Search results for "biotopi"
showing 8 items of 18 documents
Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Mazie ainavas elementi Zaubes pagastā 20. un 21.gadsimtu mijā un to ekoloģiskais vērtējums
2018
Maģistra darbā pētītas mazo ainavas elementu izmaiņas un to ietekmējošie faktori Zaubes pagastā laika periodā no 1997.gada līdz 2013.gadam. Ar telpiskās struktūras analīzes indikatoru palīdzību veikta izmaiņu ainavu ekoloģiskā analīze un vērtējums. Zaubes pagasts ietilpst reģionā, kur 20.gadsimtā būtiski ir mainījusies zemes izmantošana un ainavas telpiskais raksturs. Ievērojami samazinājusies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība un palielinājusies mežu platība. Maģistra darbā, salīdzinot trīs ciklu ortofotokartes un apsekojot situāciju dabā, analizētas ainavas struktūras izmaiņas, mazo ainavas elementu izmaiņas. Pētījumā izmantotas kvantitatīvas analīzes metodes – ainavu telpiskā rak…
Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis
2020
Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.
Vides faktoru loma epigeisko posmkāju faunas izplatībā Glāžupes piekrastē
2016
Maģistra darba ietvaros ir veikts pētījums un analizēti dati par epigeiskās posmkāju faunas izplatību Glāžupes piekrastes biotopos 2012. un 2014. gadā. Pētījums tika veikts piecos dažādos biotopos Glāžupes piekrastē. Kopumā tika ievākti paraugi no 373 augsnes lamatām, kuri pēc tam tika sadalīti pa taksonomiskajām grupām un noteikts īpatņu skaits. Darbā apskatīta epigeiskās posmkāju faunas bioliģija un ekoloģija, pētījuma teritorijā ietvertie biotopi un vides faktoru ietekme uz tiem. Pētījumā iegūtajiem datiem veikta matemātiskā apstrāde un analīze. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas aprakstiem. Darbā ir 38 attēli.
Eiropas platauša (Barbastella barbastellus Schreber, 1774) biotopu un vasaras mītņu izvēle boreālos mežos Latvijā
2020
Latvija uzskatāma par Eiropas platauša (Barbastellus barbastellus) izplatības areāla ziemeļu robežu, tāpēc šeit tiem pieejamie biotopi atšķiras. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādus biotopus un vasaras mītnes šie sikspārņi izvēlas boreālajos mežos Latvijā. Lai to noskaidrotu, tika veikta radiotelemetrija, sikspārņu pārlidojumu saucienu reģistrēšana un atmirušās koksnes novērtēšana parauglaukumos. Pētījumā noskaidrots, ka Eiropas platauši savām vasaras mītnēm visbiežāk izvēlas parastās priedes (Pinus sylvestris), kurās, salīdzinot ar citu sugu kokiem, biežāk un lielākā skaitā konstatētas šiem sikspārņiem potenciāli piemērotas mītnes. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka boreālie meži var būt …
Mazā svilpja Carpodacus erythrinus sastopamību noteicošie faktori un tās prognozēšana mozaīkveida ainavā Madonas novadā
2016
Lauku putnu sugas (tai skaitā mazais svilpis) Eiropā kopš 20. gadsimta beigām līdz pat šim brīdim ir piedzīvojušas būtisku cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz populācijām. Darba mērķis bija izstrādāt mazā svilpja populācijas sastopamības ierobežojošos faktorus atspoguļojušu matemātisku modeli teritorijā, kur lauksaimniecības zemes nav dominējošās, izmantojot iegūto modeli, veikt sugas sastopamības prognozēšanu pētījumu teritorijā. Pētījuma teritorijā mazā svilpja sastopamības noskaidrošanai nejauši izvēlēti parauglaukumi tika apsekoti divas līdz trīs reizes sezonā, fiksējot arī konstatēšanas varbūtību ietekmējošus mainīgos. Tika analizēta biotopu un ainavas elementu mainīgo saistība a…
Aizsargjoslu mežu funkcionalitātes un bioloģiskās daudzveidības struktūru indikatori Pilsupes piekrastes mežos
2016
Maģistra darbā “Aizsargjoslu mežu funkcionalitātes un bioloģiskās daudzveidības struktūru indikatori Pilsupes piekrastes mežos” analizēta Pilsupes aizsargjoslu mežu valdošās koku sugas vēsturiskā sukcesija pēc izmaiņām taksācijas datos un nākotnes sukcesija pēc paaugas, vērtēta zemsedzes seguma potenciālā spēja aizturēt piesārņojumu atkarībā no meža zemes vecuma, kā arī ES aizsargājamo biotopu mūsdienu sastopamība un kvalitāte Pilsupes aizsargjoslās atkarībā no meža zemes vecuma. Pētījumā secināts, ka pēdējo 86 gadu laikā Pilsupes piekrastē ir palielinājies pieaugušu un pāraugušu audžu skaits un platība; ātrās aprites koku sugām I koku stāvā ir bijusi tendence nomainīties ar ilgāk dzīvojošā…
Lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā
2018
Maģistra darba mērķis - noskaidrot, kāda ir lauksaimniecības marginalizācijas ietekme uz aizsargājamo zālāju saglabāšanos Latvijā. Pētījums aptver visu Latviju. Izmantoti dabisko zālāju izplatības dati uz 2015. gadu un dati par lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu 2017.gadā, kā arī augšņu kvalitātes dati. Datu analīze veikta 5 x5 km tīkla šūnā, analīzei izmantojot aprakstošo statistiku (Manna-Vitnija U-tests) un veikta daudzfaktoru regresijas analīze ar Tweedie modeļa datu sadalījumu. 2015.gadā Latvijā aizsargājamie zālāji aizņēma 0,77 % (50 156 ha) no valsts teritorijas. Bieži sastopamie biotopi valstī aizņem lielāko platību - 41 169 ha, bet retie un kompleksie biotopi aizņem, attiecīgi,…