Search results for "augsne"
showing 10 items of 88 documents
Piekrastes sugu Plantago maritima un Plantago coronopus sālsizturības un jonu uzkrāšanās salīdzinājums
2021
Pētījuma mērķis bija veģetācijas eksperimentā kontrolētos apstākļos salīdzināt divu jūras piekrastei specifisku ceļteku sugu (Plantago coronopus un jūrmalas ceļteka) izturību pret pieaugošām NaCl koncentrācijām un jonu uzkrāšanās īpatnības. Augus audzēja automatizētās siltumnīcas apstākļos veģetācijas traukos. Abu ceļteku sugu augus apstrādāja ar pieaugošas Na+ koncentrācijas devu, katrā variantā bija pieci atkārtojumi. Eksperimenta beigās augu sadalīja morfoloģiski atsevišķās daļās, noteica to svaigo un sauso masu, ūdens satura, kā arī mērija Na+ un K+ jonu koncentrāciju, elektrovadītspēju un osmotisko aktivitāti. Abas ceļteku sugas spēja augt un vairoties jūras ūdens sāļuma apstākļos. Pla…
Kontrolētas dedzināšanas ietekme uz augsnes bruņērču (Acari:Oribatida) sugu sabiedrībām priežu mētrājā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži"
2018
Bruņērces līdz šim ir maz izmantotas sukcesiju pētījumos un zināšanas par augsnes faunas un bruņērču atbildes reakcijām uz dažādiem traucējumiem ir ierobežotas, taču to relatīvi lēnais dzīves cikls un plašā izplatība tās padara par efektīviem ilgtermiņa bioindikatoriem, kas var liecināt par degšanas ietekmes smagumu. Darba mērķis ir noskaidrot kontrolētas dedzināšanas ietekmi uz augsnes bruņērču sabiedrībām, zemsedzi un augsnes parametriem priežu mētrājā. Augsnes paraugi ievākti pirms un 16 dienas pēc kontrolētas dedzināšanas. Pēc degšanas bruņērču indivīdu skaits samazinājies par 93% un sugu skaits par 77%. Izmaiņas ietekmē degšanas ietekmes smagums. Pēc traucējuma eudominējošs taksons ir …
Vēsturisko augšņu karšu izmantošana kūdraugšņu izplatības kartēšanā: problēmas un risinājumi
2022
Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai līdzšinēji tiek izmantoti padomju laikā veiktās augšņu kartēšanas dati, tomēr tie nesniedz aktuālu informāciju par pašreizējo kūdraugšņu izplatību, kā arī nav salīdzināmi starptautiski Latvijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas kūdraugšņu izdalīšanas kritēriju nesakritības dēļ. Maģistra darba mērķis ir novērtēt vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto kūdraugšņu izmantošanas iespējas SEG emisiju aprēķināšanā un zemes izmantošanas pārvaldībā. Maģistra darbā ir veikta kūdras augšņu kartēšana Drustu un Baldones pagastos, novērtētas kūdraugšņu telpiskās izplatības izmaiņas salīdzinājumā ar vēsturiskajās augšņu kartēs attēloto, kā arī izplatības …
Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē
2018
Augsnes piesārņojuma ar smagajiem metāliskajiem elementiem izvērtējums dzelzceļa apkārtnē. Jansons Ā., zinātniskais vadītājs Dr. chem., doc. Osīte A. Bakalaura darbs, 52 lappuses, 21 attēls, 7 tabulas, 25 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darba ietvaros ir veikta smago metālisko elementu – dzelzs, mangāna, vara, cinka, niķeļa un svina jonu kvantitatīvā analīze augsnes paraugos, kas ievākti Torņakalna, Jāņavārtu, Dārziņu un Kūdras dzelzceļa staciju apkārtnē – blakus stacijai (vilcienu bremzēšanas ceļa sākumā) un atstatus no tās. Vispirms tika veikta ievākto augsnes paraugu sagatavošana mineralizācijai (žāvēšana, homogenizēšana, sijāšana). Augsnes paraugu matricas sagraušana ti…
Kūdras augsnes Vidzemes augstinē un to izmantošana
2022
Bakalaura darba mērķis ir novērtēt kūdras augšņu izmantošanas maiņu Veselavas pagastā. Kūdraugšņu izmantošanu ir vērtīgi apskatīt, lai novērtētu cilvēka ietekmi uz augsnēm, un kūdraugšņu ietekmi uz klimatu. Darbā apskatītas vēsturisko kūdraugšņu kontūru izmaiņas laika gaitā, izvērtēta kūdraugšņu tagadējā teritoriju izmantošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un salīdzinātas vēsturiskās un jaunās kūdraugšņu kontūras ar mērķi noteikt notikušās izmaiņas. Darba ietvaros tika apkopota zinātniskā literatūra par zemes izmantošanu un augšņu klasifikāciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka LIZ vēsturiskajās kūdraugšņu platībās ir samazinājušās, bet palielinājušās ir mežu, krūmāju un cilvēku izmainīta…
Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums
2015
Komposta zemes ķīmiskā sastāva izvērtējums. Briedīte B., zinātniskais vadītājs lektore Ķīm. Maģ. Zenta Balcerbule, Kursa darbs, 63 lappuses, 15 attēli, 23 tabulas, 31 literatūras avoti, 1 pielikums, Latviešu valodā. Darbā tika analizēti augsnes un komposta zemes paraugi no ekoloģiskās saimniecības, kā arī dārzniecībā ņemts kūdras paraugs, kurā ir iestrādāti minerālmēsli. Analizējamos paraugos noteica mitrumu, tika izmērīts pH. Jonometriski noteikti NO3- joni, fotometriski ar Neslera reaģentu noteikti NH4+ joni, fotometriski noteikts šķīstošā fosfora daudzums, kā arī ar liesmas fotometru tika noteikts kālija saturs analizējamos paraugos. AUGSNE, KŪDRA, KOMPOSTS, NITRĀTJONI, KĀLIJS, AMONIJA J…
Piesārņojuma noteikšana Olaines toksiski bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnē
2017
Darbā veikta virszemes ūdeņu un augsnes paraugu analīze. Virszemes ūdeņos noteikts ķīmiskā skābekļa patēriņš (ĶSP), nitrātjonu, hlorīdjonu, sulfātjonu un dažu metālisko elementu saturs. Augsnes paraugos noteikts cinka, niķeļa un svina saturs. Noteikšanai izmantotas spektrofotometriskās, atomabsorbciometriskās, titrimetriskās un jonometriskās metodes. Darbā veikta rezultātu izmaiņu analīze viena gada ietvaros.
Augsnes kartēšana paugurainēs vides aizsardzības nolūkos: problēmas un risinājumi
2020
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus augsnes kartēšanai paugurainēs, lai nodrošinātu rīcības augsnes degradācijas ierobežošanai un datu apkopošanu CO2 emisiju aprēķiniem. Veiktais pētījums sniedz plašu informāciju par augšņu izplatību, daudzveidību, to svarīgākajām īpašībām un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, kas veicina augšņu nomaiņu paugurainā reljefā. Tas nepieciešams ne tikai, lai novērtētu pašreizējo augsnes stāvokli, bet arī lai savlaicīgi novērstu augsnes degradāciju un plānotu potenciālo zemes izmantošanas veidu nākotnē. Papildus tam informācija nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvu materiālu tuvākajos gados notiekošajam Norvēģijas finanšu instrumentu finansiāli a…
Promocijas darbs
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Akumulētā oglekļa daudzums Rīgas pilsētas mežaparku augsnēs.
2015
Bakalaura darba ietvaros veiktajā pētījumā astoņos Rīgas pilsētas mežaparku (Mežaparks, Anniņmuižas mežaparks, Bolderājas mežaparks, Juglas mežaparks, Biķernieku mežaparks, Šmerļa mežaparks, Bābelītes mežaparks un Ulbrokas mežaparks) augsnēs noteikts kopējais ogleklis. Pētījumā aprēķināts kopējais akumulētais oglekļa daudzums augsnes O/A horizontā un augsnes virsējā EB horizontā. Iegūtie dati attēloti kartoshēmās. Pētījumā secināts, ka mežaparkos 1577 ha lielā platībā, augsnes nedzīvajā zemsegā, A horizontā un minerālā EB horizonta pirmajos 10 cm ir akumulēts 118,7 tūkstoši tonnu kopējā oglekļa ar vidējo kopējā oglekļa saturu 62 t C ha-1. Visvairāk kopējais ogleklis – 26,1 tūkstoši tonnu, i…