Search results for "diskurss"
showing 8 items of 878 documents
Akcijas "Baltijas ceļš" un tā atceres reprezentācija laikrakstos "Austrālijas Latvietis", "Laiks" un "Latvija Amerikā" (1989–2014)
2015
Bakalaura darba mērķis ir atklāt, kā trimdas laikraksti „Austrālijas Latvietis”, „Laiks” un „Latvijā Amerikā” reprezentē akciju „Baltijas ceļš” un tās atceri. Darba teorētiskajā daļā ir izklāstīti reprezentāciju, kolektīvās atmiņas, rituālu, mediju rituālu, mediētu rituālu un mediju notikumu jēdzieni. Vēstures konteksta daļā izklāstīta informācija par akciju „Baltijas ceļš”, trimdu un tās publicistiku, kā arī sniegts pētāmo trimdas preses izdevumu raksturojums. Darba empīriskā daļa veikta, izmantojot kvantitatīvo kontentanalīzi un diskursa vēsturisko analīzi. Akcijas „Baltijas ceļš” un tās atceres reprezentācija laikrakstos „Austrālijas Latvietis”, „Laiks” un „Latvijā Amerikā” 1989., 1994.,…
Ģimenes definīcijas diskurss Latvijas ziņu portālos (2020. gada novembris - 2021. gada marts)
2021
Bakalaura darba “Ģimenes definīcijas diskurss Latvijas ziņu portālos (2020. gada novembris – 2021. gada marts)” mērķis ir izpētīt, kāds ģimenes definīcijas diskurss tiek veidots Latvijas ziņu portālos. Pētījuma problēma ir atšķirīgā nostāja par viendzimuma pāru attiecībām politikā un sabiedrībā, kas var veicināt sabiedrības sašķeltību, izpaužoties nicinošas vai naidpilnas retorikas veidā starp dažādu uzskatu pārstāvjiem. Darba teorētiskā daļa ietver politisko komunikāciju kontekstā ar auditorijas politiskajām zināšanām un ar argumentāciju, kā arī diskursu. Šajā daļā aprakstīta arī Latvijas mediju vide un tās lietojums, kā arī Satversmes 110. pants par ģimenes aizsardzību. Metodoloģija sastā…
Svarīgu ziņu rakstu lingvistiskās iezīmes
2015
Sakarā ar to, ka mediji mūsdienās ir gan galvenie iekšzemes un ārzemju ziņu izplatītāji, gan arī sabiedrības viedokļu veidotāji par notikumiem pasaulē, mediju diskursa analīze ir svarīga un aktuāla tēma. Turklāt, tā kā svarīgās ziņas ir veids, kas nodrošina lasītājus ar būtisku informāciju par politiskajiem un militārajiem notikumiem pasaulē, ir nepieciešams izpētīt valodas, kā galvenās ziņu diskursa sastāvdaļas, lietojumu. Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kuras lingvistiskās iezīmes tiek visbiežāk lietotas svarīgu ziņu rakstos no dažādos laikos un dažādās valstīs publicētiem laikrakstiem angļu valodā, un kādas ir šo lingvistisko iezīmju veiktās funkcijas. Izmantojot salīdzinošo disk…
Īpašības vārdu lietojums "The Economist" rakstos par musulmaņu komercdarbību
2015
Musulmaņu skaits Eiropā, kā arī Musulmaņu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos turpina augt. Lai arī politiskās un reliģiskās spriedzes ietekmē šī varētu šķist kā dabīgi sekojoša reakcija, pētījumi jau iepriekš norādījuši, ka trūkst noteikta līdzsvara un musulmaņi ziņās tiek atspoguļoti negatīvā gaismā. Šis pētījuma darbs uzsvaru liek uz īpašības vārdu lietojumu „The Economist” rakstos par musulmaņu komercdarbību un mēģina noskaidrot, kā īpašības vārdi var tikt lietoti kā spēcīgi instrumenti, kas veido stāstus. Šim nolūkam tika lasīta un salīdzināta teorija par īpašības vārdiem, žurnālistikas stilu un tā pēdējo gadu perspektīvu attiecībā uz musulmaņiem, tika izvēlēts „The Economist” rakstu k…
Eiropas Savienības prezidentūras pārskatu žanra analīze:speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījums
2015
Bakalaura darbs ir izstrādāts, lai veiktu žanra analīzi Eiropas Savienības prezidentūras pārskatiem speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījumā. Darba metodoloģijas pamatā ir kvalitatīvā izpēte pielietojot Sveilza (Swales, 1990) žanra analīzes retorisko posmu un soļu modeli. Darba mērķis teorētiskajā daļā ir apskatīt žanra un 3 galveno žanra skolu pamatnostādnes, pievēršot darba turpmāko izpēti speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījumam. Darba mērķis empīriskajā daļā ir noteikt ES Prezidentūras pārskatu kopējos komunikatīvos mērķus, vispārējo struktūru un leksiski gramatiskos elementus katrā posmā. Rezultāti atklāj, ka analizētajiem pārskatiem ir 20 kopēji komunikatīvi mērķi u…
Modālo darbības vārdu un tiem pielīdzināmo vārdu un frāžu lietojums laikrakstā „Baltic Times”
2016
Darba mērķis ir izpētīt, kā tiek izmantoti modālie darbības vārdi un tiem pielīdzināmie vārdi un frāzes. Svarīgi ir arī analizēt teoriju par diskursa, žanra un mediju diskursa būtību. Darbs palielina izpratni par modālo darbības vārdu un tiem pielīdzināmo vārdu un frāžu lietojumu, attiecībā uz to formām un funkcijām. Kvantitatīvā un kvalitatīvā analīzes tika izvēlētas kā galvenās pētījuma metodes. Kvantitatīvās analīzes rezultāti liecina, ka modālas formas bieži tika izmantotas „Baltic Times” laikrakstos. Visbiežāk izmantotās formas bija modālie darbības vārdi will un would. Kvalitatīvās analīzes rezultāti atklāj, ka visbiežāk sastopamās modālo un daļēji modālo darbības vārdu [semi-modals] …
Izslēgšanas kultūras diskurss Latvijas drukātajos un interneta medijos un mikroblogošanas vietnē “Twitter” latviešu valodā 2021. gadā
2022
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Latvijas drukāto un interneta mediju un latviski rakstošo mikroblogošanas vietnes “Twitter” lietotāju veidoto izslēgšanas kultūras diskursu 2021. gadā un atšķirības starp diskursu drukātajos un interneta medijos un “Twitter”. Darba teorētiskajā daļā aplūkotas teorētiskās pieejas sociālajiem medijiem, to ietekmei uz tradicionālajiem medijiem, kā arī ietvertas pieejas aktīvismam sociālajos medijos un skaidrots izslēgšanas kultūras jēdziens un izslēgšanas kultūras iezīmes. Pētījums veikts, izmantojot kvantitatīvo kontentanalīzi un kritisko diskursa analīzi. Izslēgšanas kultūras diskurss drukātajos un interneta medijos Latvijā un mikroblogošanas vietnē “Twitt…
Pēc-patiesība oligarhu sarunu diskursā: Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības reprezentācija portālos irir.lv. lsm.lv un nra.lv (2017. gada j…
2018
2016. gada novembrī Oksfordas vārdnīca fenomenu pēcpatiesība pasludināja par gada vārdu. Mūsdienu politiskā un sociālā panorāma raksturo patiesības klimatu pasaulē, kurā objektivitāti un racionalitāti nomaina emocijas vai vēlme atbalstīt uzskatus, kas ir pretrunā ar faktiem. Šis fenomens ir skāris arī Latvijas sabiedrības informācijas telpu. Uz šo norāda 2017. gada jūlijā žurnāla “Ir” publicētie Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienesta vērienīgās tā dēvēto“oligarhu sarunu” autentiskie krimināllietas materiāli. Latvijas Republikas Saeima uz šī pamata uzdeva izveidot parlamentārās izemklēšanas komisiju, kura pārbaudīja publiskajā telpā nonākušo informācijas patiesimu un citus aspektus, k…