Search results for "bioloģija"

Savvaļas skābeņu sugas kā modeļi ekofizioloģiskajos pētījumos veģetācijas eksperimenta apstākļos: fizioloģisko gradientu un minerālvielu nodrošinājum…

2021

Augi sev nepieciešamos elementus uzņem caur augsni un uzkrāj dažādās auga daļās. Dažādu elementu koncentrācija augu daļās ir atkarīga no dažādiem faktoriem – sugas, vides, auga vecuma, auga fizioloģijas. Pētījumā izmantoja četras savvaļas skābeņu sugas: Rumex hydrolapathum, Rumex confertus, Rumex maritimus, Rumex longifolius. Sugām noteica lapu fizioloģiskos un morfoloģiskos parametrus. Mērija hlorofila a fluorescenci, lapu garumu, platumu, svaigo un sauso masu, kā arī veica jonu analīzes. 2019. gadā pētījumu turpināja, apskatot Rumex hydrolapathum reakciju uz dažādām minerālvielu kompleksa koncentrācijām un slāpekļa ietekmi dažādās formās (NO3- un NH4+) Pētījums liecina, ka dažādām skābeņu…

Piekrastes sugu Plantago maritima un Plantago coronopus sālsizturības un jonu uzkrāšanās salīdzinājums

2021

Pētījuma mērķis bija veģetācijas eksperimentā kontrolētos apstākļos salīdzināt divu jūras piekrastei specifisku ceļteku sugu (Plantago coronopus un jūrmalas ceļteka) izturību pret pieaugošām NaCl koncentrācijām un jonu uzkrāšanās īpatnības. Augus audzēja automatizētās siltumnīcas apstākļos veģetācijas traukos. Abu ceļteku sugu augus apstrādāja ar pieaugošas Na+ koncentrācijas devu, katrā variantā bija pieci atkārtojumi. Eksperimenta beigās augu sadalīja morfoloģiski atsevišķās daļās, noteica to svaigo un sauso masu, ūdens satura, kā arī mērija Na+ un K+ jonu koncentrāciju, elektrovadītspēju un osmotisko aktivitāti. Abas ceļteku sugas spēja augt un vairoties jūras ūdens sāļuma apstākļos. Pla…

Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē

2017

Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…

Nervu veselības kopšana

1912

Nicotiana tabacum L. hloroplastu izmantošanas iespējas cilvēku cilmes šūnu barotņu bagātināšanai un cilmes šūnu proliferācijas un morfoloģisko izmaiņ…

2016

Lai izvērtētu izolētu tabakas hloroplastu potenciālu kā cilmes šūnu barotni bagātinošu līdzekli, FM-55-P cilvēka melanomas šūnas tika inkubētas 2 dienas ar izolētiem hloroplastiem, kas tika pievienoti šūnu kultūrai kā barotnes atšķaidījums vai kā hloroplastu piedeva. Tika noskaidrots, ka hloroplastu piedeva barotnei neizraisa ievērojamu proliferācijas samazinājumu salīdzinot ar barotnes atšķaidījumu un ka hloroplastu piedevas klātbūtnē melanocīti vairāk atraujas no kultūras virsmas bez šūnu nāves pazīmēm. Hloroplasti barotnē šķietami sadalījās un tika iekļauti melanocītu citoplazmā visos pievienošanas variantos. Izolētu hloroplastu ietekme uz melanomas šūnu kultūru tika vērtēta kā neizteikt…

Reņģes (Clupea harengus) nobarotība un to ietekmējošie faktori Rīgas jūras līcī

2018

Pētījumā veikta reņģu (Clupea harengus) nobarotības un to ietekmējošo faktoru analīze Rīgas līcī, balstoties uz rūpnieciskajā zvejā ievāktajiem datiem no 1995. līdz 2016. gadam, kā arī no institūta BIOR ievāktajiem ūdens temperatūras un zooplanktona Eurytemora affinis biomasas datiem, un Starptautiskās jūras pētniecības padomes datiem par reņģu krājuma biomasu. Nobarotība reņģēm analizētajā periodā bija ļoti mainīga pa gadiem, jo to ietekmēja vairāki faktori - ūdens temperatūra un barības bāze bija vieni no galvenajiem faktoriem. Lielākās nobarotības izmaiņas bija novērojamas jaunākām un mazākām zivīm. Nobarotības pētījumi sniedz iespēju labāk raksturot reņģu krājumu stāvokli un to mijiedar…

Alūksnes ezera zivju sabiedrība – tās sastāvs un zivju sugu barošanās 2014. gada vasaras sezonā

2015

Bakalaura darbs izstrādāts Vides Risinājumu institūta un Alūksnes novada pašvaldības projekta „Alūksnes ezera gultnes, piekrastes zonas veģetācijas un ekosistēmas pētniecība” ietvaros. Darbā mērķis bija raksturot Alūksnes ezera zivju sabiedrības sastāvu un izpētīt dominējošo zivju sugu barošanās paradumus. Zinātniskā kontrolzveja pamatā veikta pēc Eiropas un Latvijas zivju paraugu ievākšanas standarta, izmantojot Nordic tipa daudzacu žauntīklus. Konstatēts, ka Alūksnes ezera zivju sabiedrība atbilst mērenās klimata joslas mezotrofu ezeru ihtiofaunai un ka no konkrētām zivju sugām gan pēc biomasas, gan pēc skaita dominēja asari Perca fluviatilis. Saistībā ar zivju barošanās paradumiem secinā…

Oksidatīvās fosforilēšanas sistēmas funkcionalitātes novērtēšana, izmantojot citoplazmātisko hibrīdu šūnu modeļus

2020

Mitohondriju iekšējā membrānā ir izvietoti pieci enzīmu kompleksi, kas veido oksidatīvās fosforilēšanas (OXPHOS) sistēmu. OXPHOS sistēma saražo līdz pat 90% adenozīntrifosfāta šūnās. Mitohondriālās DNS (mtDNS) mutāciju izraisīti traucējumi OXPHOS sistēmā var izraisīt smagas mitohondriālās slimības. Mitohondriālo slimību diagnosikā nav vienas konkrētas metodes. Patogēno mtDNS mutāciju ietekmi var pētīt izmantojot citoplazmatisko hibrīdu šūnu modeļus. Darba mērķis ir novērtēt OXPHOS funkcionalitāti citoplazmatisko hibrīdu šūnu līniju kontroles grupā un pacienta šūnu līnijā ar iespējami patogēnu mtDNS mutāciju. Tika izveidota šūnu līniju kontroles grupa un noteiktas OXPHOS enzīmu aktivitātes, …

"Adenīna biosintēzes ceļa mutāciju ietekme uz maizes rauga centrālo oglekļa metabolismu slāpekļa un purīnu badināšanas laikā."

2021

Darbā tika apskatītas izmaiņas maizes rauga purīnu de novo sintēzes knock-out celmu oglekļa plūsmās un trehalozes koncentrācijā biomasā slāpekļa vai adenīna badinātiem celmiem šūnu straujās augšanas fāzes laikā. Auksotrofiem celmiem novēro samazinātu augšanas ātrumu un glikozes uzņemšanu, augot vidē bez slāpekļa vai bez adenīna. Celmiem novēro tendenci palielināties trehalozes sastāvam biomasā barotnē bez adenīna vai bez slāpekļa. Četriem adenīna badinātiem auksotrofiem celmiem novēro palielinātu oglekļa plūsmu ieguldījumu glicerola veidošanā un samazinātu biomasas veidošanā, jo īpaši celmam Δade16-17, kuram arī nenovēro izmaiņas augšanas ātrumos un glikozes patēriņā izmantotajās barotnēs.

Bruņērču (Acari: Oribatida) dzimtu sastāvs un ietekmējošie faktori mājputnu ganību augsnēs bijušā kolhoza "Valmiera" teritorijā

2021

Ar mājputnu ganību izveidi tiek ietekmēti zālāji, un augsnē dzīvojošās bruņērces (Oribatida), kuras ietekmē mājputnu ganību raksturojošie vides faktori - nomīdīšana, putnu mēsli, apkārtējās faunas un floras maiņa, u.tml. Mainoties vides faktoriem zālājos, tiek ietekmētas bruņērču sabiedrības, to dažādu dzimtu sastopamība, sastāvs un indivīdu blīvums. Darba mērķis bija raksturot mājputnu ganību dažādas intensitātes ietekmi uz bruņērču dzimtu sadalījumu un dominējošām dzimtu grupām antropogēni noslogotās augsnēs bijušā kolhoza “Valmiera” teritorijā. Bakalaura darba ietvarā tika ievākti un pētīti augsnes paraugi bijušā kolhoza “Valmiera” teritorijas augsnēs, tā atrodas netālu no Valmieras pils…