Search results for "bentos"

showing 10 items of 19 documents

Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām

2016

Bakalaura darbs „Slocenes upes ekoloģiskās kvalitātes novērtējums Tukuma pilsētā pēc makrozoobentosa sabiedrībām” izstrādāts no 2014. līdz 2015. gadam. Darba mērķis ir noteikt Slocenes upes ekoloģisko kvalitāti, izmantojot makrozoobentosa sabiedrības pēc avārijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darbā apkopoti literatūras dati par makrozoobentosa funkcionālajām barošanās grupām, organismu ekoloģiju, upju tipoloģiju, ūdeņu sastāvu, hidromorfoloģiskajiem rādītājiem, saprobitāti, ASPT, DSFI, EPT, Šenona Vīnera un MMQ indeksiem. Pētījumā analizēts makrozoobentosa organismu taksonomiskais sastāvs piecos upes posmos un divās vietās Šlokenbekas dzirnavu ezerā, raksturoti upes hidromorfoloģiskie rā…

Slocenes upesMakrozoobentossEkoloģiskā kvalitāteBioloģijaŠlokenbekas dzirnavu ezers
researchProduct

Rīgas līča austrumu piekrastes cieto grunšu bentosa bioloģiskā daudzveidība kā ekoloģiskā stāvokļa rādītājs

2021

Maģistra darba mērķis-novērtēt Rīgas līča cieto grunšu ekoloģisko stāvokli aizsargājamai jūras teritorijai Ainaži-Salacgrīva pēc bentiskajām sabiedrībām. Pētījuma aktualitāte-līdz šim fragmentāri veikta izpēte par Rīgas līča cieto grunšu bentosa bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko kvalitāti. Konstatētas būtiskas izmaiņas, kas notikušas pēdējās desmitgades laikā kopš pēdējo pētījumu veikšanas. Darba ietvaros veikts pētījums 4 transektēs, veicot videofilmēšanu un paraugu ievākšanu nirstot 9 stacijās pa 3 atkārtojumiem. Noteikts bentosa sastāvs un tā bioloģiskā daudzveidība, novērtēta ekoloģiskā kvalitāte piekrastē pēc Šenona-Vīnera indeksa, PEQI indeksa, Igaunijas (Torn et al. 2017) un Vāci…

indikatoriVides zinātnerififitobentossBaltijas jūrazoobentoss
researchProduct

Mujer, poder político y democracia paritaria. “Mujer y representación política institucional en la Comunidad Valenciana. 1977-1995. 2 parte.

2014

Mujer, poder político y democracia paritaria. “Mujer y representación política institucional en la Comunidad Valenciana. 1977-1995. 2 parte. En esta segunda parte se recogen las mujeres que han formado parte de la Administración Local (alcaldesas, diputadas provinciales y FVMP), en los sindicatos, asi como en otras instituciones: Consell Valencià de Cultura, Consejo de Radiotelevisión Valenciana, Sindicatura de Agravios, Academia Valenciana de la Lengua, universidades, direcciones de partidos políticos, y otras organizaciones de la Comunidad Valenciana. “Mujer y representación política institucional en la Comunidad Valenciana. 1977-1995. Diputadas, ministras y cargos institucionales” es la …

Alcaldesas de la Comunidad Valenciana. Clementina Rodenas Villena. Rita Barberá Nolla. Josefa Mateu. Rosa Mazón. Carmen Gimeno. María Cabanes. Vicenta Bosch Palanca. Josefa Mateu. Violeta Rivera. Rosa Mengual. Empar Navarro i Prosper. Celeste García Estarlich. Mª. Dolores Botella Arbona. Carmen Martínez Ramírez. Gloria Isabel Calero Albal. Francisca R. Viciano Guillem. Teresa Parra Almiñana. Vicenta Tortosa Urrea. Rosa Maria Verdú Ramos. Mª. Milagrosa Martínez Navarro. Ana Noguera. María Ángeles Crespo Martínez. María Emma Iranzo Martín. Amparo Belmonte Burgos. María Ángeles Crespo Martínez. Lina Insa Rico. Teresa Ballester Artigues. Elena María Bastidas Bono. Mª. Elena Albentosa Ruso. María Rosa Verdú Alonso. María José Torres Amorós. María José García Herrero. Antonia Martínez Soler. Mª del Carmen Martínez Clemor. Enriqueta Seller Roca de Togores. Juliana González Maillo. Mercedes Alonso García. Mª de los Frutos Barceló La Torre. Luisa Pastor Lillo. Mª Antonieta Carratalá Aracil. María del Carmen Jiménez Egea. María Milagros Diego Martínez. Ana María Kringe Sánchez. Josefa Martín Bru. Luisa Pastor Lillo. María Gloria Pérez Martínez. María Teresa Sempere Juan. María Teresa Carbonell Bernabeu. María Loreto Martínez Ramos. Alicia Vázquez Fernández. Carmen García-Fuster y González-Alegre. Encarna Lerma Blasco. Francisca Gimeno Mocholi.Concha Martínez Romero. María A. Crespo Martínez. Gloria Arnandis Boix. Rosa Isabel Ribes Abel. Margarita Pin Arboledas. Nuria Espí de Navas. Purificación Martí Fenollosa. Asunción Quinzá Alegre. María Consuelo Orias Gonzalvo. Ascensión Figueres Górriz. María Remedios Vila Castelló. Mª Luisa Oliver Mallasén. Herminia Palomar Pérez. María Teresa Sidro. Carmina Martinavarro Moya. Consuelo Sanz Molés. Concepción Saenz Laín. Gobernadora civil de Castellón. Carmen Moya García delegada del Gobierno en la Comunidad Valenciana. Carmen Mas Rubio delegada del Gobierno en la Comunidad Valenciana. Pilar Brabo. Dulce Contreras Isabel Segura Maria Antonia García Benau. Cristina Santamaría Siurana. Isabel Morant. Adela Cortina. Neus Campillo. Trinidad Simó. Remedios Sánchez entre otras. Irene Abad Miró. María Francisca Abad García. Mari Luz Terradas. Amparo Caballer Cabo.Foro de Opinión. María Dolores Vilanova Alonso. Amparo Llop. María José Reyes. Mariló Pla. Cristina Piris. Victoria Prades. Mari Luz Marco. Julia Carles. Elisa Cabanes. Magarita Sanz Alonso. Ofelia Vila Hernández. Carme Morenilla i Talens. Rosa Mª Magdalena Rodríguez Pérez. Rosa Serrano Llácer. Síndic de Greuges de la Comunidad Valenciana. Julia Sevilla Merino. Emilia Caballero Álvarez. Ascensión Figueres Górriz. Carmen Barceló Torres. Verónica Cantó Doménech. Maria Soledad González Felip. Amàlia Alba Tarazona. Dones Progressistes. Susana Camarero Benitez. Macarena Montesinos. Marcela Miró Pérez. Pepa Chesa. Mª Josep Amigó. Teresa Blat. Lobby Europeo de Mujeres. Rosa Solbes. Inmaculada Serra Yoldi.:CIENCIA POLÍTICA [UNESCO]UNESCO::CIENCIA POLÍTICA
researchProduct

Zemes lietojuma veidu ietekme uz ezeru ekoloģisko kvalitāti Gaujas upju baseinu apgabalā

2020

Zemes lietojuma veids ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē upju un ezeru ekoloģisko kvalitāti. Daudzās upēs un ezeros nepārdomātās apsaimniekošanas dēļ ir lielas biogēno vielu, pesticīdu un komplekso ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dažādu zemes lietojuma veidu ietekmi uz Gaujas upju baseina apgabalā esošu ezeru ekoloģisko kvalitāti. Darbā tika izmantoti virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa dati, ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma pielietotie bioloģiskie indeksi - T, ASPT, DSFI, EPT, Šenona-Vīnera daudzveidības indekss (H), LLMMI - morfoloģiskie ezeru parametri. Pētījuma rezultāti parādīja, ka biogēno vielu (Nkop) noplūde no aramzemēm neg…

Ģeogrāfijazemes lietojuma veidsekoloģiskā kvalitāteezeriantropogēnā slodzemakrozoobentoss
researchProduct

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2013. gada 18. februāris)

2013

Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas sēde (Rīga, 2013. gada 18. februāris) veltīta Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai.

Kramaļģes upēsEzeru zivisMakrozoobentossŪdens ķīmiskais sastāvs:NATURAL SCIENCES::Earth sciences::Atmosphere and hydrosphere sciences::Hydrology [Research Subject Categories]Semidistrofie ezeriPiesārņojums (Baltijas jūra)Heinrihs SkujaRīgas jūras līča ekosistēmaZooplanktonsPlastmasas produkti - ietekme uz vidiŪdenstilpju kvalitāteHidromorfoloģiskais raksturojums (Slocene)FitoplanktonsEzera limnoloģiskā izpēteLazdonas ezeru kaskādeNotekūdeņi
researchProduct

Estudio faunístico, ecológico y ambiental de la fauna de Anélidos Poliquetos de sustratos sueltos de las islas Chafarinas (Mar de Alborán, S.W. Medit…

2008

RESUMEN La fauna de Anélidos Poliquetos de los fondos de sustratos blandos de las islas Chafarinas ha sido estudiada mediante muestreo con draga ancla bilateral tipo Holme. Del conjunto de individuos examinados, han sido identificados 194 taxones (dos a nivel genérico), distribuidos en 128 genéros. Se ha realizado un estudio monográfico para cada una de las especies, incluyendo su perfil biocenológico, elaborado a partir de la recopilación selectiva de la información bibliográfica y nuestras propias observaciones. Entre los resultados faunísticos del presente estudio, podemos destacar: 1) Son citadas por primera vez para la cuenca mediterránea las especies: Pisione guanche, Glycera dayi, Ne…

Poliquetosislas Chafarinasbiocenologíabentosbiogeografíasustratos blandossistemáticagrupos tróficosAnélidos
researchProduct

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Referātu tēžu krājums

2016

HidrobioloģijaKīleveina grāvja hidrobioloģijaBentiskie bezmugurkaulniekipiekrastes bentiskie biotopiUpes apsekojums - AbavaGarkrasta sedimentu transportszooplanktonsLatvijas ezeriZoobentosa pētījumiKlimata pārmaiņu ietekme:NATURAL SCIENCES::Biology [Research Subject Categories]Makrofīti - Baltijas upes un ezeriDaugavaBakteriālā piesārņojums - Rēzeknes upeFitoplanktonsKopepods Eurytemora affiniRigas jūras līcisvecupju biotops - Irbes upePļaviņu ūdenskrātuveViendienīšu suga Eurylophella karelicaNiedrāju fragmentācija - Engure ezers
researchProduct

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2012. gada 24. …

2012

Krājumā ievietotās LU 70.konferences LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras sekcijas referātu tēzes nav recenzētas.

AļgesStraujteču kvalitāte:NATURAL SCIENCES::Earth sciences::Atmosphere and hydrosphere sciences::Hydrology [Research Subject Categories]MakrobentossZooplanktonsŪdens toksicitāteUpes biocenotiskā struktūraBiezā perlamutrene UNIO CRASSUSUpespērlene MARGARITIFERA MARGARITIFERAEzera limnoloģiskā izpēteFitoplanktonsGruntsūdeņiZivisSēravotiIhtiofaunaGliemenesŪdens blīvuma dinamika
researchProduct

Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem

2018

Maģistra darba “Zoobentosa sugu sastāva novērtējums Baltijas jūras ostās saistībā ar vides faktoriem” pētījums izstrādāts no 2015. līdz 2017. gadam. Darba izstrāde veikta Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Valsts pētījumu programmas “Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē” – EVIDEnT un Latvijas – Lietuvas - Taivānas sadarbības projekta BALMAN ietvaros. Darba mērķis ir apzināt cieto grunšu zoobentosa, tai skaitā arī svešzemju, sugu sastāvu Baltijas jūras ostās un novērtēt to izplatību saistībā ar vides faktoriem. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūras fizikāli - ģeogrāfiskajiem un vides apstākļiem, raksturoti plašāk izplatītie nogulumi jeb grunts…

apauguma plāksnessvešzemju sugasBaltijas jūraZoobentossBioloģijaskrāpja paraugi
researchProduct

Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzība: referātu tēžu krājums (Rīga, 2020.gada 24. janvāris)

2020

HidrobioloģijaUpes nēģis Lampetra fluviatilisMezoplanktonsStenda referātiIhtiocenozeZoobentossZivju faunas izmaiņasLatvijas ezeri - ekoloģijaDaugavas palu dreifa ekspedīcija.:NATURAL SCIENCES::Biology [Research Subject Categories]IhtioloģijaIekšējie ūdeņiRīgas jūras līcisRāznas ezersFitoplanktonsDabiskojušās upesMeža augsnes ielabošanaVēžveidīgieSaldūdens gliemenes
researchProduct