Search results for "augsne"
showing 10 items of 88 documents
Skujkoku biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu
2019
Maģistra darbs „Visas biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu un egļu audzēs” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2019. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai visas koku biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz veģetācijas atjaunošanos un augsnes ķīmisko sastāvu. Pētījumā apskatīja zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu audzēs mētrājā, lānā, šaurlapju ārenī un egles audzēs šaurlapju ārenī. Katrā no meža tipiem atlasīja teritorijas, kas bija līdz…
Augsnes faktoru nozīme zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā Vidzemē
2017
Augsnes īpašības ietekmē zālāju kvalitāti un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī arvien nozīmīgs kļūst jautājums par ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no augsnes īpašībām. Turklāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses Eiropā un arī Latvijā ir vērojama strauja zālāju platību samazināšanās, tajā skaitā arī Vidzemes augstienē, tadēļ ļoti būtiski ir noskaidrot augšņu faktoru nozīmi un augsnes indikatorus, kas nodrošina zālāju ekosistēmu pakalpojumus. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot zālāju ekosistēmu izplatības un to pakalpojumu sakarības ar augsnes faktoriem un augsnes īpašībām Vidzemes centrālajā daļā. Pētījumā apkopota literatūra par zālāju ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu, nod…
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas
2018
Fosfora, sēra un slāpekļa variācijas ķērpjos atkarībā no to augšanas vietas. Lazarenko V., zinātniskā darba vadītāja Ķīm. mag., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 53 lpp., 18 attēli, 19 tabulas, 43 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir analizēts fosfora, sēra un slāpekļa saturs ķērpjos, kas tika ievākti bijušās Kupravas drenu cauruļu rūpnīcas teritorijā (Kupravas pagasts), bijušās izgāztuves teritorijā Kubulu pagastā un Sitas mežā Kubulu pagastā. Veicot ķērpju sauso mineralizāciju, jonometriski nitrātu veidā tika noteikts slāpekļa saturs, turbidimetriski sērs un fotometriski fosfors. Pielāgota Kjeldāla metode slāpekļa noteikšanai ķērpjos. Sēra un fosfora noteikšanai …
Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos
2019
Bakalaura darba „Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos“ izstrādes laikā tika pētīti Āraišu ezera nogulumi, izmantojot augu un ogļu makroskopisko atlieku analīzes. Tika iegūti detāli dati par lokālās veģetācijas, uguns režīma un augsnes erozijas izmaiņām, rekonstruēti paleobotāniskie un paleoekoloģiskie vides apstākļi, un noteikta cilvēku ietekme teritorijā ap Āraišu ezeru laikā no 34. g.p.m.ē. Iegūtie dati uzrāda pirmo cilvēku ietekmi jau sākot no 300. g.m.ē., tomēr intensīva cilvēku darbība sāk norisināties līdz ar Āraišu ezerpils izbūvi, 700. g.m.ē. otrajā pusē.
J. Vītiņa novērojumi Liepājas Glūdas dzelzceļa izrakumos
1929
Saturs: I. Reljefs un ieži II. Galvenie augšņu veidi III. Tuvākie darbi zemkopības pacelšanā apskatītā apvidū IV. Galvenie slēdzieni
Koksnes pelnu ietekme uz biogēno elementu saturu parastās egles Picea abies skujās
2018
Darba izstrādes laikā veikta parastās egles (picae abies) skuju biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms un pēc mēslošanas ar koksnes pelniem, kā arī augsnes un pelnu biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms mēslošanas.Pelnu mēslošanas izmēģinājumi ierīkoti 2014. gadā četrās vidēja vecuma parastās egles audzēs. Audzes pēc meža tipiem iedalāmas platlapju kūdrenī un damaksnī. Ievāktas pēdējā gada, jeb jaunākas koka skujas. Skujas ievāktas 2014., 2015. un 2018. gadā. Augsnes paraugi ņemti katrā audzē, divās vietās, ziemeļu un dienvidu virzienā noteiktos dziļumos (O horizonts, 0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 cm un 40-80 cm), ar augsnes zondes palīdzību.Biogēnās vielas sku…
Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes
2011
Mikrobioloģisko augu mēslošanas līdzekļu ietekme uz augsnes mikrobiotu un Vicia faba ražību
2018
Lauka pupa (Vicia faba) ir plaši audzēts kultūraugs, kuru izmanto pārtikā, lauksaimniecībā un lopkopībā. Ražas paaugstināšanai izmantoto mēslojumu sastāvs var ietekmēt ne tikai ražas apjomu, bet arī augsnes mikrobiotu. Šajā darbā aplūkots, kā mēslošanas līdzekļi ietekmē augsnes mikrobiotu, novērtējot mikroorganismu daudzuma izmaiņas, un lauka pupas ražību, novērtējot augšanu un iegūtās sēklas parametrus, piem., daudzumu, proteīna saturu. Iegūtie rezultāti uzrāda sēņu daudzuma augsnē atkarību no mēslošanas līdzekļiem. Savukārt uz baktēriju daudzumu nav novērojama būtiska mēslošanas līdzekļu ietekme. Mēslošanas līdzekļiem ir liela nozīme lauka pupas attīstībā un ražā, tomēr to ietekmē arī aug…
Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2020.gada 24. janvāris)
2020
Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu Fortu teritorijā
2019
Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu fortu teritorijā. Butkus D., darba vadītāja Mg. chem., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 45 lappuses, 21 attēls, 18 tabulas, 32 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir veikta metālisko elementu analīze Ziemeļu fortu teritorijā ņemtajos augsnes paraugos. Augsnes izvilkumi gatavoti HNO3 šķīdumos, veikta arī mineralizācija ar mikroviļņu enerģiju. Elementu koncentrācijas tika noteiktas ar liesmas atomabsorbciometrijas un ICP – MS metodēm. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar LR MK augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un literatūrā pieejamiem datiem.