Search results for "abklājība"

showing 10 items of 84 documents

Reliģijas, apmierinātības ar dzīvi un pašvērtējuma saistība.

2015

Šī darba mērķis ir noskaidrot saistību starp reliģiju, apmierinātību ar dzīvi un pašvērtējumu. Apmierinātība ar dzīvi sevī ietver laimi, subjektīvo labklājību un pozitīvas emocijas. Šī darba ietvaros vairāk tiks apskatīta subjektīvā labklājība. Reliģija ir ticība kam mistiskam , kas sevī ietver reliģisku normu ievērošanu, rituālus, ticību un būšanu reliģiskā kopienā. Starp subjektīvo labklājību un reliģiju pastāv pozitīva korelācija. Pašvērtējums ir cilvēka subjektīvs viedoklis par sevi pašu, ,kas var nesakrist ar citu domām par viņu. Tika secināts, ka reliģijas skalas pozitīvi korelē savā starpā, kā arī pozitīva korelācija novērojama starp pašvērtējumu un apmierinātību ar dzīvi, bet negatī…

Subjektīvā labklājībaSubjective well-beingreliģijareligionPsiholoģijaapmierinātība ar dzīvi
researchProduct

Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori.

2017

Maģistra darba tēma ir „Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori”. Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz ekonomikas izaugsmes, ienākumu nevienlīdzības un sabiedrības labklājības izpēti, Rīgas iedzīvotāju aptauju un ekspertu viedokļu par subjektīvo labklājību apkopošanu, izdarīt secinājumus par subjektīvās labklājības līmeni Latvijā un ekonomisko faktoru ietekmi uz subjektīvās labklājības līmeni, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai un mērījumu pielietošanai politikas īstenošanā. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, noteikti darba uzdevumi un izvirzītas trīs hipotēzes:  Hipotēze I: Subjektīvās labklājības līmenis ir augstāks ied…

Subjektīvā labklājībaUztvereLabklājībaEkonomikaIenākumu nevienlīdzībaAttieksme
researchProduct

Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā.

2016

Maģistra darba autors – Austra Niķe, Maģistra darba tēma ir „Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā”. Tēma ir aktuāla, jo politikas veidotāji vislielāko uzmanību velta ekonomisko rādītāju pieaugumam, taču tas ne vienmēr rezultējas jūtamā subjektīvās labklājības pieaugumā vairumam cilvēku. Darba mērķis: izpētīt subjektīvo labklājību noteicošos faktorus un noteikt optimālo ienākumu līmeni Latvijā uz vienu iedzīvotāju, kas maksimizētu subjektīvo labklājības izjūtu. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka subjektīvā labklājība ir multidimensionāls un starpdisciplinārs koncepts, kas aptver cilvēka dzīves objektīvo un subjektīvo elementu kopumu. Savukārt, opti…

Subjektīvā labklājībaekonomiskā izaugsmelaimes ekonomikaienākumu nevienlīdzībaEkonomikaĪsterlina paradokss
researchProduct

Dzīves mērķu, pašefektivitātes saistība ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm

2020

Bakalaura darba pētījuma mērķis ir izprast dzīves mērķu pašefektivitātes saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm. Pētot konstruktu teorētisko bāzi tika izvirzīts, ka iekšējā satura dzīves mērķiem ir saistība ar subjektīvo labklājību, un balstoties uz personīgo vērtību izvirzītajiem dzīves mērķiem un indivīda pašefektivitātes līmeni, izvirzīto mērķu sasniegšana ietekmē subjektīvās labklājības līmeni. Pētījuma respondentu izlasi veido 60 sievietes vecuma grupā no 20-50 gadiem , kuru vidējais vecums ir 33,83 gadi. Dzīves mērķu, pašefektivitātes un subjektīvās labklājības noteikšanai tika pielietotas Dzīves mērķu skala (Aspirations Index; Kasser & Ryan, 1996), Latvijā aptauju a…

Subjektīvā labklājībaself efficacylife goalsPašefektivitāteDzīves mērķiPsiholoģija
researchProduct

Rīgu pavadošo administratīvo teritoriju labklājības uzlabošana

2017

Promocijas darba mērķis ir analizēt pārvaldību Rīgu pavadošajās administratīvajās teritorijās un izstrādāt pārvaldības rekomendācijas šīm administratīvajām teritorijām labklājības palielināšanai. Promocijas darbs sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā analizēti labklājības jēdziena, pašvaldību pārvaldības un pavadoša administratīvo teritoriju teorētiskie aspekti. Otrajā nodaļā noteiktas Rīgu pavadošās administratīvās teritorijas, pētīts labklājības līmenis tajās, kā arī vērtēta to pārvaldība. Savukārt trešajā nodaļā uz Rīgu pavadošās administratīvās teritorijas – Salaspils novada – situācijas analīzes pamata veidoti teorētiski apsvērumi, kā arī rekomendācijas līdzīgu teritoriju veiksmīgai p…

Vadībzinātnepašvaldībaspārvaldelabklājībaaccompanying administrative territorieswell-beingmunicipalitiespavadošās administratīvās teritorijasmanagementManagement science
researchProduct

Starptautisks azartspēļu uzņēmums no patērētāju uzvedības un korporatīvās sociālās atbildības skata punkta

2018

Maģistra darba tēma ir „Starptautisks azartspēļu uzņēmums no patērētāju uzvedības un korporatīvās sociālās atbildības skata punkta”. Darba tēma tika izvēlēta atbilstoši novērojumam par azartspēļu nozares straujo pieaugumu Eiropā un globālajā mērogā un tā radītajām sekām uz sabiedrību kā patērētāju. Darba mērķis ir konstatēt un identificēt korelāciju starp azartspēļu nozares attīstības pieaugumu un sabiedrības labklājības pasliktināšanos pamatojoties uz starptautiska azartspēļu uzņēmuma sociālās atbildības prakses analīzi un sabiedrības viedokļu izzināšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus sociāli atbildīgas azartspēļu komercdarbības veikšanai. Galvenie uzdevumi bija saistīti ar teorijas izpēt…

Vadībzinātnesabiedrības labklājībalgtspējasociālā atbildībapatērētāju uzvedībaazartspēles
researchProduct

Studējošo skaita prognozēšana veselības aprūpē un sociālajā labklājībā Latvijā.

2017

Bakalaura darba mērķis ir, pamatojoties uz Latvijas augstākās izglītības sistēmas analīzi, kā arī izstrādātām veselības aprūpi un sociālo labklājību studējošo skaita prognozēm, izdarīt secinājumus par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotnes problēmām un sniegt priekšlikumus to risināšanai. Latvijā, nemitīgi palielinoties demogrāfiskai slodzei, pietiekama veselības aprūpes darbinieku skaita nodrošināšana kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Šobrīd tikai aptuveni katrs septītais augstāko izglītības iestāžu students Latvijā studē veselības aprūpi vai sociālo labklājību. Neskatoties uz demogrāfiskās situācijas ietekmi uz studējošo skaitu Latvijā, aizvien lielāks skaits studentu tiek imatrikul…

Vadībzinātnesociālā labklājībaaugstākā izglītībaveselības aprūpeprognozēšanastudentu skaits
researchProduct

Pilsonis 31 stundā. Nabadzība : Mācību resursi

2020

1. NODARBĪBA. Problēma: Kā es varu palīdzēt nabadzīgajiem? EKONOMIKA: privāts atbalsts, bezpeļņas organizācijas. ĒTIKA: draudzība, iejūtība. PILSONĪBA: sabiedriska organizācija, aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē.

abklājībabezpeļņas organizācijassolidaritātenabadzība:SOCIAL SCIENCES::Social sciences::Education [Research Subject Categories]atbalsts
researchProduct

Cilvēkfaktora nozīme poligrāfijas nozares nodarbināto labklājības veicināšanā

2021

“Cilvēkfaktora nozīme poligrāfijas nozares nodarbināto labklājības veicināšanā”. Darba autore: Alise Girdjuka. Darba zinātniskais vadītājs: Prof., Dr.sc. admin. Henrijs Kaļķis. Darbs izklāstīts uz 102 lpp., ietver 46 attēlus, 13 tabulas, 8 pielikumus, 136 informatīvos avotus. Poligrāfijas, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas nozarei ir raksturīgs pieaugošs darba apjoms, kas var izraisīt pārslodzi – gan emocionālo, gan fizisko. Apstiprināto arodslimnieku un nelaimes gadījumu skaits šajā nozarē katru gadu pieaug, līdz ar to ir nepieciešama cilvēkfaktora analīze ar mērķi veicināt nodarbināto labklājību. Pētījums sastāv no 4 daļām. Pirmajā daļā ir apkopota literatūra par pētāmo tēmu, otrajā…

cilvēkfaktorslabklājībaDarba vides aizsardzība un ekspertīzepoligrāfijapapīra izstrādājumu ražošana
researchProduct

Attālinātā darba saistība ar psiholoģisko labklājību un apmierinātību ar partnerattiecībām

2022

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darba formai, konkrēti attālinātā darba formai, ir saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām un psiholoģisko labklājību, papildus formulējot jautājumus attalinātā darba veicēju un pilna laika klātienes darbinieku atšķirību noteikšanai. Datu analīzes laikā tika izstrāds papildjautājums par attālinātā darba veicēju demogrāfisko datu saistību ar pētāmajiem mainīgajiem. Pētījumā piedalījās 170 partnerattiecībās esoši, gan attālināta darba (N=89), gan tikai klātienē strādājoši (N=81) Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 19-59 gadi (M=27,75). Tika izmantota Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The Comprehensive Marital Satisfaction Scale –CMSS, Blum & …

darbsApmierinātība ar partnerattiecībāmklātienes darbsPsiholoģiskā labklājībaAttālinātais darbsPsiholoģija
researchProduct