Search results for "augsnes"
showing 10 items of 60 documents
Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem
2018
Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…
Apmežošanās procesa ietekme uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Taurenes apkārtnē
2015
Maģistra darbā ir salīdzinātas sīkposmkāju populācijas neskartā mežā, kā arī apmežotajās lauksaimniecības zemēs. Pētījums tika veikts Vecpiebalgas novada, Taurenes pagastā. Kopumā parauglaukumā tika ievākti 55 augsnes paraugi, kuri pēc tam tika ekstrahēti ar fototermoeklektoru palīdzību. Darba gaitā autore ir apguvusi mezofaunas ievākšanas un pētīšanas metodikas, iepazinusies ar dažādām mezofaunas taksonomiskajām grupām un to identifikāciju. Maģistra darbā tika iegūti un analizēti dati par apmežošanās procesa ietekmi uz augsnes sīkposmkājiem bijušajās, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī tika izdalīti iespējamie faktori, kas nosaka sīkposmkāju blīvuma un taksonomisko grupu atšķirības…
Augsnes virsējo horizontu ķīmiskais sastāvs priežu mežaudzēs Latvijā
2021
Augsnes ķīmisko īpašību noteikšana ir svarīga, jo tieši tā ietekmē augu izplatību un spēju baroties un augt. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot C, N, P, apmaiņas katjonu (Na+, Mg2+, K+, Ca2+, Al3+, Fe3+, Mn2+) koncentrāciju un augsnes minerālās virskārtas pH reakciju Latvijas teritorijas augsnēs. Darbā ir aprakstītas nosakāmo ķīmisko elementu īpašības un ietekmes uz augsni un augošiem tajā augiem. Darbs sastāv no četrām daļām – literatūras apskata, pētījuma materiāliem un metodēm, rezultātu analīzes un secinājumiem. Literatūras apraksts ir sadalīts trīs nodaļās, kas ietver sevī augsnes kvalitāti ietekmējošos faktorus, augsnes ķīmiskās īpašības un apraksts par atmosfēras piesārņojumu un tā…
Jūras kraukļu (Phalacrocorax carbo sinensis) ietekme uz Ežezera Siena salas vidi
2015
Jūras kraukļi (Phalacrocorax carbo sinensis) jeb kormorāni ir tipiski kolonijās dzīvojoši ūdensputni. Visbiežāk par mājvietu sev rod ezeru salas, kā rezultātā kolonijas nepārtrauktās ietekmes dēļ notiek pastiprināti traucējumi ekosistēmas darbībai un attīstībai. Kormorānu skaitam gan pasaulē kopumā, gan Latvijā ir tendence palielināties, kā rezultātā ietekmēto teritoriju skaits un to radītās sekas pieaug. Tiek nomākta, citos gadījumos arī iznīcināta - veģetācija, augsne tiek piesātināta ar mēslojumu un līdz ar to - papildus ķīmiskajiem savienojumiem, kas maina ne tikai tajā notiekušos procesus, bet arī notiek elementu un savienojumu migrācija uz gruntsūdeņiem, kā arī blakus esošajām ekosist…
Augsnes mezofaunas daudzveidība vērī un gāršā dabas parkā "Ogres ieleja"
2016
Bakalaura darba mērķis ir novērtēt augsnes mezofaunas daudzveidību un to ietekmējošos faktorus Ogres ielejas dabas parkā Ogres novada Madlienas pagastā. Tika veikta augsnes mezofaunas izpēte Ogres ielejas dabas parka vēra un gāršas tipa mežos, kā arī veģetācijas un vairāku augsnes komponentu analīze. Bakalaura darbā ir veikts teorētisks apskats par pētījuma objektiem un biotopiem. Darba praktiskajā daļā tiek veikta mezofaunas uzskaite parauglaukumos, iegūtā materiāla ekstrakcija no augsnes un tā taksonomiskā identifikācija. Dažādu augsnes dzīvnieku grupu izplatība biotopos tiek saistīta ar tur augošo veģetāciju un augsnes īpašībām. Pētījuma datu matemātiskā analīze tika veikta ar datorprogr…
Augsnes kartēšana paugurainēs vides aizsardzības nolūkos: problēmas un risinājumi
2020
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus augsnes kartēšanai paugurainēs, lai nodrošinātu rīcības augsnes degradācijas ierobežošanai un datu apkopošanu CO2 emisiju aprēķiniem. Veiktais pētījums sniedz plašu informāciju par augšņu izplatību, daudzveidību, to svarīgākajām īpašībām un galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem, kas veicina augšņu nomaiņu paugurainā reljefā. Tas nepieciešams ne tikai, lai novērtētu pašreizējo augsnes stāvokli, bet arī lai savlaicīgi novērstu augsnes degradāciju un plānotu potenciālo zemes izmantošanas veidu nākotnē. Papildus tam informācija nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvu materiālu tuvākajos gados notiekošajam Norvēģijas finanšu instrumentu finansiāli a…
Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos
2019
Bakalaura darba „Cilvēku darbības paleobotāniskās un paleoekoloģiskās liecības Āraišu ezera nogulumos“ izstrādes laikā tika pētīti Āraišu ezera nogulumi, izmantojot augu un ogļu makroskopisko atlieku analīzes. Tika iegūti detāli dati par lokālās veģetācijas, uguns režīma un augsnes erozijas izmaiņām, rekonstruēti paleobotāniskie un paleoekoloģiskie vides apstākļi, un noteikta cilvēku ietekme teritorijā ap Āraišu ezeru laikā no 34. g.p.m.ē. Iegūtie dati uzrāda pirmo cilvēku ietekmi jau sākot no 300. g.m.ē., tomēr intensīva cilvēku darbība sāk norisināties līdz ar Āraišu ezerpils izbūvi, 700. g.m.ē. otrajā pusē.
Parastās egles Picea abies kā edafikatora ietekme uz smilšainas augsnes virskārtas īpašību izmaiņām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
2016
Bakalaura darbā ir pētīts Latvijā arvien aktuālāks jautājums par augsnes īpašību izmaiņām saistībā ar bijušo lauksaimniecības zemju apmežošanās procesu, jo līdz šim ir veikti relatīvi maz pētījumu. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot 15 gadus vecas parastās egles Picea abies (L.) H.Karst ietekmi uz smilšainās augsnes virskārtas īpašību izmaiņām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Pētījums tika veikts Vidzemes augstienē, Taurenes apkārtnē, „Jaņu” viensētas tuvumā, kur augsnes cilmiezi veido smiltis. Pētījuma rezultāti parāda, ka parastā egle Picea abies (L.) H. Karst ietekmē smilšainās augsnes īpašības bijušajā lauksaimniecības izmantojamā zemē, ir konstatētas izmainās tilpummasas…
Moricsalas augsnes un to izplatības likumsakarības
2015
Maģistra darba literatūras apskata sadaļā ir apzināta platlapju mežu izplatība Latvijā un Moricsalā, kā arī augšņu veidošanās procesu ietekmējošie faktori mežu augsnēs. Darba mērķis ir raksturot Moricsalas mežu augsnes un to fizikāli ķīmiskās īpašības. Pētījuma ietvaros ar statistiskām metodēm ir noskaidrotas galvenās ķīmisko un fizikālo īpašību atšķirības starp Latvijas augšņu klasifikācijas un starptautiskās FAO WRB augšņu klasifikācijas augšņu pamatgrupām, meža tipiem un dominējošām sugām. Augstā meža augšņu daudzveidība Moricsalā liecina par augšņu veidošanās procesu (organisko vielu akumulācija, podzolēšanās, lesivēšanās un glejošanās) atšķirīgajām telpiskajām izpausmēm, ko nosaka augs…
Corispermum intermedium, C. hyssopifolium un C. leptopterum augu sabiedrības, to ietekmējošie faktori un taksonu radniecība
2015
Latvijas endēmam Corispermum intermedium un svešzemju sugām C. hyssopifolium ar C. leptopterum ir ļoti līdzīga gan morfoloģija, gan ekoloģiskie apstākļi. Literatūrā trūkst datu par Corispermum augu sabiedrībām un to sastopamības noteicošajiem ekoloģiskajiem faktoriem. Maģistra darba mērķis – noteikt jūras piekrastes smiltājos sastopamo kamieļzāļu augu sabiedrību piederību un to ietekmējošos faktorus, kā arī C. intermedium, C. hyssopifolium un C. leptopterum radniecību. Corispermum augu sabiedrībām Latvijas smiltājos konstatēta līdzība ar Centrāleiropā sastopamo Bromo tectorum-Corispermetum leptopteri un Corispermum-Ammophila sabiedrību. Augu sabiedrību noteicošais faktors ir nabadzīgs subst…