Search results for "augsne"

Rabarberu ķīmiskā sastāva izvērtējums

2015

Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums

2015

Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums. Briedīte B., zinātniskais vadītājs lektore Ķīm. Maģ. Zenta Balcerbule, Kursa darbs, 63 lappuses, 15 attēli, 23 tabulas, 31 literatūras avoti, 1 pielikums, Latviešu valodā. Darbā tika analizēti augsnes un komposta zemes paraugi no ekoloģiskās saimniecības, kā arī dārzniecībā ņemts kūdras paraugs, kurā ir iestrādāti minerālmēsli. Analizējamos paraugos noteica mitrumu, tika izmērīts pH. Jonometriski noteikti NO3- joni, fotometriski ar Neslera reaģentu noteikti NH4+ joni, fotometriski noteikts šķīstošā fosfora daudzums, kā arī ar liesmas fotometru tika noteikts kālija saturs analizējamos paraugos. AUGSNE, KŪDRA, KOMPOSTS, NITRĀTJONI, KĀLIJS, AMONIJA J…

Laukkopība

1939

Saturs (nodaļas): Priekšvārdi. Laukkopības būtība un laukkopības zinātnes uzdevumi. I. Augu augšanas faktori un to kārtošana laukā. I I . Augsnas auglība un ražība. III. Nezāles un to apkarošana. IV. Augsnas strādāšana. V. Lauku iedalīšana. VI. Eksperimentālā laukkopība (lauku izmēģinājumi). Literatūra. Lietu saraksts.

Promocijas darbs

2011

Elektroniskā versija nesatur pielikumus

Lapu koku stādījumos izmantotā mēslojuma ietekme uz smago metālu saturu bekās

2019

Lapu koku stādījumos izmantotā mēslojuma ietekme uz smago metālu saturu bekās. Zadvinska K., zinātniskais vadītājs Dr. chem., prof. Vīksna A. Maģistra darbs, 55 lappuses, 16 attēli, 45 tabulas, 63 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Darbā tika apkopota informācija par digestātu, notekūdeņu dūņām, pelniem un to izmantošanu kā mēslojumu, kā arī informācija par metālu saturu bekās un darbā izmantotajām analīzes metodēm. Tika veikta metālu satura noteikšana bērzubeku (Leccinum scabrum), apšubeku (Leccinum aurantiacum) un zemsedzes paraugos, izmantojot ICP-MS un FAAS metodes. Metālu saturs augsnes ekstraktos tika noteikts ar TXRF metodi. Beku un zemsedzes paraugos tika veikta vieglo…

Die landwirthschaftlich-chemische Versuchsstation am Polytechnikum zu Riga, Lief. 2

1877

Bericht über die Thätigkeit in den Jahren 1874/75 und 1875/76.

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Auranriacum)

2015

Elementu satura izvērtējums Pardenču laukā Skrīveros augušās parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum) Haļiullina A., zinātniskais vadītājs Dr. chem. Rudoviča V. Bakalaura darbs, 41 lappuses, 10 tabulas, 31 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā tika noteikta cinka (Zn), vara (Cu), svina (Pb), hroma (Cr), kadmija (Cd) un arsēna (As) masas daļa parastajās apšubekās (Leccinum Aurantiacum). Sēnes tika lasītas Skrīveros LLU Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI) apsaimniekotajos laukos ierīkotā daudzfunkcionālā plantācijā. Augsnes mēslošanai, kurā auga sēnes, tika izvēlēti šādi mēslošanas līdzekļi - pelni, dūņas, digestāts. Elementu masas koncentrācijas šķīdumos tika …

Entomopatogēno nematožu Steinernema feltiae (Filipiev 1934) sastopamības novērtējuma aprobācija pēc Galleria mellonella metodes, to populācijas izmai…

2020

Darbā kalibrēta vienkārša, kvantitatīva metode entomopatogēno nematožu Steinernema feltiae (Filipiev, 1934) sastopamības novērtēšanai izmantojot Galleria mellonella (Linnaeus, 1758) kāpurus kā ēsmu. G. mellonella ēsmas tests tika kalibrēts divu dažāda vecuma sterilizētas kokosa šķiedras substrātā, kur tika konstatēta būtiska korelācija starp S. feltiae indivīdu blīvumu un G. mellonella mirstību 48h laikā gan svaigā (p<0.01, r=0.86, n=25), gan trīs gadus lietotajā (p<0.01, r=0.85, n=25) substrātā. Piecu nedēļu laikā dažāda vecuma rožu stādījumos ievāktos paraugos reģistrētas atšķirības pētījumā iesaistīto taksonu sastāvā, konstatēta S. feltiae telpiskās izplatības heterogenitāte, ilgstoša sa…

Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2020.gada 24. janvāris)

2020

Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.)

2020

Koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Dr. chem., doc. Vita Rudoviča. Maģistra darbs, 57 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 102 literatūras avoti, 15 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika pētīta koksnes pelnu ietekme uz ķīmisko elementu saturu meža augsnē un mellenēs (Vaccinium myrtillus L.). Pētījuma ietvaros tika analizēts makro-, mikro- un retzemju elementu saturs, ka arī to plūsma dažādās melleņu augu daļās. Paraugi tika ievākti meža teritorijās, kurās augsne tika mēslota ar koksnes pelniem. Meža augsne un mellenes (stādu saknes, stublāji, lapas, ogas) tika mineralizētas ar slapjo mineralizāci…