Search results for "bioloģija"

showing 10 items of 1141 documents

Epifītisko ķērpju daudzveidība un tās ietekmējošie faktori platlapju koku mežos

2017

Platlapju koku mežos ir liela epifītisko ķērpju daudzveidība, taču šādi meži Latvijā ir reti sastopami. Lielākoties epifītisko ķērpju daudzveidība Latvijā ir pētīta aizsargājamās teritorijās, tāpēc zināšanas par ķērpju vispārīgo izplatību ārpus aizsargājamām teritorijām ir niecīgas. Šī pētījuma mērķis bija saprast faktorus, kas ietekmē epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju mežos Latvijā. Epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju koku mežos pētīja divos Latvijas reģionos: Kurzemē un Zemgalē. Kopā 19 mežaudzēs tika konstatētas 68 ķērpju sugas uz 160 apsekotajiem kokiem, kuri pārstāvēja 11 koku sugas. Astoņas no ķērpju sugām (Arthonia byssacea, A. leucopellaea, A, spadicea, A. vinosa, Menega…

sugu daudzveidībasadrumstalošanaplatlapju mežiaizsargājamās teritorijasBioloģijaepifītiskie ķērpji
researchProduct

DIENAS TAURIŅU (RHOPALOCERA) DAUDZVEIDĪBA UN SEZONĀLĀ SUKCESIJA ĶEMERU NACIONĀLĀ PARKA ZĀLĀJOS

2021

Pēdējo gadu monitoringa rezultāti liecina, ka tauriņu daudzveidība samazinās, izzūdot to dabiskajām dzīvotnēm – zālājiem. Pētījuma mērķis ir raksturot dienas tauriņu Rhopalocera daudzveidību un sezonālo sukcesiju, saistībā ar zālāju pļaušanu īpaši aizsargājamos Ķemeru Nacionālā parka zālājos. Veģetācijas raksturošanai izmantota 1 x 1 m parauglaukumu metode un Braun-Blanquet skala, dienas tauriņu sugu daudzveidības raksturošanai izmantota Pollarda transektes metode. Lielākā augu un tauriņu sugu daudzveidība raksturīga Eiropas Savienības īpaši aizsargājamam zālājam 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Pastāv pozitīva korelācija starp augu un dienas tauriņu sugu daudzveidību. Diena…

sugu daudzveidībasezonalitātezālāju pļaušanafenoloģijaBioloģijaĶemeru Nacionālais parks
researchProduct

Reintroducētās Hyla (Laurenti, 1768) ģints kokvardes ģenētiskā daudzveidība Latvijā.

2022

Ģenētiskā daudzveidība ir sugu aizsardzībā svarīgs parametrs, kas raksturo populāciju izdzīvošanas spēju. Darba mērķis bija raksturot Eiropas kokvaržu sugu kompleksa ģenētisko daudzveidību, diferencēt Latvijā reintroducētās kokvardes sugu un noteikt tās ģenētisko daudzveidību. Sistemātiskās literatūras analīzē tika apkopotas biežāk izmantotās metodes ģenētiskās daudzveidības analīzē un izveidots sistemātisks literatūras pārskats par Eiropas kokvaržu ģenētisko daudzveidību. Sugas diferenciācijas rezultāti pierādīja, ka Latvijā reintroducētā kokvarde pieder Austrumu kokvardes Hyla orientalis sugai. Analizētās kokvardes no Kurzemes ģenētiski veidoja vienu populāciju ar zemu haplotipu un nukleo…

sugu komplekssPRISMAģenētiskā daudzveidībakokvardesBioloģijaHyla
researchProduct

Dažādu sāļu ietekme uz piekrastes augu Triglochin maritima un Tragopogon heterospermus sēklu dīgšanu

2017

Darba mērķis ir noskaidrot dažādu sāļu šķīdumu ietekmi uz jūrmalas āžloka un pūkainā plostbārža sēklu dīgtspēju. Veica trīs eksperimentus – pirmajā divas nedēļas diedzēja 2015. gadā ievāktas un stratificētas jūrmalas āžloka sēklas Petri traukos dažādu sāļu (NaCl, Na2SO4, KCl, K2SO4, MgCl2, MgSO4) pieaugošās šķīdumu koncentrācijās (25, 50, 100, 200, 400 mM), pēc diedzēšanas perioda neuzdīgušās sēklas skaloja destilētā ūdenī un uz divām nedēļām ievietoja Petri traukos ar destilētu ūdeni un novēroja dīgšanas atjaunošanos. Otrajā eksperimentā dažādās sāļu koncentrācijās diedzēja 2016. gadā ievāktas un stratificētas jūrmalas āžloka un pūkainā plostbārža sēklas. Jūrmalas āžloka sēklas diedzēja tā…

sēklu dīgtspējasālsizturībaBioloģijajūrmalas āžlokspūkainais plostbārdis
researchProduct

Kultūrvēsturisko objektu piesārņojošās sēnes un biodegradācijas risks

2016

Tekstīliju kvalitāti ievērojami samazina tajā esošie mikroorganismi, izraisot degradācijas procesus materiāla šķiedrām. Šī pētījuma mērķis bija atrast sēnes, kuras kontaminējušas dažādus tekstīliju materiālus Latvijas Kara muzejā, un noteikt to ģintis. Pētījuma paraugi tika ievākti no 38 tekstilmateriālu izstrādājumiem, kuri atradās dažādās Kara muzeja telpā. Paraugi tika sēti uz agarizētām iesala ekstrakta barotnēm un uzglabāti istabas temperatūrā 10-12 dienas, lai izveidotos sēņu kolonijas, kuras tiktu pēc tam identificētas pēc morfoloģiskām pazīmēm. No materiālu veidiem, visvairāk sēņu ģintis tika konstatētas kokvilnā, bet no muzeja telpām – pagraba krātuvē. Kopā tika identificētas 11 sē…

sēnesMucortekstīlijaskokvilnaPenicilliumBioloģija
researchProduct

Subkortikālo bezmugurkaulnieku un sēņu daudzveidība Šneidera mizmīļa Boros schneideri (Insecta, Boridae) apdzīvotos mikrobiotopos sausos priežu mežos

2016

Šneidera mizmīlis ir saproksilītiska, subkortikālo telpu apdzīvojoša vabole, kura dala šo telpu ar citiem bezmugurkaulniekiem un saproksilītiskajām sēnēm. Ievācu subkortikālo materiālu no sausokņiem Šneidera mizmīļa apdzīvotos mežos, no kura, izmantojot sērijveida atšķaidījumu metodi, izdalīju raugus un pelējumus. Starp raugu un pelējumu sabiedrībām uz Šneidera mizmīļa apdzīvotiem un neapdzīvotiem kokiem pastāvēja būtiska atšķirība. Izmantojot mizas sijāšanu ievācu arī subkortikālos bezmugurkaulniekus. Dominējošās bezmugurkaulnieku kārtas bija plēvspārņi, vaboles un zirnekļi. Šneidera mizmīļa klātbūtne bija saistīta ar lielāku vaboļu indivīdu skaitu un lielāku vaboļu dzimtu skaitu, kā arī l…

sēņu sabiedrībassaproksilītiski organismibezmugurkaulnieku sabiedrībasBoros schneideriBioloģijasēņu kultivēšana
researchProduct

Betula nana veģetatīvā augšanas dinamika purvos un purvainajos mežos Latvijā

2019

Pundurbērzs kļūst par ekspansīvu sugu tundrā klimata izmaiņu dēļ. Aktuāli ir aplūkot pundurbērzu augšanas dinamiku Latvijas teritorijā, kas saistītas pundurbērza ietekmējošo faktoru un globālām klimata izmaiņām, jo Latvijas teritoriju šķērso šīs sugas areāla dienvidu robeža. Savstarpēji starp atradnēm salīdzināti pundurbērza morfometriskie parametri, kas neuzrādīja izmaiņas ziemeļu–dienvidu gradientā. Morfometriskie parametri un to mainība starp atradnēm ir atkarīga no katrai teritorijai raksturīgaiem ekoloģiskajiem faktoriem, no kuriem hidroloģijai un apgaismojuma ir ietekme, bet tās būtiskuma pierādīšainai ir nepieciešami detalizētāki pētījumi. Izmantojot dendrohronoloģiskās metodes, Teič…

sīkkrūmiietekmējošie faktoriBioloģijaBetula nanapurvspurvainais mežs
researchProduct

Fermentācijas gāzu analīze izmantojot automātisko metāna potenciāla mērīšanas sistēmu

2015

Darbā analizētas anaerobās fermentācijas gāzes, izmantojot automātisko metāna potenciāla mērīšanas sistēmu. Salīdzināta tehniskā un analītiskā glicerīna izmantošana par substrātu. Izmantojot automātisko metāna potenciāla mērīšanas sistēmu AMPTS II, tika reģistrēts ne tikai metāns, bet gan visu gāzu kopīgais tilpums, izņemot CO2, tādēļ veiktas papildus analīzes gāzu sastāva noteikšanai, izmantojot gāzu hromatogrāfiju – masspektrometriju. Noskaidrots, ka Enterobacter aerogenes nozīmīgi palielināja ūdeņraža saturu tehniskā glicerīna fermentācijas gāzēs. Analītiskā glicerīna fermentācijā tika iegūts par 37 līdz 211 % vairāk gāzes nekā tehniskā glicerīna fermentācijā līdzīgos apstākļos. Anaerobā…

tehniskais glicerīnsBioloģijafermentācijas gāzesAMPTSmetāns
researchProduct

Ar novecošanos saistītu biomarķieru un mtDNS mutāciju izpēte multirezistentās tuberkulozes pacientiem

2020

Darba mērķis: izmantojot biomarķierus, noteikt iespējamo multirezistentās tuberkulozes (MDR-TB) infekcijas saistību ar imūnsistēmas novecošanos un noskaidrot mtDNS variāciju lomu slimības gaitā un farmakoterapijā. Darbā ir analizētas mtDNS daudzuma un telomēru garuma izmaiņas, un apskatīta MDR-TB pacientu ieradumu un citu saistīto faktoru ietekme. MDR-TB pacientiem konstatēts paaugstināts mtDNS kopiju skaits un samazināts telomēru garums salīdzinājumā ar kontroles grupu. Būtiskās izmaiņas vērojamas tikai vīriešu grupā. Biomarķieru izmaiņas iespaidoja arī smēķēšana, terapijas ilgums un saņemto zāļu devu skaits. Identificētas vairākas mtDNS variācijas ar iespējamo ietekmi uz slimības procesie…

telomēru garumsrelatīvais mtDNS daudzumsMDR-TBBioloģijamtDNS variācijasimunosenescence
researchProduct

Sterilu jaunu radioaktīvu peptīdu sintēze un to pretvēža aktivitāte in vitro sistēmās

2020

NET audzēji ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā saslimšana no visiem vēža veidiem. Krūts vēzis, kas pieskaitāms NET audzējiem, ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm ar vairākiem simtiem tūkstošu jaunu gadījumu katru gadu. Kopš pagājušā gadsimta beigām klīniskajā praksē tiek izmantota audzēju un to metastāžu diagnostika ar radiofarmaceitiskajiem preparātiem. Pēdējos gados onkoloģijā tiek ieviesta teranostika – diagnostika un terapija ar audzējam specifisku peptīdu, kas piesaistīts pie radionuklīda. Ar HA-DOTA-TATE, kas ir somatostatīna analogs, saistīti radionuklīdi paver iespējas pacientiem pieejamai teranostikai. Taču trūkst pētījumu par HA-DOTA-TATE spēju saistīties pie SSTR. Tāp…

teranostikaBioloģija177LuNET audzējsHA-DOTA-TATE68Ga
researchProduct