Search results for "augsne"

Makro- un mikroelementu satura variācijas bioloģiskās saimniecības augsnē un augos

2021

Makro- un mikroelementu satura variācijas bioloģiskās saimniecības augsnē un augos. Veipa E., zinātniskā darba vadītāja lektore, ķīm. maģ. Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 46 lappuses, 8 attēli, 14 tabulas, 49 literatūras avoti, 9 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darba ietvaros tika ievākti, sagatavoti un analizēti bioloģiskās saimniecības augsnes paraugi no 3 dažādiem laukiem ar atšķirīgu augsnes granulometrisko sastāvu. Zināms, ka augsnes mēslošanai netiek izmantoti minerālmēsli. Ar liesmas atomabsorbciometru tika analizēti ievāktie augsnes paraugi, noteikta cinka, vara, dzelzs un mangāna koncentrācija augsnē. Visos trīs augsnes paraugos tika audzēti kressalāti un veikta sākotnēji ievā…

Piekrastes sugu Plantago maritima un Plantago coronopus sālsizturības un jonu uzkrāšanās salīdzinājums

2021

Pētījuma mērķis bija veģetācijas eksperimentā kontrolētos apstākļos salīdzināt divu jūras piekrastei specifisku ceļteku sugu (Plantago coronopus un jūrmalas ceļteka) izturību pret pieaugošām NaCl koncentrācijām un jonu uzkrāšanās īpatnības. Augus audzēja automatizētās siltumnīcas apstākļos veģetācijas traukos. Abu ceļteku sugu augus apstrādāja ar pieaugošas Na+ koncentrācijas devu, katrā variantā bija pieci atkārtojumi. Eksperimenta beigās augu sadalīja morfoloģiski atsevišķās daļās, noteica to svaigo un sauso masu, ūdens satura, kā arī mērija Na+ un K+ jonu koncentrāciju, elektrovadītspēju un osmotisko aktivitāti. Abas ceļteku sugas spēja augt un vairoties jūras ūdens sāļuma apstākļos. Pla…

Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē

2017

Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…

Kontrolētas dedzināšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari:Oribatida) sugu sabiedrībām priežu mētrājā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži"

2018

Bruņērces līdz šim ir maz izmantotas sukcesiju pētījumos un zināšanas par augsnes faunas un bruņērču atbildes reakcijām uz dažādiem traucējumiem ir ierobežotas, taču to relatīvi lēnais dzīves cikls un plašā izplatība tās padara par efektīviem ilgtermiņa bioindikatoriem, kas var liecināt par degšanas ietekmes smagumu. Darba mērķis ir noskaidrot kontrolētas dedzināšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, zemsedzi un augsnes parametriem priežu mētrājā. Augsnes paraugi ievākti pirms un 16 dienas pēc kontrolētas dedzināšanas. Pēc degšanas bruņērču indivīdu skaits samazinājies par 93% un sugu skaits par 77%. Izmaiņas ietekmē degšanas ietekmes smagums. Pēc traucējuma eudominējošs taksons ir …

Kontrolētas degšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari: Oribatida) sugu sabiedrībām un sukcesija divu gadu periodā priežu mētrājā, aizsargājamo aina…

2020

Mežu degšanai ir būtiska loma barības vielu apritē un bioloģiskajā daudzveidībā. Bruņērces (Acari: Oribatida) ir svarīgi organisko vielu noārdītāji. Kontrolēta dedzināšana var sniegt vērtīgu informāciju par post–pirogēnas sukcesijas procesu. Darba mērķis ir noskaidrot degšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, veģetāciju un augsnes parametriem priežu mētrājā un sukcesiju divu gadu periodā. Pēc degšanas konstatēts būtisks indivīdu blīvuma un daudzveidības samazinājums, bet divu gadu laikā tie būtiski palielinās. Apstiprināts, ka sugu sabiedrības pēc degšanas veido sugas, kam ir raksturīgs augsts indivīdu blīvums pirms traucējuma. Novērotas būtiskas veģetācijas un abiotisko faktoru (re…

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2008

Celmeņu Armillaria spp. sastopamība parastās egles Picea abies audzēs kūdreņos

2022

Darbs izstrādāts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” Fitopatoloģijas un mikoloģijas laboratorijā un Ģenētisko resursu centrā. Pētījums veikts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” un Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” zinātņietilpīgā līgumdarba „Sakņu trupes bojājumu risku mazināšana un tās ietekmes izpēte” ietvaros. Pētījumā analizēta celmeņu Armillaria spp. sastopamība ar Heterobasidion spp. inficētās parastās egles Picea abies audzēs ar nosusinātām kūdras augsnēm. Rizomorfu paraugi ievākti piecos parauglaukumos Meža pētīšanas stacijas „Kalsnava” teritorijā. Izmantojot programmu Win RHIZO 2005 C, analizēti rizomorfu morfoloģiskie rādītāji. Armillaria spp. sugu n…

Piesārņojuma noteikšana Olaines toksiski bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnē

2017

Darbā veikta virszemes ūdeņu un augsnes paraugu analīze. Virszemes ūdeņos noteikts ķīmiskā skābekļa patēriņš (ĶSP), nitrātjonu, hlorīdjonu, sulfātjonu un dažu metālisko elementu saturs. Augsnes paraugos noteikts cinka, niķeļa un svina saturs. Noteikšanai izmantotas spektrofotometriskās, atomabsorbciometriskās, titrimetriskās un jonometriskās metodes. Darbā veikta rezultātu izmaiņu analīze viena gada ietvaros.

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2011

J. Vītiņa novērojumi Liepājas Glūdas dzelzceļa izrakumos

1929

Saturs: I. Reljefs un ieži II. Galvenie augšņu veidi III. Tuvākie darbi zemkopības pacelšanā apskatītā apvidū IV. Galvenie slēdzieni