Search results for "balti"
showing 10 items of 784 documents
Skandinavia ja Itämeren ympäristö
1508
Eero ja Erkki Fredriksonin säätiö
Itämeren pohjoisosan ympäristö
1568
Eero ja Erkki Fredriksonin säätiö
Valoda: nozīme un forma, 11: Gramatika un valodas normēšana
2020
Kurzemes iedzīvotāju un skandināvu kontakti vēlajā dzelzs laikmetā
2017
Maģistra darbā risināts jautājums par kuršu un Ziemeļkurzemes Baltijas somu sakariem ar skandināviem aizvēstures beigās. 1. nodaļa veltīta Kurzemes ģeogrāfijai un apdzīvotībai dzelzs laikmetā. 2. nodaļā apkopoti līdzšinējie sakaru pētījumi bronzas un vidējā dzelzs laikmeta kontekstā. 3. nodaļā analizēti rakstītie avoti par skandināvu aktivitātēm Kurzemē un pretēji – kuršu uzbrukumiem skandināvu zemēm. 4. nodaļā Kurzemes arheoloģiskais materiāls izmantots aktīvāko tirdzniecisko reģionu, importa priekšmetu izcelsmes vietu un hronoloģijas noteikšanai. Pētījuma gaitā secināts, ka rakstītie avoti koncentrējas uz zviedru un dāņu militārajām aktivitātēm Kurzemē, turpretīm arheoloģiskais materiāls …
Lähdekielen vaikutus ja kielitaitotasot: paikallissijojen kehitys oppijansuomessa
2013
Artikkelissa tarkastelemme, millaista funktioltaan konkreettisten ja abstraktien paikallissijojen kaytto on oppijansuomessa. Tutkimuksen lahtokohtana on Eurooppalainen viitekehys: kielten oppiminen, opettaminen, arviointi (2003, tasta lahtien EVK) ja sen kielitaitotasot A1–C2. Tavoitteena on selvittaa, miten eri kielitaitotasoilla olevat oppijat kayttavat suomen paikallissijoja ja millainen on laheisen sukukielen viron mahdollinen vaikutus paikallissijojen kayton kehittymiseen kielitaitotasoittain. Tutkimusaineisto koostuu Oulun Kansainvalisen oppijansuomen korpuksen (ICLFI) vironkielisten oppijoiden osakorpuksen ja YKI-tutkintojen korpuksen kirjallisista teksteista. Aineistoa analysoidaan …
Understanding Estonian phraseological units on the basis of Finnish : contributing and misleading factors
2020
Vironkielistä tekstiä lukevien suomalaisten on havaittu hyödyntävän monenlaisia strategioita selvittääkseen sukukielen sanojen merkityksiä. Yksi niistä on pohjustaminen (priming). Kun kyseessä on fraseologinen yksikkö, yksi osa (prime) pohjustaa toisen osan eli kohdesanan (targetin) esiintymistä, mikäli prime on tunnistettavissa äidinkielen perusteella. Tässä artikkelissa kuvaamme muutamia erityistilanteita. Miten pohjustimen ja kohdesanan välinen etäisyys tai teemanvaihdos vaikuttavat ’petollisen ystävän’ ymmärtämiseen? Lisäksi tutkimme sitä, miten ahdasrajainen semanttinen kategoria ohjaa siitä puuttuvan jäsenen merkityksen löytämistä ja millaisia perusteita käännösratkaisuille on löydett…
Helppoa vai vaikeaa arvioida? : Yleisten kielitutkintojen suomen kielen arvioijien käsityksiä vironkielisten arvioinnista
2016
Finnish raters’ beliefs about assessing Estonian speakers in a Finnish language test: easy or difficult? This paper aims to contribute to our understanding on rater beliefs and views and to promote transparency in rater’s work in the form of reflection. The paper focuses on professional Finnish raters’ beliefs and views of assessing L1 Estonian speakers in the criteria-referenced Finnish language test of the National Certifi- cates of Language Proficiency test system. Finnish raters (N = 27) were asked via email to shortly reflect on what they find easy and what difficult in rating Estonian speakers’ writing and speaking skills in the Finnish language test. The raters reflected on many issu…
Zīmolu vizuālās identitātes komunikācija: 2020.gada Baltijas Mīlētāko zīmolu Top 10
2021
Bakalaura darba tēma ir “ Zīmolu vizuālās identitātes komunikācija : 2020.gada Baltijas Mīlētāko zīmolu Top 10”. Galvenais pētnieciskais jautājums ir, vai zīmola vizuālās identitātes elementi palīdz patērētājam pieņemt lēmumu produkta vai pakalpojuma iegādē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik mūsdienās zīmoliem ir ietekmīga vizuālā identitāte uz patērētājiem. Teorētiskajā daļu veido teorija par zīmolu izveidi, to funkcijām, zīmola stratēģiju, struktūru un zīmolvedību. Kā arī nodaļa, par zīmola vizuālo un verbālo identitāti. Metodoloģijas daļā tiek aprakstītas izvēlētās pētniecības metodes – sekundārā datu analīze, aptauja, fokusa grupas diskusija. Empīriskajā daļā tiek apkopoti un analizēti…
Latvijas vēstures politikas veidošana autoritārā režīma apstākļos (1934-1940)
2019
Maģistra darbā skatītas un analizētas vēstures mācību priekšmeta skolotājiem adresētās izglītības ministru - L.Adamoviča un A.Tenteļa runas, kā arī – autoritārā režīma laikā izdotie likumi, kas reformēja izglītības sistēmu Latvijā un nodrošināja Latvijas vēstures pētniecību Latvijas vēstures institūta ietvaros un latviešu vēsturnieku darba rezultātu reprezentāciju Pirmajā Baltijas valstu vēsturnieku konferencē 1937.gadā Rīgā. Darbā skatīta Vēstures skolotāju biedrības iniciatīva un centieni sadarboties ar Izglītības ministriju Latvijas vēstures pētīšanas, mācīšanas un popularizēšanas jautājumos.
Baltijas tunelis starp Tallinu un Helsinkiem: realitāte vai fantāzija
2020
Globalās krīzes apstākļos ciešāka reģionālā sadarbība ir kļuvusi par Baltijas reģiona nākotnes attīstības priekšnosacījumu. Kā daļa no ES TEN-T Ziemeļjūras-Baltijas koridora zemūdens dzelzceļa tunelis zem Baltijas jūras, kas savieno Helsinkus un Tallinu, ir viens no pašlaik visapspriestākajiem sadarbības projektiem Baltijas reģionā. Maģistra darbā tiek analizētas un izvērtētas projekta ieceres un tā īstenošanas ekonomiskais un reģionālās sadarbības aspekts, kā arī aplūkotas projekta īstenošanas iespējamās perspektīvas. Pirmajā un otrajā nodaļā tiek analizēta pārrobežu sadarbības nozīme reģionālās ekonomikas kontekstā, tiek aplūkota jaunā ekonomiskās ģeogrāfijas teorija, kā arī kā kontekstma…