Search results for "filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Džona F. Hota nākotnes metafizikas formulēšanas problemātikas analīze
2016
Bakalaura darbā tiek analizēta Džona F. Hota nākotnes metafizikas skaidras un formālas aprakstīšanas problemātika. Lai to izdarītu, vispirms tiek analizēti galvenie nākotnes metafiziku veidojošo konceptu ietekmes avoti – Pjēra Teijārda de Šardēna un Alfrēda Norta Vaitheda uzskati. Tie pēc tam tiek izmantoti, lai saprastu galvenos Džona F. Hota ar nākotnes metafiziku saistītos filozofijas un teoloģijas elementus. Šie Hota uzskati tiek izmantoti, lai noteiktu nākotnes metafizikas pamataprises. Pēc tam darbā tiek analizēti šīs koncepcijas skaidras formulēšanas problemātiskie aspekti un tiek noskaidrots, kādā mērā nākotnes metafizika var un kādā nevar tikt saprasta kā metafiziska sistēma, un, k…
Zinātnes autoritāte un tās kritika: zinātnes ideoloģizācijas formas
2020
Bakalaura darba temats: „Zinātnes autoritāte un tās kritika: zinātnes ideoloģizācijas formas”. Bakalaura darba mērķis: kritiski izvērtēt zinātnes ideoloģizācijas formas, to ētiskās problēmas, trūkumus un iespējamos ieguvumus sabiedrības attīstības un pašrefleksijas kontekstā. Mūsdienu sabiedrības straujās attīstības apstākļos zinātne līdztekus tehnoloģiskajam progresam ieņem īpašu vietu, tā ne tika revolucionizē ražošanas sfēru, bet ietekmē praktiski visas cilvēku darbības sfēras, sākot tās regulēt, pārskatot to līdzekļus un metodes. Zinātne ietekmē arī personības veidošanos, tiešā veidā skarot izglītības un ētikas sfēras. No vienas puses, zinātne tiek pasniegta kā nepieciešams autoritatīvs…
Grēka aspekti Sērena Kirkegora darbos "Bažu jēdziens" un "Slimība uz nāvi”
2018
Bakalaura darba mērķis ir atklāt grēka aspektus Sērena Kirkegora darbos „Bažu jēdziens” un „Slimība uz nāvi”. Bakalaura darbs pievēršas grēka fenomena aplūkojumam, izceļot grēka kvantitatīvo aspektu jeb grēcīgumu, kvalitatīvo aspektu jeb kvalitatīvo lēcienu, kā arī skata grēku kā izmisumu noteiktā modalitātē un ticības pretmetu, precizējot grēka attiecības ar izziņu un gribu. Tāpat šajā darbā aplūkotas grēka teorētiskās izziņas robežas, analizējot psiholoģijas un ētikas pretenzijas grēka fenomena skaidrošanā. Analizēti kristīgās dogmatikas jēdzieni, izgaismojot Kirkegora iebildumus kristīgās tradīcijas iedzimtā grēka izpratnei un norādot uz psiholoģiskās perspektīvas priekšrocībām. Bakalaur…
Domājot imanenci: Žila Delēza filozofija un kino
2019
Filozofs Žils Delēzs atbalsta apgalvojumu, ka filozofija un tikai filozofija nodarbojas ar jēdzienu radīšanu imanences plānā, kur imanences plāns tiek saprasts kā domāšanas paštēls, ko nevar domāt, bet, kas ir jādomā, un filozofijas augstākais mērķis ir radīt tīras imanences plānu, kas brīvs no transcendences ilūzijām. Darba mērķis ir noskaidrot, kā šādi formulētā filozofijas uzdevumā iekļaujas Delēza radītie kinematogrāfiskie jēdzieni. Darbā tiek pētīta: 1) Delēza īstenotā robežas nojaukšana starp epistēmisko un ontoloģisko imanences nozīmi, kas ietver nepastarpinātu attiecību iedibināšanu starp domāšanu un sajūtu; 2) Delēza pievēršanās Bergsonam kā filozofam, kas ir radījis tīras imanence…
Cinisms mūsdienu pasaulē. Filozofiskais skatījums (Sloterdaiks un Žižeks)
2015
Maģistra darbs “Cinisms mūsdienu pasaulē. Filozofiskais skatījums (Sloterdaiks un Žižeks)” ir sociālās filozofijas ievirzes pētījums, kurā izvērstas un salīdzinātas filozofu Slavoja Žižeka un Petera Sloterdaika kapitālisma ideoloģijas un ciniskā indivīda konceptu interpretācijas. Darbā analizēta Peters Sloterdaika kinisma interpretācija kā iespējamais risinājums modernās sabiedrības problēmai – ciniskā indivīda atbrīvošanās no autentiskuma un tieksme uz pašdestrukciju. Maģistra darbā secināts, ka filozofu norādītie risinājumi, kas varētu atbrīvot indivīdu no kapitālisma ideoloģijas sistēmas, modernajā sabiedrībā nesasniegtu vēlamo rezultātu, tādejādi neatbrīvojot indivīdu no ciniskā vērojum…
Valtera Benjamina auras jēdziena kritika Borisa Groisa mākslas teorijā
2017
Bakalaura darbā “Valtera Benjamina auras jēdziena kritika Borisa Groisa mākslas teorijā” tiek apskatīts 20. gs. filozofa Valtera Benjamina ieviestais jēdziens “mākslas darba aura” un salīdzināts ar 21. gs. filozofa Borisa Groisa auras jēdziena interpretāciju mūsdienu mākslas kontekstā. Pirmajā darba daļā tiek apskatīta auras jēdziena rašanās, tās galvenie elementi un argumenti tehniskās reproducējamības ietekmei uz auras zudumu. Otrajā daļā tiek analizēta Borisa Groisa interpetācija par šo jēdzienu un pētīti viņa argumenti apgalvojumam, ka mūsdienu mākslas instalācijām ir aura. Darba mērķis ir noskaidrot, vai Boriss Groiss pamatoti iebilst Valtera Benjamina apgalvojumam, ka mākslas darba au…
Martina Heidegera filosofijā balstītas eksistenciālās izglītības iespējamības aplūkojums
2018
Darba ‘’ Martina Heidegera filosofijā balstītas eksistenciālās izglītības iespējamības aplūkojums’’ galvenais mērķis ir mērķis ir aplūkot, ko tieši Martina Heidegera filosofija var sniegt jau pastāvošās eksistenciālās izglītības tradīcijas pilnveidei un skaidrošanai. Darbā tiks aplūkots, kā Heidegera uzskati ir saistāmi ar jau pastāvošo tradīciju, ko viņš var sniegt papildus un kas paliek neizteikts. Darba noslēgumā tiek secināts, ka, lai gan Heidegera filosofija var sniegt jaunus ieskatus eksistenciālajā izglītībā, tomēr tālākos pētījumos ir nepieciešams piesaistīt arī citus autorus, kuri varētu papildināt Heidegeru.
Kynismos Lūkiāna satīriskajos dialogos
2015
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt kynismos Lūkiāna satīriskajos dialogos. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika izvirzīti vairāki uzdevumi: iepazīties ar tēmai būtisko zinātnisko literatūru, atlasīt Lūkiāna satīriskos dialogus, kā arī veikt to tulkošanu, kuras gaitā klasificēt un analizēt pētījumam nozīmīgos elementus, nobeigumā formulēt secinājumus par kynismos izpausmēm Lūkiāna dialogos. Pētījuma gaitā veikta Lūkiāna dialogu Menips, Ikaromenips, Nopratinātais Zevs un dialogu cikla Mirušo sarunas analīze. Kopsavilkumā iekļauta Lūkiāna dialogu tēlu sistēmas, vērtību sistēmas un mitoloģisko priekšstatu analīze. Darba ietvaros, uzmanība pievērsta arī kinisma filozofijas pamatvērtībām, kas cieši s…
Patības un komunikācijas attiecības Karla Jaspera filosofijā
2016
Šis maģistra darbs ir filosofiski vēsturiskas ievirzes hermeneitisks pētījums par patības un komunikācijas savstarpējām korelācijām Karla Jaspersa filosofijā, kurā tiek pievērsta padziļināta uzmanība cilvēka tapšanas aspektam. Pētījuma ietvaros patība tiek skatīta kā dotums, ar tam piemītošu potencialitāti. Darba novitāte ir padziļināts skatījums patības īstenošānās procesā caur komunikāciju, kas tiek konfrontēts robežsituācijās. Attiecībā uz patības un komunikācijas problemātikas iespējamiem risinājumiem, tiek pievērsta uzmanība Karla Jaspersa filosofijai aktuāliem jautājumiem šifru, dēmoniskā un transendences jēdzienu perspektīvā.
Roulza taisnīguma teorija un Sendela kritika: analīze un novērtējums
2019
Dotā darba mērķis ir apskatīt, vai veids, kā Maikls Sendels kritizē Džona Roulza darbu „Taisnīguma teorija”, ir pārliecinošs. Darbs sastāv no trim daļām. Darba pirmajā daļā tiek aprakstīta Roulza tēze par to, ka cilvēki aiz neziņas plīvura piekritīs tiem principiem, kas nosaka sabiedrības pamatstruktūru, kā arī nodrošina vienlīdzības tiesības un brīvības un pieļauj tikai tās sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības, kuras uzlabo mazāk veiksmīgo cilvēku pozīcijas. Darba otrajā daļā tiek aprakstīti Sendela iebildumi. Pēc Sendela domām, Roulzs pieņem problemātisku patības teoriju, kura ne tikai novērš tos pašizpratnes veidus, kas paplašina personības robežas, bet arī nav savienojama ar daudziem …