Search results for "filozofija"
showing 10 items of 463 documents
Konceptuālās mākslas nojēguma un mākslas darbu izvērtēšanas problemātiskums
2022
Bakalaura darbā veiktā pētījuma aizsākums ir neizpratne par darbiem laikmetīgās un konceptuālās mākslas izstādēs. Izmantojot A. Danto un D. Deivija izstrādāto teorētisko ietvaru, kā arī citu konceptuālās mākslas pētnieku darbus, un, analizējot konceptuālās mākslas darbus, autore ir izveidojusi konceptuālās mākslas darbiem raksturīgo pazīmju sarakstu, tādējādi piedāvājot konceptuālās mākslas nojēguma definīciju. Uzmanība tiks pievērsta tādiem mākslas darbiem, kas tuvojas vai pārsniedz mākslas ierastās izpratnes robežas. Bakalaura darba autore argumentē, ka, neskatoties uz mākslas nojēguma problemātiskumu un atšķirīgu mākslas izpratņu saduri, konceptuālā māksla tomēr ir norobežojama no citiem…
Konsensa iespējamības kritika J. Hābermāsa komunikatīvās darbības teorijā
2020
Bakalaura darba mērķis ir pētīt, vai J. Hābermāsa komunikatīvās darbības teorijā ietverta konsensa iespējamība iztur tās kritiku postmodernisma filozofijā. Bakalaura darbā pētīta J. Hābermāsa izstrādātā komunikatīvās darbības teorija un tajā ietvertais konsensa jēdziens. Pārstāvot universālisma pozīciju, Hābermāss balsta savu teoriju uz racionālā konsensa iespēju starp indivīdiem, kuri iesaistās komunikācijā. Bakalaura darbā analizētas racionālā konsensa jēdziena filozofiskās premisas un iztirzāta šī jēdziena kritika, ko sniedzis Ž. F. Liotārs, E. Laklauss un citi ar postmodernismu saistīti autori. Tiek veikts mēģinājums noteikt, vai Hābermāsa koncepcija iztur pret to vērsto kritiku. Diskus…
Kopienas problemātika Pjotra Kropotkina politiskajā filosofijā
2016
Šī darba mērķis ir apskatīt ievērojamā anarhisma teorētiķa Pjotra Kropotkina domu, pievēršot uzmanību kopienas problemātikai. Darbs tiks veikts pirmajā nodaļā apskatot kā var raksturot kopienu, otrā nodaļā būs kā ievads Pjotra Kroptokina domā, kur tiks uzrādītas galvenās viņa izpratni par kopienu raksturojošās pazīmes. Trešajā nodaļā tiks veikta šo pazīmju (piekrišana jeb savstarpējā palīdzība, piekrišanas robežas jeb indivīdu un sabiedrības attiecības, kopienas diskurss) padziļināta analīze Kropotkina tekstos.
Politiskā spriestspēja kā pluralitātes nosacījums Hannas Ārentes rīcības teorijā
2022
Šī maģistra darba nosaukums ir “Politiskā spriestspēja kā pluralitātes nosacījums Hannas Ārentes rīcības teorijā”. Maģistra darbā analizēt divi Ārentes filozofijas fenomeni. Pirmkārt, tā ir cilvēku pluralitāte, kas ir Ārentes “Cilvēka nosacījums” izklāstītās rīcības teorijas viens no centrālajiem nojēgumiem, viens no sešiem cilvēka nosacījumiem, cilvēkam piemītošs eksistences mods. Pluralitāte, saskaņā ar Ārentes domu, tiek aktualizēta ar runas un rīcības palīdzību, runa un rīcība ir pluralitātes nosacījumi. Otrkārt, politiskā spriestspēja, kas ir Ārentes vēlīnajā daiļradē aplūkota prāta spēja. Maģistra darbā tiek pierādīta tēze, ka pluralitātes nosacījumi ir nevis runa un rīcība, kā tas iz…
Kosplejs: izdomātu tēlu atdarināšana kā identitātes izkopšana
2020
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt izdomātu tēlu vizuālu realizēšanu uz ķermeņa jeb kospleju (no angļ. val. cosplay) kā savas identitātes izkopšanu un veidošanu. Kospleju definē kā performances mākslas veidu, kuras ietvaros cilvēki izvēlas sev iemīļotus fikcionālus tēlus no medijiem kā filmas, multiplikācijas filmas vai datorspēles, un paši rada šo tēlu kostīmus, vienlaikus cenšoties atdarināt arī šo tēlu personības. Darba autores mērķis ir parādīt, ka fikcionālu tēlu vizuālā atdarināšana ir veids, kā sevi iepazīt un vēl efektīvāk savu būtību komunicēt citiem. Autore balstīsies uz Mihaila Bahtina karnevālisma konceptu, vispirms aprakstot mūsdienu popkultūras festivālus kā līdzīgus karnevālie…
Sapņi un asprātības kultūrā (Vīne un Freids)
2018
Kristīnes Matvejevas bakalaura darbu “Sapņi un asprātības kultūrā (Vīne un Freids)” veido trīs vadmotīvi, kuri jau iekļauti darba nosaukumā. Sapņi. Asprātības. Vīnes kultūra. Darbā tiek analizēta savstarpējā saistība starp vadmotīvu trejādi un psihoanalītiķi Zigmundu Freidu ( Sigmund Freud, 1856-1939). Darbā tiek demonstrētas Freida koncepcijas par sapni un asprātību, kas tiek izklāstītas, piesaistot divus psihoanalītiķa veikumus, proti, 1899. gadā publicēto darbu “Sapņa interpretācija” (“Die Traumdeutung”) un 1905. gadā publicēto darbu “Asprātība un tās attiecības ar bezapziņu” (“Der Witz und seine Beziehung zum Unbewußten”). Savukārt skaidrojums, kā iekļautās Vīnes kultūras nozīme atspogu…
Virtualitāte un laiktēls: Žila Delēza kinoestētika
2015
Maģistra darbā tiek aplūkota Žila Delēza kinoestētika caur diviem savstarpēji saistītiem jēdzieniem - virtualitāti un laiktēlu, atklājot to struktūru un kontekstualizējot attiecībā pret kinoestētiku, tādējādi skaidrojot laika nozīmes pieagumu modernajā kino. Laicisko attiecību, laiciskuma problemātikas un laika tēmas risinājums Delēza kinoestētikā ilustrēts ar piemēriem no kinofilmām, reizē pievēršot uzmanību kino tehnisko aspektu ietekmei uz filozofisko atziņu formulēšanu. Šeit jāatzīmē montāžas, skaņas un kameras kustības ietekme uz laikapziņu un jo īpaši virtualitātes un laiktēla nojēgumu attīstību, un to kā tie tiek realizēti kino caur sapni, retrospekciju un iztēloto laiku. Darba noslē…
Zināšanas Vitgenšteina “Filosofiskajos pētījumos” un “Par drošticamību”
2017
Maģistra darba mērķis ir, aplūkojot Vitgenšteina zināšanu izpratni “Filozofisko pētījumu” periodā un darbā “Par drošticamību”, argumentēt par labu idejai, ka darbā “Par drošticamību” Vitgenšteins nenovēršas no savas iepriekšējās filozofijas izpratnes. Darbā tiek aizstāvēts uzskats, ka Vitgenšteins, pretēji noteiktu interpretētāju apgalvojumiem, arī darbā “Par drošticamību”, pievēršoties zināšanu problēmai, saglabā savas metodiskās nostādnes. Darbā izpētīta Vitgenšteina filozofijas metodes izpratne, aplūkots un salīdzināts zināšanu problēmas risinājums abos darbos, kritizētas interpretācijas, kuras aizstāv filozofijas izpratnes maiņas ideju Vitgenšteina filozofijā, kā arī šo interpretāciju v…
Loģiskā konsekvence dzīvnieku aizstāvības ētikā: dzīvnieku morālais statuss
2019
Darbā tiek aizstāvēta tēze, ka humānisms kā nostādne, ka cilvēkiem ir morāla vērtība, kopā ar saistītiem pieņēmumiem implicē, ka arī dzīvniekiem ir morāla vērtība. Tēze tiek pamatota, argumentējot, ka nav tādu atšķirību starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kas varētu būt pamatā tam, kāpēc dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem nav morālas vērtības. Līdzīgā veidā darbā tiek argumentēts, ka, ja labi informēti humānisti uzskata, ka normālos apstākļos dzīvniekus atšķirībā no cilvēkiem nav morāli nepareizi sistemātiski izmantot un nogalināt, tad viņu uzskati nav loģiski konsekventi, taču tas nenozīmē, ka tie nevar būt loģiski konsekventi arī tad, ja tie paredz, ka ne visas prakses, kas ietver kaitējuma n…
Draudzības attiecību izpratne un nozīme Nīčes filosofijā
2018
Šajā bakalaura darbā ir analizēts draudzības jēdziens Nīčes filosofijā, skatot cilvēka attiecības ar citu un sevi pašu, pievēršot uzmanību individuālās pašveidošanās problemātikai. Darbs izvērsts 3 nodaļās un 9 apakšnodaļās, kurās atklāts Nīčes kritiskais skatījums uz kristīgo morāli; antīkās tradīcijas, dzīves gājuma un ideju transformāciju ietekme uz Nīčes filosofiju. Problematizētas drauga un ienaidnieka, sievietes un vīrieša attiecības; līdzcietības, vienuma un tikuma jēdzienu morālās implikācijas un konotācijas; no tiem rodot izvērstas patiesas draudzības iespējamības un pašdraudzības izpratni un nozīmi Nīčes dzīves filosofijā. Galvenie pētniecības avoti ir Nīčes vidusposma filosofisko…