Search results for "karš"

Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, 2017, Nr.4

2017

Otrā pasaules kara šausmu atspoguļojums Masudži Ibuse romānā "Melnais lietus"

2015

Bakalaura darba „Otrā pasaules kara šausmu atspoguļojums Masudži Ibuse romānā „Melnais lietus”” mērķis ir izpētīt, kā šajā darbā tiek atainotas Hirošimas iedzīvotāju pieredzētās šausmas pēc atombumbas sprādziena. Mērķa sasniegšanai tika apzinātas mūsdienu pētnieku atziľas par Masudži Ibuses romānu „Melnais lietus”, kā arī vēstures avoti par Otrā pasaules kara notikumiem Hirošimā. Sadalot romānā atrodamos fragmentus ar šausmu aprakstiem tematiskajās grupās, tika pētītas atombumbas sprādziena radīto seku dažādās izpausmes un ietekme uz apkārtējo vidi, sabiedrību un indivīdu. Darba gaitā tika izpētīts, kā autors, izmantojot spilgtus un naturālistiskus aprakstus, kas radīti gan paša iztēlē, gan…

Čečenijas karu ietekme uz drošības situāciju reģionā mūsdienās

2018

Maģistra darbs apskata kā Čečenijas kari ietekmē mūsdienu drošības situāciju reģionā. Kaut arī maģistra darbs ir vairāk vērsts uz vēsturisko notikumu apskatu un analīzi, tas ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi izprastu mūsdienu situācijas kontekstu. Autore secina, ka pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka Pirmais Čečenijas karš bija sekulārs un nacionālistisku mērķu vadīts, patiesībā jau tad iezīmējās čečenu sabiedrības reliģiskā radikalizācija. Darbā tiek apskatītas arī līderības teorijas, lai novērtētu līderu ietekmi uz sabiedrības radikalizāciju gan pirms, gan pēc Čečenijas kariem.

Книжное собрание поэта, дипломата и чиновника Даниэля Хермана как источник биографических и культуроведческих исследований

2016

Частная реконструкция книжногго собрания прусского поэта и дипломата Даниэля Хермана в Академической библиотеке Латвийского университета в Риге. В статье исследовано 32 тома с записями и посвящениями из библиотеки Хермана, которая явлается свидетелем и участником его академической, творческой и придворной жизни

Apvienoto Nāciju Organizācijas loma Tuvo Austrumu stabilitātes nodrošināšanā no 1956. līdz 1979.gadam

2016

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tika dibināta 1945. gadā ar mērķi nodrošināt pasaulē mieru un veicināt starpvalstu sadarbību. Savas pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs tā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem gan organizācijas iekšienē, gan starptautiskajā politikā. Aukstā kara gados Tuvo Austrumu reģions bija īpaši nestabils un potenciāli bīstams starptautiskajam mieram, reģiona jaunajām valstīm parādoties ANO un lielvalstu politiķu dienas kārtībā ar satraucošu regularitāti. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt ANO nozīmi Tuvo Austrumu stabilitātes nodrošināšanā no 1956. līdz 1979. gadam, pievēršot uzmanību gan diplomātiskajiem centieniem, gan miera uzturētāju darbībai reģionā. Pētījumā tiks ar…

Starptautiskajā konference “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā”: Konferences referātu tēzes

2020

Starptautiskajā konferencē “Cilvēks un karš. Atzīmējot simtgadi kopš Neatkarības kara beigām Latvijā” (2020. gada 17.-18. septembrī, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4) paredzēts analizēt, kādas sekas uz sabiedrību Latvijas teritorijā un Latvijai apkārtējās teritorijās atstāja 1914.–1921. gadā notikušās karadarbības izraisītie procesi un norises. Analīzei tiks izvēlēti sabiedrības stāvokļa radītāji, kuri visuzskatāmāk ļauj konstatēt kara procesu un norišu iespaidu uz pārmaiņām tajā. Ar jēdzienu “sabiedrība” tiek saprasts gan militāro, gan civilo iedzīvotāju kopums Latvijas teritorijā, jo pirms tam pastāvējušais tradicionālais nodalījums Pirmā pasaules kara laikā kļuva aizvien vairāk izplūdis. Konferen…

Latviešu trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983

2022

Maģistra darbs “Latviešu Trimdas darbība Baltijas jautājuma aktualizācijā EDSA konferencēs 1975-1983” analizē Trimdas politiskās aktivitātes EDSA konferenču norises vietās. Pētījums par Trimdas politiskajām aktivitātēm balstīta Latvijas Valsts arhīvu materiālos, izmantoti arī iepriekš nepublicēti un nepētīti dokumentālie avoti. Darbā izmantota zinātniskā literatūra par Baltijas jautājumu, EDSA procesu un Trimdas kopienas izveidošanos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot Trimdas nozīmi Baltijas jautājuma aktualizācijā. Secināts, ka Trimdas nozīme Baltijas jautājuma aktualizācijā ir būtiska. Trimda kā latvietības un neatkarības ideju uzturētājs Aukstā perioda periodā, ir svarīgs pētniecības objekts…

Lielvaru cīņa par ietekmi Livonijā Dionīsija Fabrīcija “Livonijas vēstures” atspoguļojumā

2019

Bakalaura darbs “Lielvaru cīņa par ietekmi Livonijā Dionīsija Fabrīcija “Livonijas vēstures” atspoguļojumā” pēta 17.gs. sākuma vēstures avotu, pievēršas Dionīsija Fabrīcija piedāvātajām Baltijas jūras reģiona lielvaru – Polijas – Lietuvas, Zviedrijas, Krievijas, Dānijas – interešu un darbību attēlojumam. Bakalaura darba mērķis ir konstatēt Dionīsija Fabrīcija attieksmi pret dažādām Livonijas politikā iesaistītajām lielvarām un izvērtēt viņa piedāvāto vēstures norišu skaidrojumu. Rezultātā noskaidrots, ka Fabrīcija attieksmē pret lielvarām ieceļas Polija kā taisnīguma aizstāve, kas Livonijā cīnās par miera nodrošināšanu. Tai pretstatā pārējās varas, īpaši, Zviedrija, tiek tēlotas kā miera ja…

Dievs kā vardarbības iniciators stāstā par Jērikas iekarošanu (Joz 6)

2015

Bakalaura darbs risina vardarbības jautājumu Vecajā Derībā. Veicot Jozuas grā-ma¬tas 6. nodaļas ekseģēzi, tiek meklēta atbilde uz jautājumu, vai Dievs bija Jērikas iedzī¬votāju nežēlīgās iznīcināšanas iniciators? Darba gaitā tiek analizēti vārdi, kas saistīti ar vardarbību un svēto karu. Vēsturiski kritiskās ekseģēzes metodes rezultātā veiktā perikopes interpretācija tiek salīdzināta ar divām citām – (1) konfesionālo, pre-cīzāk – Septītās dienas adventistu, jo darba autors pieder šai tradīcijai, un (2) inter¬pre-tāciju, kas izriet no filozofa Renē Žirāra teorijas, jo tā ieņem arvien nozīmīgāku lomu 21. gadsimta diskursā par vardarbības iemesliem. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai arī katr…

Britu diplomātija 2. Pasaules kara priekšvakarā un sākumā (1938-1941): izmaiņas politiskajā retorikā

2020

Pētījumā tika analizētas Lielbritānijas diplomātiskā resora pārstāvju runas, paziņojumi un fiksētās liecības no divu metodoloģisko konceptu pozīcijām – miera un kara retorikām - laika posmā no 1938. gada 12. marta (Austrijas aneksijas) līdz 1941. gada 22. jūnijam (PSRS kara pieteikums Vācijai). Lielbritānija Otrā Pasaules kara priekšvakarā un sākumā nebija gatava karam un vēlējās darīt visu iespējamo diplomātiski, kas bija iespējams, lai to novērstu. Saskaroties ar dažādiem apstākļiem, Lielbritānija kļuva par Eiropā vadošo demokrātiju un miera aizstāvi gan pirms, gan arī kara laikā. Premjerministru un viņu Kabinetu vērstās retorikas izmaiņas bija iespējams konstatēt hronoloģiskā veidā un ab…