Search results for "augsne"
showing 10 items of 88 documents
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas
2018
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas. Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Ķīm. mag., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 53 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 43 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir analizēts fosfora, sēra un slāpekļa saturs ķērpjos, kas tika ievākti bijušās Kupravas drenu cauruļu rūpnīcas teritorijā (Kupravas pagasts), bijušās izgāztuves teritorijā Kubulu pagastā un Sitas mežā Kubulu pagastā. Veicot ķērpju sauso mineralizāciju, jonometriski nitrātu veidā tika noteikts slāpekļa saturs, turbidimetriski sērs un fotometriski fosfors. Pielāgota Kjeldāla metode slāpekļa noteikšanai ķērpjos. Sēra un fosfora noteikšanai …
Augsnes makrofaunas struktūra Engures ezera ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos
2019
Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parks apkārtnes teritorijā. Darbā tika aprakstīta augsnes makrofauna un pētīta augsnes makrofaunas struktūra dažādos biotopos, ilgtermiņa ekoloģisko pētījuma parauglaukumos, kas ir izvēlēti Horizon 2020 projekta ILTER “Integrated European Long-Term Ecosystem and socio-ecological Research Infrastructure” izstrādē. Bakalaura darbā ir iekļauta vispārīga informācija par augsnes biotu. Ir arī precīza informācija par augsnes makrofaunu., kura tika konstatēta parauglaukumos. Darbā ir apkopota ievāktās makrofaunas daudzveidība un tās blīvumus augsnē. Pētījumā ir salīdzināta makrofaunas struktūra sešos biotopos gan ar līdzīgām, gan atšķirīgām īpašī…
Vides faktoru ietekme uz augsnes veidošanās procesiem Moricsalā un Viskūžu salā
2018
Bakalaura darbā analizēti augsnes veidošanās procesi Moricsalā un Viskūžu salā. Rezultāti parāda, Moricsalas centrālās daļas augsnēs dominējošais augšņu veidošanās process ir podzolēšanās. Uz to norāda zemās alumīnija un dzelzs savienojumu koncentrācijas eluviālajos horizontos un šo savienojumu uzkrāšanos iluviālajos horizontos. Pētījums parāda, ka podzolēšanās procesu ietekmējuši vairāki ugunsgrēki un pēc tā sekojoša augsnes erozija. Podzolēšanās process visilgāk un intensīvāk norisinājies Moricsalas perifērijā, bet vēl intensīvāks tas norisinājies netālu esošajā Viskūžu salā.
Parastās egles Picea abies L. ietekme uz mālsmilts augsnes virskārtas īpašībām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamā zemē Taurenes apkārtnē
2016
Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs pēc 1990. gada strauji palielinājās pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju(LIZ) platības. Zemju neapsaimniekošanas dēļ uz bijušajām LIZ attīstījās sekundārā sukcesija un apmežošanas process. Apmežošanas izraisa veģetācijas, mikroklimata un augsnes īpašību izmaiņas uz bijušajām LIZ zemēm. Pētījuma mērķis ir noskaidrot egles (Picea abies L.) ietekmi uz augsnes īpašībām (ķīmiskajām, morfoloģiskajām, fizikālajām) Taurenes apkārtnē, Vidzemē. Bakalaura darbā tika apkopotas dabiskās un antropogēnās ietekmes uz bijušo LIZ apmežošanas procesu. Pētījuma rezultāti rāda, ka parastā egle ietekmē apmaiņas katjonu koncentrāciju augsnē un to telpisko izplatību mālsm…
Latvijas meža augšņu humusa raksturojums un veidošanās lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā
2018
Promocijas darbā pētītas augsnes virskārtas morfoloģiskās īpašības (atbilstoši EHFRB humusa formu klasifikācijai), organisko vielu saturs, padziļināti pētīts augsnes humusvielu sastāvs un ķīmiskās īpašības. Pētījuma rezultāti liecina, ka sausieņu mežos Latvijā organiskajām vielām relatīvi bagātu augšņu (mull humusa formas) telpisko izplatību nosaka glacigēnie un glaciolimniskie nogulumi. Lauksaimniecības zemju apmežošanās procesā organisko vielu uzkrāšanās augsnes virskārtā sākas 30 gadus pēc apmežošanās, augstākā C krāja ir 60 līdz 100 gadus vecu meža zemju augsnēs. Palielināts koku nobiru īpatsvars meža attīstības gaitā augsnē veicina fulvoskābju īpatsvara pieaugumu, kā arī augsnes humīns…
Akumulētā oglekļa daudzums Rīgas pilsētas mežaparku augsnēs.
2015
Bakalaura darba ietvaros veiktajā pētījumā astoņos Rīgas pilsētas mežaparku (Mežaparks, Anniņmuižas mežaparks, Bolderājas mežaparks, Juglas mežaparks, Biķernieku mežaparks, Šmerļa mežaparks, Bābelītes mežaparks un Ulbrokas mežaparks) augsnēs noteikts kopējais ogleklis. Pētījumā aprēķināts kopējais akumulētais oglekļa daudzums augsnes O/A horizontā un augsnes virsējā EB horizontā. Iegūtie dati attēloti kartoshēmās. Pētījumā secināts, ka mežaparkos 1577 ha lielā platībā, augsnes nedzīvajā zemsegā, A horizontā un minerālā EB horizonta pirmajos 10 cm ir akumulēts 118,7 tūkstoši tonnu kopējā oglekļa ar vidējo kopējā oglekļa saturu 62 t C ha-1. Visvairāk kopējais ogleklis – 26,1 tūkstoši tonnu, i…
Baltalkšņu Alnus incana ietekme uz bijušo lauksaimniecības zemju augšņu īpašībām
2017
Lauksaimniecības zemju aizaugšana Latvijā ir ļoti aktuāla problēma. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kādu ietekmi lauksaimniecības zemju aizaugšana ar baltalksni Alnus incana atstāj uz augsnes īpašībām. Darbā sniegts baltalkšņu raksturojums, tā izplatība, tā loma apmežošanas procesā un vielu apritē, kā arī aprakstīta veģetācija trīs baltalkšņu laukumos Vecpiebalgas novada Bānūžu apkārtnē. Darbs sastāv no trim galvenajām nodaļām. Pirmajā nodaļā ir literatūras apskats par baltalkšņu īpašībām, to raksturojumu, izplatību un lomu apmežošanas procesā. Otrajā nodaļā aprakstīts pētījuma materiāls un metodes. Trešajā nodaļā ir veģetācijas raksturojums trīs baltalkšņu laukumos Vecpiebalgas novad…
Smago metālu raksturojums Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnes augsnēs
2015
Bakalaura darba ietvaros pētītas augsnes, gruntsūdens un virszemes ūdens ķīmiskās īpašības un sastāvs Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves jeb „Ekolauks” teritorijā un tās apkārtnē, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, sanācijas programmas izveides ietvaros. Izgāztuves piesārņojuma areālā tika pētīti augsnes paraugi, kā arī virszemes ūdens paraugi no meliorācijas sistēmas grāvjiem, izmantojot transektu metodi, lai noskaidrotu izgāztuves piesārņoto gruntsūdeņu ietekmi uz augsnēm un virszemes ūdeņiem, to plūsmas virzienā – uz dienvidaustrumiem no izgāztuves dīķiem. Ievāktajiem augsnes paraugiem noteikts smago metālu (Cr, Ni, Cu, Zn, Cd, Pb) saturs, kā arī to uzkrāšanos ietekmējo…
Augšņu īpašības ozolu Quercus robur mežaudzēs Zemgalē
2018
Latvija atrodas tuvu parastā ozola (Quercus robur) izplatības areāla ziemeļu robežai, kas ļauj pētīt tā izplatības areāla izmaiņu iespējamos cēloņus. Īpaši aktuāls šis jautājums ir klimata mainības kontekstā. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams noskaidrot apstākļus, kādos ozola Quercus robur mežaudzes veidojas, kā arī faktorus, kas ierobežo to izplatību. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augsnes un to īpašības ozolu Quercus robur mežaudzēs Zemgalē. Augsne ir būtiska daļa no ekoloģisko faktoru kopuma, kuru radītie apstākļi ietekmē mežaudzes augtspēju, līdz ar to arī izplatību un īpašības. Bakalaura darbā apkopota informācija par ozolu Quercus robur izplatību Eiropā un Latvijā, veikts abi…
Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem
2018
Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…