Search results for "kāpas"
showing 9 items of 19 documents
Reto un aizsargājamo piekrastes sugu propagulu dīgšana un dažāda vecuma augu augšana atkarībā no apbēršanas ar smiltīm
2016
Piekrastes teritorijas ir plaši sastopamas visā pasaulē. Latvijā piekrastes teritorijas sasniedz gandrīz 500 km. Piekrastes augi aug heterogēnā vidē, kurā vairāki suboptimāli faktori var eksistēt vienlaicīgi. Izmaiņas vienā vai vairākos vides faktoros izraisa atšķirīgu augu sabiedrību izveidošanos, balstoties uz sugu toleranci pret vides faktoru izmaiņām. Liela daļa piekrastes teritorijā sastopamo augu ir reti un aizsargājami. Reto un aizsargājamo augu izpētei nepieciešams izmantot nedestruktīvās analīzes metodes. Tādējādi nebojājot mehāniski augus. Zināms, ka fotosistēmas darbība ir svarīga augu attīstībā un dzīvošanā. Nedestruktīvās metodes ir labs veids, kā labāk izprast bioķīmisko pielā…
Rekreācijas slodzes ietekme uz primāro kāpu izplatību Mangaļos
2021
Maģistra darbā “Rekreācijas slodzes ietekme uz primāro kāpu izplatību Mangaļos” tika veikts pētījums par antropogēnas slodzes ietekmi uz priekškāpu attīstību, salīdzinot divus parauglaukumus ar dažādu antropogēno noslogojumu. Darbā apkopota un analizēta zinātniskā literatūra par piekrastes ģeoloģisko procesu norisi Mangaļsalā un Vecāķos, apsekota teritorija, veikta aerofotografēšana, analizētas krasta izmaiņas izmantojot monitoringa datus un vēsturisko kartogrāfisko materiālu kā arī veikta aptauja par iedzīvotāju paradumiem atpūtai pie jūras. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un literatūras apskatu, tika izdarīti secinājumi par piekrastes attīstības dinamiku.
Vējnesto smilšu akumulācija un ar to saistītie krasta apskaimniekošanas pasākumi Liepājas dienvidu daļā
2021
Bakalaura darbā “Vējnesto smilšu akumulācija un ar to saistītie krasta apsaimniekošanas pasākumi Liepājas dienvidu daļā” tiek aprakstītas metodes ar kurām apsaimnieko vējnestās smiltis Latvijā un citviet pasaulē, kā arī pētīta pašreizējā situācija Liepājas dienvidu daļā. Bakalaura darbā apskatīta un analizēta literatūra par par Baltijas jūras krastu, Baltijas jūras krasta īpatnībām pie Liepājas. Tiek apskatītās metodes vējnesto smilšu akumulācijas apsaimniekošanā ar vairākkārtējas teritorijas apsekošanas, fotodokumentācijas veikšanu un ekspertu interviju palīdzību. Darbā apskatīta arī kartogrāfiskā informācija par ūdens līnijas izmaiņām dažādos laika posmos Liepājas dienvidu daļā. Darbu vei…
Iekšzemes kāpas Ugāles līdzenumā
2015
Bakalaura darbā ir veikts pētījums par Ugāles līdzenumā sastopamo iekšzemes kāpu izplatību, morfoloģiju un veidošanās apstākļiem. Pētījumā izmantots plašs kartogrāfisko materiālu klāsts un lauka pētījumu dati, kas apstrādāti dažādu programmatūru vidē. Izmantotās metodes sniedz jaunu un aptverošu informācijas kopumu par kāpu morfoloģiju, telpisko novietojumu un izkārtojumu. Iegūtie rezultāti liecina, ka eolo kāpu veidošanās Ugāles līdzenumā ir cieši saistīta ar smilšainu nogulumu pieejamību un veģetācijas attīstības gaitu periglaciālos apstākļos. Kāpu formu stabilizācija notikusi ziemeļrietumu, rietumu un dienvidrietumu paleovēju virzienu ietekmē.
Augsnes faktoru ietekme uz arbuskulāro mikorizu pelēkajās kāpās rietumu Latvijas piekrastē
2015
Arbuskulārā mikoriza palīdz augiem izdzīvot dažādos neparastos apstākļos pie lieliem traucējumiem. Kas ietekmē mikorizu? Darbā ir apkopoti dati par mikorizas frekvenci, intensitāti un arbuskulu daudzumu augu saknēs, kā arī dati par augsni. Analizējot mikorizu, augu sugas un augsnes datu tiek aplūkota sakarība starp šiem trim faktoriem. No tā izriet, ka mikorizas esamību ietekmē, gan augsnes faktori, gan pats augs.
Dzīvojamo māju būvniecība Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
2019
Maģistra darbā „Dzīvojamo māju būvniecība Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā” tiek aplūkoti būvniecības priekšnoteikumi un ar tiem saistītie aprobežojumi krasta kāpu aizsargjoslā. Darbā analizēts teritorijas plānojums kā viens no nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumiem un ar tā regulējumu saistītā problemātika, kā arī Aizsargjoslu likumā minēto izņēmumu negodprātīga izmantošana praksē un sabiedrības līdzdalības tiesības un iespējas ar būvniecību saistītos jautājumos. Autore darba izstrādes gaitā konstatējusi vairākas ievērojamas problēmas, kas pastāv minētajā aizsargjoslā, pētot dažādas publikācijas, judikatūru, literatūru un citus avotus. Darbā piedāvāti risinājum…
Rekreācijas ietekmes izvērtējums Saulkrastu pludmalē un primārajās kāpās
2021
Daba ir neatņemama apkārtējās vides sastāvdaļa un vislabākais veids kā to saglabāt un izbaudīt ir rekreācija. Taču pārmērīga vides izmantošana rekreācijai var arī dabai kaitēt. Pēc veiktajiem pētījumiem tiek analizēta un aprakstīta rekreācijas ietekme Saulkrastos – krasta iecirkni pie “Rūķīšiem”, ko negatīvi ietekmē antropogēnā slodze. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot rekreācijas radīto traucējumu ietekmi Saulkrastu pludmales teritorijā un primārajās kāpās. Izmantojot zinātniskos rakstus par tēmu tiek dots ieskats Latvijas un Saulkrastu piekrastē notiekošajos procesos un biotopos. Autore pētī piekrastes profila izmaiņas konkrētā krasta iecirknī, balstoties uz veģetācijas un krasta šķērs…
Arbuskulārās mikorizas strukturālās izmaiņas piekrastes augos pelēkajās kāpās Pāvilostā un Užavā
2017
Darba mērķis bija noskaidrot arbuskulārās mikorizas aktivitāti, salīdzināt sezonālo ietekmi un mikorizas hifu morfoloģiju jūrmalas pērkonamoliņa Anthyllis maritima Schweigg.. pūkainā plostbārža Tragopogon heterospermum Schw. un čemurainās mauragas Hieracium ubmellatum sakņu fragmentos.Apskatot iegūtos rezultātus tika noskaidrots, ka kāpās biežāk sastopama Arum tipa hifu morfoloģija un augu suga nav noteicošais faktors hifu morfoloģijas veidošanās procesos, jo sugas ietvaros tika konstatēti visi tipi. Arbuskulārās mikorizas tipus pēc to morfoloģijas noteikt izdevās tikai tad, ja saknēs sastopamas visas struktūras - arbuskulas, vezikulas un hifas. Papildus noskaidroja, ka sezonas laikā mikori…
Kāpu stādīšanas metodes piemērotība un pielietojums Latvijas piekrastē pēc Bigauņciema piemēra
2019
Bakalaura darba tēmas aktualitātes pamatā ir jautājums, kā nodrošināt Latvijas dabai tik nozīmīgās dabas teritorijas – jūras piekrastes aizsardzību, saglabājot gan tai raksturīgo dabas daudzveidību, gan rekreācijas vērtību, paralēli mazinot erozijas ietekmi. Darbā ir pētīta un apkopota zinātniskā literatūra par Baltijas jūras Latvijas krastu dinamiskajiem procesiem, primāro kāpu attīstību un “zaļajiem” krasta preterozijas pasākumiem. Pētījuma ietvaros darba autore veica Bigauņciema modeļteritorijas krasta nogāzes virsūdens daļas šķērsprofilu nivelēšanu, iepriekšējo gadu nivelēšanas datu interpretāciju un tālizpētes materiālu analīzi par krasta iecirkņa ūdenslīnijas izmaiņām 30 gadu griezumā…