Search results for "biotopi"

Eiropas platauša (Barbastella barbastellus Schreber, 1774) biotopu un vasaras mītņu izvēle boreālos mežos Latvijā

2020

Latvija uzskatāma par Eiropas platauša (Barbastellus barbastellus) izplatības areāla ziemeļu robežu, tāpēc šeit tiem pieejamie biotopi atšķiras. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādus biotopus un vasaras mītnes šie sikspārņi izvēlas boreālajos mežos Latvijā. Lai to noskaidrotu, tika veikta radiotelemetrija, sikspārņu pārlidojumu saucienu reģistrēšana un atmirušās koksnes novērtēšana parauglaukumos. Pētījumā noskaidrots, ka Eiropas platauši savām vasaras mītnēm visbiežāk izvēlas parastās priedes (Pinus sylvestris), kurās, salīdzinot ar citu sugu kokiem, biežāk un lielākā skaitā konstatētas šiem sikspārņiem potenciāli piemērotas mītnes. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka boreālie meži var būt …

Nature Reserve "Aizkraukle mire and forests"

2011

Līdzfinansētāji/co-funding: Latvijas vides aizsardzības fonds/ Latvian Environmental Protection Fund; SIA/Ltd. “Rīgas meži”

Mazie ainavas elementi Zaubes pagastā 20. un 21.gadsimtu mijā un to ekoloģiskais vērtējums

2018

Maģistra darbā pētītas mazo ainavas elementu izmaiņas un to ietekmējošie faktori Zaubes pagastā laika periodā no 1997.gada līdz 2013.gadam. Ar telpiskās struktūras analīzes indikatoru palīdzību veikta izmaiņu ainavu ekoloģiskā analīze un vērtējums. Zaubes pagasts ietilpst reģionā, kur 20.gadsimtā būtiski ir mainījusies zemes izmantošana un ainavas telpiskais raksturs. Ievērojami samazinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un palielinājusies mežu platība. Maģistra darbā, salīdzinot trīs ciklu ortofotokartes un apsekojot situāciju dabā, analizētas ainavas struktūras izmaiņas, mazo ainavas elementu izmaiņas. Pētījumā izmantotas kvantitatīvas analīzes metodes – ainavu telpiskā rak…

Rekomendācijas aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu piekraste" monitoringa metožu uzlabošanai

2021

Akmeņu sēkļi ir svarīgi jūras vides bioloģiskās daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanai – tie ir mājvieta gan daudzām sēdošām un peldošām bentisko jūras dzīvnieku un aļģu sugām, gan nozīmīga nārsta vieta zivju sugām. Dažādu abiotisko faktoru ietekmē akmeņu sēkļos nereti veidojas mikrobiotopi vai atšķirīgi biotopu kompleksi, kas savas mozaīkveida struktūras, kā arī mainīgā dziļuma dēļ apgrūtina šo aizsargājamo jūras biotopu monitoringu. Šo apgrūtinājumu dēļ nepieciešams uzlabot monitoringa metožu efektivitāti un rekomendēt tādas monitoringa metodes, kas pietiekami atspoguļotu teritorijas bioloģisko daudzveidību. Galvenās rekomendācijas monitoringa uzlabošanai, būtu veikt monitoringu staci…

Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape

2013

Elektroniskā versija nesatur pielikumus

Aizsargājamo zālāju biotopu stāvokļa izmaiņas divos Lauku attīstības programmas ieviešanas periodos

2019

Maģistra darba tēma ir “Aizsargājamo zālāju biotopu stāvokļa izmaiņas divos Lauku attīstības programmas ieviešanas periodos”. Lauku attīstības programma (LAP) ir nozīmīgākais instruments bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas atbalstam lauku ainavā, un nozīmīgi sabiedriskie līdzekļi tiek izlietoti dabisko zālāju apsaimniekošanai. Maģistra darba pētījums ir nozīmīgs, lai novērtētu LAP ietekmi uz aizsargājamo zālāju aizsardzības stāvokli un noskaidrotu, vai LAP 2014-2020 periodā ieviestās atbalsta nosacījumu izmaiņas ir devušas uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo LAP periodu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot īpaši aizsargājamo zālāju aizsardzības stāvokļa izmaiņas divos Lauku attīstības pro…

Mazā svilpja Carpodacus erythrinus sastopamību noteicošie faktori un tās prognozēšana mozaīkveida ainavā Madonas novadā

2016

Lauku putnu sugas (tai skaitā mazais svilpis) Eiropā kopš 20. gadsimta beigām līdz pat šim brīdim ir piedzīvojušas būtisku cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz populācijām. Darba mērķis bija izstrādāt mazā svilpja populācijas sastopamības ierobežojošos faktorus atspoguļojušu matemātisku modeli teritorijā, kur lauksaimniecības zemes nav dominējošās, izmantojot iegūto modeli, veikt sugas sastopamības prognozēšanu pētījumu teritorijā. Pētījuma teritorijā mazā svilpja sastopamības noskaidrošanai nejauši izvēlēti parauglaukumi tika apsekoti divas līdz trīs reizes sezonā, fiksējot arī konstatēšanas varbūtību ietekmējošus mainīgos. Tika analizēta biotopu un ainavas elementu mainīgo saistība a…

Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Referātu tēžu krājums

2016

Arbuskulāro mikorizu ietekmējošie ekoloģiskie faktori dabiskos biotopos un agrocenozēs

2013

Elektroniskā versija nesatur pielikumus

Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis

2020

Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.