Search results for "dabas"
showing 10 items of 416 documents
4 – 5 gadīgu bērnu sadarbības prasmju veicināšana āra nodarbībās.
2022
Bakalaura darba temats ir 4 – 5 gadīgu bērnu sadarbības prasmju veicināšana āra nodarbībās. Bakalaura darba pētījuma mērķis ir analizēt sadarbības prasmju veicināšanas iespējas āra nodarbībās 4 - 5 gadus veciem bērniem. Bakalaura darbā ietvertas divas teorētiskās nodaļas un viena praktiskā nodaļa – kopā 3 nodaļas un 9 apakšnodaļas. Bakalaura darbā ir izmantotas psihologu un pedagogu atziņas kā, piemēram, A. Špona, M. Montesori, D. Dzintere, I. Stangaine, R.Fišers, G. Svence, I. Jurgena. Lai sasniegtu bakalaura darba mērķi, tika veikta literatūras analīze, pedagoģiskā novērošana un statistiskā datu apstrāde. Pētījuma laikā tika novērotas un novertētas bērnu sadarbības prasmes pēc 4 kritēriji…
3-4 gadīgu bērnu runas attīstības pilnveide dabas vērojumos pirmsskolā
2019
Darba autore : Signe Beāte Plāce Bakalaura temats: “3 – 4 gadīgu bērnu runas attīstības pilnveide dabas vērojumos pirmsskolā.’’ Darba mēŗķis: izzināt teorijas un empīriskajā pētijumā pārbaudīt bērnu runas pilnveides iespējas dabas vērojumos 3 – 4 gadu vecumposmā. Darbs sastāv no 2 nodaļām un 6 apakšnodaļām. Teorētiskajā daļā tika analizēts, salīdzināts un atspoguļots, latviešu un ārzemju, pedagogu, psihologu teorētiskās atziņas un izpētīti runas attīstības ietekmējošie faktori. Bakalaura darba teorijas daļā tiek analizēti tādi latviešu autoru darbi kā D. Markus, I. Miltiņa, D. Dzintare, I. Stangaine un citi latviešu un ārzemju autoru darbi. Praktiskajā daļā tiek veidots empīriskais pētijums…
Dabas materiālu izmantošana sensorās attīstības veicināšanai 2-3 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē
2021
Bakalaura darba nosaukums – Dabas materiālu izmantošana sensorās attīstības veicināšanai 2-3 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē. Darba autore – Zanda Priedīte Darba mērķis - teorētiski izzināt un pētīt sensorās attīstīšanas iespējas, izmantojot dabas materiālus. Hipotēze - 2-3 gadus vecu bērnu sensoro spēju attīstība noritēs sekmīgāk, ja pedagogs plānos un piedāvās pedagoga organizētajās rotaļdarbībās, spēlēs, dabā un brīvā rotaļdarbībā daudzveidīgus dabas materiālus. Darbs sastāv no divām daļām – teorētiskā un empīriskā pētījuma. Teorētiskajā daļā tika analizētas un apkopotas autoru atziņas par sensoro attīstību, sajūtu raksturojumu, 2-3 gadu vecu bērnu attīstības īpatnībā…
Sekundāro metabolītu izdalīšana no sūkļa Smenospongia aurea
2015
Darba mērķis bija jaunu sekundāro metabolītu izolēšana no sūkļa Smenospongia aurea un to ķīmiskās struktūras noteikšana. Tomēr, uzsākot darbu, nolēmām izdalīt oriģinālus, neribosomālus hibrīdu peptīdu/poliketīdu savienojumus – smenamīdu A, smenamīdu B, smenotiazolu A un smenotiazolu B –, kas jau iepriekš izdalīti no S. aurea sūkļa un kam noteikta augsta citotoksiska aktivitāte. Interesējošos savienojumus izdalījām no lipofīla sūkļa S. aurea ekstrakta, izmantojot augsti efektīvo šķidrumu hromatogrāfijas (AEŠH) metodi, to ķīmisko struktūru noteicām ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas (ESI/MS), 1H kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) un 13C KMR metodēm, un iegūtos datus salīdzinājām ar …
Dabaszinātņu un matemātikas skolotāji-līderi kā sociālo inovāciju difūzijas aģenti
2016
Skolu izglītības zinātnē pastāv pieņēmums, ka skolotāji ir pārmaiņu aģenti, kas spēj ieviest uzlabojumus skolēnu mācīšanās procesā. Darba mērķis ir izpētīt dabaszinātņu un matemātikas skolotāju-līderu kā aģentu darbību un tās aspektus inovatīvu mācību metožu difūzijas procesā, kurā tie nodod inovācijas citiem skolotājiem. Lai sasniegtu darba mērķi un atbildētu uz pētnieciskajiem jautājumiem, tika pielietota kvalitatīvā pētniecības metodoloģija. Darba rezultātu analīze sniedz aprakstošu skaidrojumu tam, kā skolotāji-līderi veicina sociālo inovāciju difūziju, ar kādiem šķēršļiem tie saskaras un kādas aģentu grupas ir iesaistītas šajā procesā. Darba noslēgumā tiek sniegta diskusija par turpmāk…
LVU zinātnisko rakstu krājumi, 1949-1989: bibliogrāfiskais rādītājs
1990
Bibliogrāfiskajā rādītājā ietverti P. Stučkas LVU izdotie Zinātnisko raktu krājumi laika no 1976.g.-1989.g., kā arī līdz 1976.g. izdotie krājumi, kuri dažādu iemeslu dēļ netika izdoti kā Zinātniskie raksti.
Latvijas Universitātes mācībspēku publikāciju bibliogrāfija, 1989-1993
1994
Saturs: Priekšvārds 4 R.Kondratovičs. levads 5 R.Kondratovichs. Preface 6 R.Kondratowitschs. Vorwort 7 Р. Кондратович. Предисловие 8 Rādītājā lietotie saīsinājumi 9 Zinātnisko grādu saīsinājumi 12 Rektora J. Zaķa publikācijas 13 Bioloģijas fakultāte 15 Ekonomikas fakultāte 30 Filoloģijas fakultāte 53 Fizikas un matemātikas fakultāte 73 Ģeogrāfijas fakultāte 98 Juridiskā fakultāte 108 Ķīmijas fakultāte 119 Pedagoģijas fakultāte 133 Svešvalodu fakultāte 148 Teoloģijas fakultāte 160 Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte 167 Vēstures un filozofijas fakultāte 179 Patstāvīgās katedras 200 Personu rādītājs 211
In memory of the celebration of the 50th Jubilee of the Riga Natural Sciences Association
1895
Speise - Karte zur Erinnerung an die Feier des 50jr. Jubiläums des Naturforscher-Verein zu Riga mit mit Elementen der Paläontologie und Cartoons. Rīgas Dabaspētnieku biedrības 50 gadu jubilejas piemiņas ēdienkarte ar paleontoloģijas elementiem un karikatūrām. (BOT15515)
Vides piesārņojuma krimināltiesiskais regulējums
2018
Cilvēks. Dzīvnieks. Daba. Visi minētie aspekti, savstarpēji mijiedarbojieties, veido mūsu pasaules, katrs tai sniedzot savu ieguldījumu un jēgu. Vide ir visu šo faktoru kopums – nodarot kaitējumu videi, mēs nodarām kaitējumu arī sev. Bieži vien cilvēki aizmirst par visu, ko mums sniedz daba, kas mūs ieskauj, un ka bez tās cilvēce iznīktu. Tīra vide un pietiekams resursu daudzums ir nepieciešams mūsu sabiedrības pastāvēšanai, jo no katra elementa, katras sugas ir atkarīga citu pastāvēšana. Vides piesārņojums mūsdienās ir aktuāla tēma, jo šis ir pēdējais brīdis, kad cilvēkiem ir iespēja mainīt pastāvošo nolaidību attiecībā uz apkārtējo dabu. Šī ir sabiedrības pēdējā iespēja pievērsties dzīvni…
Veģetācijas maiņa 80 gadu periodā mežaudzēs Moricsalas dabas rezervātā
2015
Maģistra darbs izstrādāts Moricsalas dabas rezervātā, kas dibināts 1912. gadā, atkārtojot J.V.Grošinska 1932. gada darbu „Moricsalas meža tipi”. Pirms tam 30% salas platības tika izmantotas siena ieguvei vai kā meža ganības. Dati ievākti 2012.-2014. gadā 20 ilglaicīgos parauglaukumos 50*50m platībā. Darba mērķis ir raksturot izmaiņas Moricsalas mežu biotopu veģetācijā un noskaidrot ilglaicīgu mežu augu sugu ekoloģiskās īpašības. Rezultāti parāda, ka kokaudzē nenotiek ozola atjaunošanās, to nomaina liepa, bet bērzu un priedi – egļu audzes, tādējādi saglabājot heterogenitāti. Lakstaugu stāvā parādās tipiskas mežu sugas, ģeofīti, strestolerantas, mirmekohoras, ienāk retas un aizsargājamas un s…