Search results for "augsne"
showing 10 items of 88 documents
Kūdras augsnes Vidzemes augstinē un to izmantošana
2022
Bakalaura darba mērķis ir novērtēt kūdras augšņu izmantošanas maiņu Veselavas pagastā. Kūdraugšņu izmantošanu ir vērtīgi apskatīt, lai novērtētu cilvēka ietekmi uz augsnēm, un kūdraugšņu ietekmi uz klimatu. Darbā apskatītas vēsturisko kūdraugšņu kontūru izmaiņas laika gaitā, izvērtēta kūdraugšņu tagadējā teritoriju izmantošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un salīdzinātas vēsturiskās un jaunās kūdraugšņu kontūras ar mērķi noteikt notikušās izmaiņas. Darba ietvaros tika apkopota zinātniskā literatūra par zemes izmantošanu un augšņu klasifikāciju. Pētījuma rezultāti parāda, ka LIZ vēsturiskajās kūdraugšņu platībās ir samazinājušās, bet palielinājušās ir mežu, krūmāju un cilvēku izmainīta…
Pieejamo augšņu datu vērtējums oglekļa dioksīda emisiju aprēķināšanā no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm
2020
Oglekļa dioksīda emisijas aprēķināšanai no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Latvijā izmanto padomju laikā (1959 – 1991) veikto augšņu kartēšanas datus. Tie pašreiz ir vienīgie visā valsts teritorijā pieejamie telpiskie dati par lauksaimniecības zemju augsnēm. Papildus informāciju par lauksaimniecības zemju, piemēram, bioloģiski vērtīgu zālāju, augsnēm sniedz arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” projektu ietvaros ievāktie un analizētie augsnes paraugi (Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” 2013), kā arī LUCAS Soil datubāzē pieejamie augšņu dati (Orgiazzi et al. 2017). Lai varētu iegūt objektīvu ainu par augšņu datu izmantošanas iespējām CO2 emisijas no LIZ aprēķināša…
Augsnes faktoru ietekme uz zemes izmantošanas struktūru Gailīšu un Īslīces pagastos
2017
Pēdējo desmitgažu laikā, zemes lietošanas veidu un zemes segumu izmaiņas pasaulē ir kļuvušas par vienām no aktuālākajām pētījuma tēmām sabiedrībā, īpaši saistībā ar ilgstpējības jautājumu. Zemes izmantošanas struktūrai un zemes lietošanas veidiem raksturīgs mainīgums gan telpiskā, gan temporālā aspektā. To galvenokārt nosaka antropogēnie faktori, t.sk. sociālie, ekonomiskie un politiskie, savukārt biofizikālajiem faktoriem, t.sk. augsnes faktoram ir būtiska nozīme augstāk minēto antropogēno faktoru noteikšanā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot augsnes faktoru nozīmi zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā Gailīšu un Īslīces pagastos. Pētījuma rezultāti pierāda, ka augsnes faktor…
Virszemes ūdeņu sastāva raksturojums meža meliorācijas sistēmās uz kūdras augsnēm: Kalsnavas piemērs
2020
Biogēno elementu palielinātās koncentrācijas ūdensobjektos ir galvenais eitrofikācijas cēlonis. Lielākoties tie ūdensobjektos nonāk no lauksaimniecības zemēm, taču meža teritorijas aizņem ~52 % no Latvijas teritorijas, tādēļ būtiski novērtēt to ietekmi uz virszemes ūdeņu sastāvu. Meža meliorācijas sistēmu (MMS) ierīkošana Latvijas apstākļiem atbilstošajos meža tipos būtiski uzlabo kokaudžu ražību, padarot to par neatņemamu mežsaimniecības sastāvdaļu, taču arī intensificē barības vielu izskalošanos. Potenciālo ietekmes novērtēšanai, bakalaura darbā raksturots ūdens sastāvs sešos ģeogrāfiski atdalītos MMS sateces baseinos uz kūdras augsnēm un saistītajā ūdenstilpē – Vesetas upē, kā arī aprēķi…
Slāpekļa mēslojuma ietekme uz zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm
2019
Mežsaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, tāpēc ir svarīgi veikt pareizu mežu apsaimniekošanu, paaugstinot to ražību tai pat laikā nenodarot būtiskus kaitējumus apkārtējai videi. Maģistra darba mērķis ir pētīt slāpekļa mēslojuma ietekmi uz meža zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm Kalsnavas mežu novadā. Darbā aplūkoti dažādi vides piesārņojuma veidi, to izplatība un ietekme uz vides procesiem. Maģistra darba izstrādei, sadarbībā ar LVMI Silava pētniekiem, izraudzīti 4 objekti, kur koku augšanas apstākļu uzlabošanai izmantots slāpekļa mēslojums. Zemsedzes veģetācijas analizēšanai izvēlētas 5 audzes LVMI Silava un LLU valsts zinātniskās izpēte…
Apmežošanās procesa ietekme uz augšņu īpašību telpisko mainību morēnas nogulumos bijušajās lauksaimniecības zemēs Limbažu apkārtnē
2016
Dažādu sоciālekоnоmisku faktоru ietekmē plašās teritоrijās nоrisinās bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju apmežоšanās prоcess. Tādēļ pētījuma mērķis ir nоskaidrоt bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju apmežоšanās ietekmi uz augsnes mоrfоlоģiskajām un ķīmiskajām īpašībām morēnas nоgulumоs Limbažu apkārtnē. Darbā raksturоti Limbažu apkārtnes augšņu ietekmējоšie faktоri kā ģeоlоģiskie nоgulumi, cilmiezis, meža zemes vecums un vēsturiskā zemes izmantоšana. Pētījuma rezultāti kоpumā parāda, ka apmežоšanās ir svarīgs augšņu īpašību telpiskās mainības ietekmējоšais vides faktоrs un ka 150 gadus pēc bijušо lauksaimniecībā izmantоjamо zemju kоku kоlоnizēšanās uz relatīvi smagāka granulоmetris…
Podzolēšanās procesa raksturojums bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Zvārdes apkārtnē
2017
Podzolēšanās procesa rezultātā samazinās augsnes auglīgums un notiek augsnes degradācija mainoties augsnes ķīmiskām, fiziskām un morfoloģiskām īpašībām. Latvijā, pozolēšanās process ir viens no dominējošajiem augsnes veidošanās procesiem. Tādēļ, bakalaura darba mērķis ir noskaidrot podzolēšanās procesa attīstību un tās ietekmējošos faktorus bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā apkopota informācija par podzolēšanās procesu, dzelzs un alumīnija lomu augsnē, kā arī par šo ķīmisko elementu savienojumu veidiem, kas podzolēšanās procesa ietekmē migrē augsnes horizontos. Rezultāti parāda, ka podzolēšanas process tiešā veidā ietekmē augsnes ķīmiskās un morfoloģiskās izmaiņas, kas sav…
Eksperimentālās apsaimniekošanas ietekme uz bioloģisko daudzveidību ES aizsargājamā biotopā Skujkoku meži uz osveida reljefa formām
2016
Darbā pētītas meža apsaimniekošanas metodes ES aizsargājamā biotopā 9060* Skujkoku meži un osveida reljefa formām. Rāznas Nacionālā parka Dagdas mežniecības divos nogabalos tika izveidoti katrā pa 9 parauglaukumiem. Tika veikta izlases cirte izcērtot parasto egli Picea abies. Gadu pēc tam vienā no nogabaliem tika atsegta minerālaugne nelielos laukumos, lai veidotu labvēlīgus apstākļus jaunu sugu ienākšanai. Tika salīdzināts nogabalu sugu sastāvs pirms un pēc apsaimniekošanas veikšanas un starp parauglaukumiem nogabalos. Apsaimniekošanas mērķis bija atjaunot biotopa kvalitāti un bioloģisko daudzveidību tajā, imitējot sukcesijas stadijas pēc meža degšanas. Hipotēze: ES aizsargājamā biotopa sk…
Subaerālās atsegšanās notikumu pazīmes un veidojumi devona slāņkopā Latvijā
2015
Promocijas darba mērķis ir identificēt subaerālās atsegšanās notikumus devona periodā Latvijas teritorijā un noskaidrot ģeoloģiskos apstākļus un procesus, kas bija raksturīgi šiem notikumiem. Detalizēti pētīti Živetas stāva Burtnieku svītas, Franas stāva Amatas svītas un Famenas stāva Šķerveļa svītas Nīkrāces ridas nogulumi. Pētījuma pamatā ir dolokrētu paveidu nodalīšana un veidošanās apstākļu interpretācija, pamatojoties uz to struktūru un tekstūru, minerālā sastāva, it īpaši māla minerālu pētījumiem, ģeoķīmisko, t. sk. O un C stabilo izotopu analīzi, kā arī pētījumiem SEM. Ir diskutēts par abiogēnu morfoloģisko pazīmju izmantošanu subaerālās atsegšanās apstākļu identifikācijā, par pētīto…
Augsnes faktoru ietekme uz arbuskulāro mikorizu pelēkajās kāpās rietumu Latvijas piekrastē
2015
Arbuskulārā mikoriza palīdz augiem izdzīvot dažādos neparastos apstākļos pie lieliem traucējumiem. Kas ietekmē mikorizu? Darbā ir apkopoti dati par mikorizas frekvenci, intensitāti un arbuskulu daudzumu augu saknēs, kā arī dati par augsni. Analizējot mikorizu, augu sugas un augsnes datu tiek aplūkota sakarība starp šiem trim faktoriem. No tā izriet, ka mikorizas esamību ietekmē, gan augsnes faktori, gan pats augs.