Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Sīko zīdītāju sugu daudzveidība un īpatņu skaits dzelzceļa aizsargjoslās Rīgas teritorijā
2013
Sīkie zīdītāji ir svarīga pilsētu ekosistēmas biotopu sastāvdaļa. Pētījumi par sīkajiem zīdītājiem ir nepieciešami, lai uzzinātu kāda ir sugu daudzveidība, kādi faktori to ietekmē, kā arī, lai spriestu par pilsētu ekoloģisko stāvokli. Pētījums tika veikts no 2011. – 2012. gadam. Kopumā dzelzceļa aizsargjoslās tika noķerti 8 dažādu sugu 51 īpatnis. Dominējošā suga A.agrarius. Vislielākais noķerto sugu skaits tika konstatēts pie Ķengaraga dzelzceļa – 9,34 ind./100 sl.dienn. Visā pētījuma laikā dominēja jaunas mātītes. -
Pavasara sukcesija periodiski izžūstošā ūdenstilpē, kuru apdzīvo pavasara vairogvēža Lepidurus apus populācija
2013
Šī darba mērķis bija izpētīt periodiski izžūstošu ūdenstilpi un organismu pavasara sukcesiju tajā. Pētījumā tika analizēta pavasara vairogvēža Lepidurus apus populācijas ietekme uz pārējiem ūdens organismiem un to sukcesiju. Tika noskaidrots, ka organismu grupas, kuras pārstāvētas šajā ūdenstilpē, ir cieši saistītas, jo to dzīves vide ir ierobežota ūdens teritorija, kura ātri izžūst. Visciešāk saistīta ir zooplanktona un fitoplanktona sukcesija, bet makrozoobentosa sukcesiju ietekmē zooplanktona indivīdu skaita pieaugums ūdenstilpē. Lepidurus apus bija lielākais ūdens organisms ūdenstilpē, tādēļ tas atradās barības ķēdes augšgalā, ietekmēdams gan zooplanktona, gan makrozoobentosa biomasu.
Daudzziedu airenes raibuma vīrusam līdzīgo daļiņu veidošanās pētījumi
2013
Darba mērķis ir pierādīt, ka RGMoV apvalka proteīns E.coli sistēmā neveido vīrusiem līdzīgās daļiņas, jo tam ir liela afinitāte pret DNS. Darba gaitā iegūts pilna garuma RGCP proteīns ar His-tag C-galā, kas attīrīts denaturējošos apstākļos un renaturēts pakāpeniski dializējot. “Gel shift” eksperimenti uzrādīja rekombinantā RGCP augstāku afinitāti pret vienpavediena DNS kā pret vīrusa RNS. Darba rezultātā tika izvirzīta teorija. Vīrusu struktūrproteīni, kas spēcīgi saista DNS, plazmīdu ekspresijas sistēmās neveidos VLD, jo tie traucēs plazmīdu replikācijā un iekodēto gēnu transkripcijā. Šādu VLD iegūšanai jāizmanto hromosomālas ekspresijas sistēmas. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Biomedi…
Silguldas purva parastās priedes Pinus sylvestris L. subfosilās koksnes gadskārtu hronoloģijas izveide un raksturojums
2014
Darba gaitā 20 koksnes paraugiem gadskārtu platumi izmērīti 57 rādiusos. Ir veikta mērījumu kvalitātes pārbaude – šķērsdatēšana, pēc kuras 18 paraugi bija izmantojami hronoloģijas veidošanai. Pēc nepieciešamo korekciju veikšanas izveidota 169 gadus gara hronoloģija, kurā atrasti 58 zīmīgie gadi. Vidējās jūtības vērtība bija 0,31, kas ir vidēji augsts rādītājs un apliecina vides faktoru nozīmi koku radiālajā augšanā. Hronoloģija salīdzināta ar 65 Latvijā un 7 Skandināvijā veidotām priedes hronoloģijām, taču katrā gadījumā atsevišķi ieteicamie sākuma un beigu gadi atšķīrās, nesniedzot skaidru priekšstatu par hronoloģijas datējumu. Tas apliecina to, ka purvā augšanas apstākļi krasi atšķiras sa…
Sēņu Agaricus bisporus, Cantharellus cibarius, Lentinula edodes ietekme uz augļu mušas Drosophila melanogaster lokomotoro aktivitāti
2011
Darbā pētīta sēņu - divsporu atmatenes, parastās gailenes un šitakē sēnes, karsta ūdens ekstraktu ietekme uz virgīnu augļu mušas Normal līnijas imago lokomotoro aktivitāti atkarībā no mušu vecuma. Katram ekstraktam sastādītas trīs koncentrācijas grupas: 0,000%, 0,015%, 0,030% ar etanolu precipitējamās frakcijas daudzumu rauga suspensijas tilpumā. Novērtēti tādi parametri kā augļu mušas letalitāte akarībā no vecuma un dažāda vecuma indivīdu negatīvais ģeotropisms. Novērots dzimumu dimorfisms gan letalitātes, gan negatīvā ģeotropisma testu rezultātos, kā arī atbildē uz sēņu ekstraktu ietekmi. Parādīts, ka augļu mušas mātītes visās grupās dzīvo ilgāk nekā tēviņi, un ka to negatīvais ģeotropism…
Ezeru Acrocephalus scirpaceus un ceru ķauķa A. schoenobaenus rudens migrācija Papē 1986.-1990. un 2007.-2010. gadā
2011
Darbā analizēti dati par ceru un ezeru ķauķu rudens migrāciju Papes ezerā no 1986. līdz 1990. un no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījumu periods ik gadu bija no 16. jūlija līdz 31. augustam. No 1986. līdz 1990. gadam tika apgredzenoti 4811 ceru ķauķi un 3800 ezeru ķauķi. No 2007. līdz 2010. gadam tika apgredzenoti 1175 ceru un 1606 ezeru ķauķi. Konstatēts, ka ceru ķauķis migrāciju Papē veic agrāk par ezeru ķauķi. Turklāt abu sugu vecie putni aizlido agrāk par jaunajiem. Salīdzinot abus izpētes periodus, netika konstatētas izmaiņas ceru un ezeru ķauķu fenoloģijā. Konstatēts būtisks abu sugu ligzdojošās populācijas samazinājums, kamēr ligzdošanas sekmes nav būtiski mainījušās. Tas norāda, ka ligz…
Parastā ozola (Quercus robur L.) koksnes veidošanās dinamika subfosilajos un dzīvajos ozolos
2011
Vides apstākļiem ir tieša ietekme uz kokaugu, tostarp, parastā ozola, radiālo augšanu. Aktuāls jautājums ir noskaidrot kā ir mainījusies koku radiālā augšana laika gaitā, jo pēc tās ir iespējams spriest par vides izmaiņām. Ozols ir piemērots dendrohronoloģijas pētījumiem, tā ilgdzīvotības un koksnes īpašību dēļ. Pētījuma mērķis bija novērtēt subfosilo un dzīvo ozolu koksnes veidošanās dinamikas atšķirību iespējamos cēloņus. Subfosilās ozolu koksnes paraugi iegūta no Gaujas gultnes. Šķērsdatēta 232 gadu gara gadskārtu platumu un 227 gadu gara pavasara koksnes traheju laukumu datu kopa. Izveidotās datu kopas ir potenciāli izmantojamas vides apstākļu rekonstruēšanā. Piemērotu references hronol…
Cilvēka dermas mezenhimālo šūnu ilgtermiņa kultūru raksturošana un ilgtermiņa uzglabāšanas optimizēšana
2011
No cilvēka ādas izdalītas mezenhimālās cilmes šūnas (MCŠ) ir multipotentas šūnas ar potenciālu pielietojumam klīniskajos pētījumos. Lai novērtētu ilgtermiņa in vitro pavairošanas ietekmi uz dermālo MCŠ kultūrām, tika pārbaudīta kariotipa stabilitāte, TERT, diferenciācijas marķieru un ar apoptozi saistītu gēnu ekspresijas izmaiņas pēc 5, 25 un 50 populācijas dalīšanās reizēm (PD). Papildus tika pilnveidota laboratorijā izmantotā ilgtermiņa krioprezervācijas metode. Pēc PD50 šūnas saglabāja normālu kariotipu, neuzsāka TERT ekspresiju, bet pakāpeniski palielinājās apoptozes līmenis kultūrās. Diferenciācijas marķieru ekspresijas panelī tika novērotas ar ar atsevišķām MCŠ kultūrām (iegūtas no at…
Bentiskās kramaļģes kā ekoloģiskā stāvokļa rādītājas Piķurgā un Ķivuļurgā
2014
Pētījuma ietvaros tika analizētas bentisko kramaļģu sabiedrības divās Juglas ezerā ietekošās upēs - Piķurgā un Ķivuļurgā. Mērķa sasniegšanai tika ievākti un analizēti epilītisko un epifītisko kramaļģu paraugi no dažādiem upju posmiem. Piķurgas un Ķivuļurgas ekoloģiskā kvalitāte noteikta balstoties uz trīs indeksu- trofiskā kramaļģu indeksa (TDI), specifiskā piesārņojuma indeksa (SPI) un kramaļģu ģinšu indeksa (GDI) vērtībām. Kopumā noteikti 130 kramaļģu taksoni, kuri pieder 49 ģintīm. Balstoties uz kramaļģu indeksu (TDI, SPI, GDI) iegūtajām vērtībām, labāka ūdens ekoloģiskā kvalitāte konstatēta Ķivuļurgā. Šajā upē ūdens kvalitāte paraugos variēja no vidējas līdz augstai. Savukārt Piķurgā ūd…
Klimatisko faktoru ietekme uz parastā oša Fraxinus excelsior L. pavasara koksnes traheju laukumu mainību
2013
Latvijā jau vairākus gadus konstatēta ošu mežaudžu pastiprināta atmiršana. Lai uzlabotu ošu mežaudžu vitalitātes stāvokli, nepieciešams veikt pētījums to optimālas augšanas nodrošināšanai. Darba mērķis ir noteikt klimatisko faktoru ietekmi uz parastā oša pavasara koksnes traheju veidošanos un salīdzināt to ar gadskārtu platumu veidošanos. Paraugi ievākti kopumā piecos parauglaukumos Gulbenes, Madonas un Ogres novados, un divos parauglaukumos Jūrmalas novadā Andas Sprudzānes pētījuma ietvaros 2010. gadā par klimatisko faktoru ietekmi uz parastā oša radiālo augšanu. Paraugi pārslīpēti, iekrāsoti ar vaska krītu un skenēti. Izmērīti vidējie pavasara koksnes traheju dobumu laukumi, vēlāk tie šķē…