Search results for "atcerēšanās"
showing 3 items of 3 documents
Pašvadītas mācīšanās prasmes iegaumēšanas un atcerēšanās veicināšanai sākumizglītība
2020
Maģistra darbā „Pašvadītas mācīšanās prasmes iegaumēšanas un atcerēšanās veicināšanai sākumizglītība” tika pētīts, kā izmantojot pašvadītu mācīšanos mūzikas stundās, sākumskolas vecuma skolēniem iespējams uzlabot iegaumēšanas un atcerēšanās prasmes. Darba ietvaros tika analizēta teorētiskā literatūra par pašvadītu mācīšanos, atmiņu un tās procesiem – iegaumēšanu un atcerēšanos, muzikālās darbības veidiem un mūzikas mācību metodēm. Raksturotas un analizētas pašvadītas mācīšanās prasmes. Tika veikts pedagoģiskais pētījums skolēnu pašvadītas mācīšanās organizēšanā un analizēti iegūtie dati. Darba rezultātā apkopoti teorētiski un praktiski materiāli iegaumēšanas un atcerēšanās prasmju veicināša…
Sociālās reklāmas vēstījumu ietekme uz auditoriju: Somijas pretsmēķēšanas vēstījumu analīze
2017
Bakalaura darba “Sociālās reklāmas vēstījumu ietekme uz auditoriju: Somijas pretsmēķēšanas vēstījumu analīze” mērķis ir noskaidrot vai reklāmās ievietotais vēstījums ietekmē auditoriju un kā šo ziņojumu atceras. Kā darba problēma, kas tiek pētīta ir ievietotais vēstījums pretsmēķēšanas sociālajās reklāmās, to ietekme uz auditoriju un cilvēka atcerēšanos. Darba teorētiskā daļa sastāv no Ferdinanda de Sosīra semiotikas, Džordža Spērlinga portreta atmiņas, sabiedrisko attiecību teorijas un vizuālās komunikācijas. Darba empīrisko daļu veido sociālo reklāmu semiotiskā analīze un auditorijas interneta aptauja, eksperiments, rezultāti un secinājumi.
Digitālā un analogā formāta ietekme medija satura uztverē
2017
Bakalaura darba tēma ir “Digitālā un analogā formāta ietekme medija satura uztverē”. Darba mērķis ir noskaidrot, vai patērējot kādu no formātiem – analogo vai digitālo, tiek ietekmēta medija satura uztvere, kā arī noskaidrot abu formātu būtiskākās atšķirības. Bakalaura darbs ir stukturēts trīs galvenajās daļās – teorētiskajā, metodoliģiskajā un empīriskajā daļā. Teorētiskā daļa sastāv no deviņām apakšnodaļām, kurās tika aplūkotas mediju dienaskārtības un mediju vienādojuma teorijas, kā arī akadēmiskā informācija par analogo un digitālo formātu un drukātajiem un digitālajiem medijiem. Metodoloģiskajā daļā tika aprakstītas pētījumā izmantotās metodes – kontentanalīze, eksperiments un anketa, …