Search results for "atlīdzinājums"
showing 6 items of 6 documents
Nemantiskais kaitējums administratīvajā procesā
2019
Pētījuma mērķis ir identificēt tendences un problēmas administratīvo tiesu spriedumos, vērtējot un nosakot nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, pēc grozījumiem Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā, aizstājot personiskā un morālā kaitējuma jēdzienus ar nemantisko kaitējumu, lai rezultātā noskaidrotu, kā praksē tiek īstenots jaunais likuma regulējums un nemantiskā kaitējuma jēdziens. Ar grozījumiem likumā tiek uzlabota tiesību uz atlīdzinājumu izpratne, lai tiesām būtu vieglāk noteikt atbilstīgu atlīdzinājuma līdzekli, koncentrējoties uz atlīdzinājuma funkcijām, taču pētījuma rezultātā atspoguļotas spriedumos konstatētās problēmas nemantiskā kaitējuma vērtēšanā un …
Informācijas atklātības likuma piemērošanas problēmas
2020
Personas tiesības uz informāciju ir būtiskas cilvēka pamattiesības. Tiesības uz valsts rīcībā (state-held) esošu informāciju ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Latvijā tas tiek nodrošināts caur Informācijas atklātības likumu. Līdz ar to ir svarīgi noteikt, kas ir šī brīža aktuālās problēmas saistībā ar Informācijas atklātības likuma piemērošanu. Darba ietvaros autore apskatīs Informācijas atklātības likuma regulējumu, tiesu praksi un citus normatīvos aktus, kas saistīti ar Informācijas atklātības likuma piemērošanu. Darba mērķis ir noskaidrot, kādēļ tiesības uz informāciju ir svarīgi aizsargāt konstitucionālā līmenī un identificēt problēmjautājumus, kas saistīti ar informācij…
Mikrolieguma kompensācijas problemātika "Zaļā kursa" ietvaros
2022
Lai sasniegtu Parīzes nolīguma ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, Eiropas Savienības līmenī deklarēts Eiropas Zaļais kurss, savukārt Latvijas Republikā, kā papildus instruments bioloģiskās daudzveidības nodrošinājumam, tiek realizēts mikrolieguma institūts. Pētnieciskajā darbā “Mikroliegumu kompensācijas problemātika “Zaļā kursa” ietvaros” aplūkota mikroliegumu kompensāciju problemātika, analizēts Latvijas Republikas Zaļā kursa ietvaros ieviestais meža nozares un vides politikas normatīvais regulējums, aplūkoti analogie Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību akti. Patreizējais mikroliegumu normatīvais regulējums kompensāciju mehānisma kontekstā nav atbilstošs “taisnīga atlīdzinājuma” iz…
Administratīvā akta izpildes problēmas
2017
Darbs veltīts praksē sastopamajām problēmām administratīvā akta izpildē. Galvenā uzmanība pievērsta tiesu nolēmumu analīzei lietās pēc sūdzībām izpildes procesā. Ja iestāde nepilda labvēlīgu administratīvo aktu, jo nav iestājies aktā iekļautais nosacījums, personai jāvēršas tiesā ar pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, nevis ar sūdzību. Sūdzība par labvēlīga administratīvā akta vai tajā ietverta nosacījuma izpildi nav pieļaujama, ja akts zaudējis spēku, izņemot, ja to dara atlīdzinājuma pieprasīšanas nolūkā. Atceltā administratīvā akta uzsāktās izpildes seku novēršana aplūkojama kā atceļošā administratīvā akta izpilde, pat ja pēdējais nesatur norādes par šādu izpildes se…
Iestādes vilcināšanās izdot administratīvo aktu
2020
Bakalaura darba autores mērķis ir noskaidrot, kā kvalificējama iestādes vilcināšanās izdot administratīvo aktu, izpētīt, kas atzīstami par objektīviem un pamatotiem iemesliem iestādes pieļautam termiņa nokavējumam administratīvā akta izdošanai, kā arī izpētīt nepamatotas vilcināšanās gadījumā noteiktā atlīdzinājuma noteikšanai vērtējamos kritērijus un visbiežāk noteikto atlīdzinājumu. Līdz ar to darba ietvaros izpētīti iestādei piemērojamie termiņu regulējošie normatīvie tiesību akti, to nošķiršanas problemātika, analizēta tiesu prakse, vērtējot to, kādos gadījumos iestādes vilcināšanās var tikt atzīta par pamatotu, un kādos par nepamatotu, kā arī sniegts vērtējums par piemērotākajiem atlīd…
Valsts atbildība par normatīvu aktu kā nepamatotu tiesību aizskārumu
2016
Maģistra darba mērķis ir izpētīt, vai pastāv un kādos gadījumos pastāv valsts atbildība par normatīviem aktiem un tā tiesību normām, kā arī sniegt ierosinājumus šīs jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, ja valstij var iestāties atbildība arī par tā pieņemtiem normatīviem aktiem un tā tiesību normām. Lai sasniegtu maģistra darba mērķi, tika veikta padziļināta tiesību doktrīnas, normatīvo aktu, nacionālo, ārvalstu un pārnacionālo tiesu prakses, kā arī citu valstu parlamentu un tieslietu ministriju vēstuļu izpēte. Darbā izvērtēta ne tikai valsts atbildība par valsts pieņemtiem ārējiem normatīviem aktiem, bet arī par iekšējiem normatīviem aktiem un to tiesību normām. Darba autors galvenokār…