regulācijas aptauja (ERQ – Emotion Regulation Questionnaire, Gross & John, 2003), kuru Latvijā adaptējuši Emīls Ūdris un Edmunds Vanags 2017. gadā. Lai noteiktu ps…
Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā
2013
Anotācija Promocijas darba nosaukums: Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā Promocijas darba autors: Mg.soc. Mareks Niklass Promocijas darba vadītājs: prof. Dr.soc. Aivars Tabuns Promocijas darba mērķis ir noskaidrot faktorus, kuri kavē vai veicina jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanos darba tirgū Latvijā, kā arī pārbaudīt Herberta Saimona ierobežotās racionalitātes teorijas, Ulriha Beka riska sabiedrības teorijas un Marka Granovettera vājo saišu teoriju validitāti. Darbā autors izvirza šādu hipotēzi: jaunieši ar zemu izglītību racionālu apsvērumu vadīti nokļūst labklājības slazdā, kas liedz viņiem iespēju iegūt darba pieredzi un kontaktus, kā arī ierobežo viņu karjera…
Fizisko aktivitāšu nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanā
2018
Darba nosaukums ir “Fizisko aktivitāšu nozīme Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanā”. Darba mērķis ir noskaidrot vai Latvijas iedzīvotāji nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm un, ja nodarbojas, tad kā tas ir saistīts ar noteiktām labklājības dimensijām. Darbā tika izvirzītas četras hipotēzes: (1) Sociāli aktīvi cilvēki biežāk izvēlas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm; (2)Respondenti, kuri nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm ikdienā izjūt, ka viņiem ir sliktāka veselība; (3)Visretāk izplatītais iemesls, lai nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm, ir labs izskats; (4)Respondenti, kuri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, biežāk izjūt pozitīvas emocijas (prieks, laime, bauda). Dar…
Brīvprātīgais darbs: "Es, topošais pilsonis" mācību resursi
2023
Izdevums "Es, topošais pilsonis" ir metodisks līdzeklis ekonomikas, pilsoniskās izglītības un ētikas mācību satura apguvei starpdisciplinārā pieejā, kas izstrādāti Erasmus+ KA2 projekta I, Citizen to Be ietvaros. Projekta materiāli sastāv no 12 nodarbībām: personība, nabadzība, roboti, ekoloģija, patērētājs, brīvprātīgais darbs, sociālie tīkli, viltus ziņas, darbs, veselība, maiņa, uzņēmējdarbība. Katra nodarbība ir sagatavota tā, lai tā atbilstu skolēnu vecuma grupai, kā arī sociālajai un kognitīvajai attīstībai. Katrai nodarbībai tiek piedāvāts ieteicamais mācību procesa apraksts, kas ietver 3 vai vairāk fragmentus. Katrā nodarbībā tiek aktualizēta konkrēta tēma, kas atspoguļo personīgo v…
Apzinātības aspektu saistība ar subjektīvo labklājību un rumināciju
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda saistība pastāv apzinātības aspektiem, subjektīvajai labklājībai un ruminācijai. Pētījumā piedalījās 100 respondenti,vecumā no 18 – 64 gadiem. Pētījumā tika izmantotas 3 aptaujas – Subjektīvās laimes skala (Lyubomirsky & Lepper, 1999), Apzinātības piecu aspektu aptauja (Baer, Smith, Hopkins, Krietemeyer & Toney, 2006) un Ruminatīvo atbilžu skala (Treynor, Gonzalez & Nolen-Hoeksema, 2003). Iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp apzinātību, subjektīvo labklājību un rumināciju, un sniedz padziļinātu un statistiskajos aprēķinos pamatotu priekšstatu par apzinātības saistību ar laimes izjūtu un ruminatīvu domāšanu Latvijas ied…
Pateicības dienasgrāmatas rakstīšanas ietekme uz pateicības un laimes izjūtu
2017
Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par pateicības, laimes izjūtu un šo konstruktu saistībām, kā arī realizēt eksperimentālu pētījumu, lai noskaidrotu vai pēc dalības 5 nedēļu ilgā pētījumā tiks novērotas statistiski nozīmīgas izmaiņas laimes un pateicības izjūtas līmeņa rādījumos starp eksperimentālo un kontroles grupu. Pētījumā piedalījās 145 respondenti (eksperimentālā grupa n = 73, kontroles grupa n = 72) vecumā no 19 līdz 50 gadiem. Eksperimentālās grupas dalībnieki 4 nedēļu garumā rakstīja pateicības dienasgrāmatu konkrētā formā, katru nedēļu minot 5 pateicības, bet kontroles grupas dalībnieki katru pētījuma nedēļu brīva formā piefiksēja 5 ikdienas notikumus.…
Dzīves jēgas un mērķu satura saistība ar subjektīvo labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai dzīves jēgas noteiktībai (DJN) ir pozitīvas saistības ar subjektīvo labklājību (SL) un dzīves mērķu sasniegšanu. Pētījumā tika izvirzīti vairāki jautājumi: kādas ir saistības DJN ar dzīves mērķu nozīmību un iespējamību; kādas ir SL saistības ar dzīves mērķu saturu; kādas ir vecuma un izglītības līmeņa saistības ar SL, dzīves mērķu saturu un DJN. Pētījumā piedalījās 224 respondeti. Sakarību noteikšanai tika pielietota Apmierinātības ar dzīvi skala (SWLS), Pozitīvo un negatīvo afektu skala (PANAS), Dzīves mērķu skala (AI) un Dzīves jēgas aptauja (PIL-10). Pētījumā apstiprinājās, ka starp DJN un SL , kā arī starp DJN un dzīves mērķu sasniegšanu pastāv stati…
Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem
2020
Maģistra darba nosaukums ir „Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem”. Maģistra darba mērķis ir, Izvērtējot līdz šim publicētos subjektīvās labklājības rādītājus un analizējot iegūtos subjektīvās labklājības vērtējumus, izdarīt secinājumus par to, kāda ir Rīgas reģiona iedzīvotāju subjektīvā labklājība, un kuri faktori to dotajā brīdī ietekmē visvairāk, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, tika izvirzītas divas hipotēzes: 1.Hipotēze I: Subjektīvās labklājības vērtējums ir augstāks tiem, kuriem ir lielāki ienākumi. 2.Hipotēze II: Pieaugot respondentu vecumam, apmierinātība ar dzīvi samazinā…
Subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm
2015
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm. Pētījumā piedalījās 248 respondenti – 124 vīrieši un 124 sievietes (M=30,92, SD=8,49), kuri elektroniski aizpildīja divas aptaujas – Subjektīvās laimes skalu un draudzības funkciju aptauju, kā arī atbildēja uz jautājumiem par sevi un saviem sociālo tīklu lietošanas paradumiem. Rezultāti norāda uz atšķirībām respondentu draudzības funkciju novērtējumā trīs dažādu veidu draugiem: (1) draugiem, kuri tiek satikti ikdienas dzīvē (reāli draugi); (2) draugiem, kuri iepriekš satikti klātienē, tomēr dažādu apstākļu dēļ komunikā…