Search results for "komisija"

E-pārvaldes ieviešana un attīstība

2018

Darba tēma ir “E-pārvaldes ievieša un attīstība”. 21.gadsimtā lielākā daļa cilvēku ik dienu izmanto internetu. Ejot līdz laikam digitalizēta tiek arī valsts iestāžu darbība, ieviešot e-pārvaldi, kur iedzīvotāji visu dienu var saņemt sev vajadzīgos valsts pakalpojumus, taču Latvija nav sastopama nevienā rakstā par labu e-pārvaldi. Darba teorētiskā bāze sastāv no Tamara Almarabeha(Tamara Almarabeh), Amera AbuAli (Amer AbuAli), Daniš Dara (Danish Dada) un Ngujena Manha Hiena (Nguyen Manh Hien) darbiem. Balstoties uz darbā pieminēto Ngujena Manha Hiensa (Nguyen Manh Hien) darbu par e-pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, Latvijas, Igaunijas un Lielbritānijas e-pārvaldes tiks analizētas pēc šī autora…

LESD 260.panta 3.punkta piemērošana Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksē

2020

Viena no Eiropas Komisijas funkcijām un pienākumiem ir sekot, lai Eiropas Savienības tiesību akti tiktu pareizi un laicīgi piemēroti (t.sk. arī transponēti). Gadījumā, ja kāda Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktajā termiņā nav ieviesusi pareizi vai pilnībā kādu Eiropas Savienības tiesību aktu, tad Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru pret attiecīgo dalībvalsti. Darba autors analizē tieši LESD 260.panta 3.punkta tvērumu. Tāpat darba autors apskata LESD 260.panta 3.punktā nostiprinātos sankciju mehānismus, lai noskaidrotu, kā tiek aprēķināta kavējuma nauda un sodanaudu. Izpētot šos aspektus, autors pievēršas Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas praksei, lai noskaidrotu…

Mīļo, Krastkaln

1927

Īss pārskats par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļā nolasītajiem ziņojumiem

A. g. Kaudzītes Matīsa kungs

1926

Parlamenta ietekmes pār izpildvaru attīstība. Latvijas gadījums

2018

Maģistra darba “Parlamenta ietekmes pār izpildvaru attīstība. Latvijas gadījums” mērķis ir noskaidrot, kā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir mainījusies likumdevēja ietekme pār izpildvaru. Tā kā komisijas ieņem centrālo vietu parlamentā, parlamentārā ietekme tiks noteikts caur komisiju darbu Latvijas Republikas Saeimā. Darba empīriskā daļa ir balstīta padziļināto interviju ar Saeimas komisiju pārstāvjiem analīzē un divu politisko jomu kvantitatīvajā analīzē.

Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums

2016

Bakalaura darba “Parlamentārās pētniecības kapacitāte. Latvijas gadījums” mērķi ir noskaidrot, pie kura no parlamentu tipiem var kategorizēt Latvijas parlamentu, un kāda ir Saeimas pētniecības kapacitāte. Par teorētisko pamatu parlamenta tipa noteikšanai tiek izmantota Filipa Nortona parlamentu tipoloģija. Tā kā komisijas ieņem centrālo vietu parlamentā, parlamenta tips tiks noteikts caur komisiju darbu Saeimā. Darba empīriskā daļa ir balstīta padziļināto interviju ar sešu Saeimas komisiju pārstāvjiem analīzē, kas pierāda Saeimas atbilstību politiku ietekmējošā parlamenta tipam un parlamentārās pētniecības neiespējamību.

Parlamenta ētika; procesuālais aspekts

2017

Bakalaura darba tēma „Parlamenta ētika; procesuālais aspekts” ir aktuāla gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa, jo Latvijā šis jautājums līdz šim nav pētīts, bet no deputātu ētikas ir atkarīga sabiedrības uzticība parlamentam un valsts varai vispār. Darba mērķis ir izpētīt Saeimas deputātu ētikas kodeksā ietverto regulējumu un tā piemērošanas praksi. Darbs ir strukturēts trijās daļās. Pirmajā daļā ir aplūkota parlamenta vieta un loma demokrātiskā valsts iekārtā, kā arī ētikas kodeksa jēdziens un ārvalstu parlamentu ētikas kodeksi. Otrajā daļā ir aplūkota Saeimas deputātu ētikas kodeksa izstrādāšanas vēsture, bet trešajā Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas proce…

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas institūts

2016

Satversmes 26.pants nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Maģistra darbā analizēts parlamentārās izmeklēšanas komisijas institūts Latvijā un citās Eiropas valstīs. Parlamenta tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju ir plaši izplatītas Eiropā, tomēr atšķiras komisiju izveidošanas kārtība un pilnvaras. Lielāka atšķirība, kas ietekmē tālāko parlamentārās izmeklēšanas procesu, ir apstāklis, vai parlamenta kvalificētajam mazākumam ir tiesības pieprasīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas iecelšanu. No iepriekšminētā apstākļa izriet vai komisijas lielākoties ir parlament…

Valstu, kas nav atzīstamas par cietušām, tiesības īstenot pretpasākumus būtisku vides pārkāpumu rezultātā

2020

Tradicionālā izpratnē pretpasākumi tiek uzskatīti par cietušās valsts tiesībām. Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā sastādītajos Pantos par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību 54. pants tieši nenosaka vai valstīm ir tiesības uz kolektīviem pretpasākumiem, tomēr arī neizslēdz šādu iespējamību gadījumos, kad ir notikusi starptautiski prettiesiska rīcība un ir pārkāptas saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā. Darba mērķis ir noskaidrot vai valstīm, kuras nav atzīstamas par cietušām ir tiesības veikt pretpasākumus, turklāt vai šādas tiesības piemīt arī gadījumos, kad ir nodarīts būtisks vides kaitējums un pārkāpts pienākums nenodarīt būtisku kaitējumu videi cit…

Metodiskā darba organizēšana izglītības iestādē skolotāju pedagoģiskās meistarības pilnveidei

2018

Bakalaura darba autore: Latvijas Universitātes 4.V. kursa studente Daira Jansone. Bakalaura darba tēma: Metodiskā darba organizēšana izglītības iestādē skolotāju pedagoģiskās meistarības pilnveidei. Bakalaura darba mērķis: Analizēt metodiskā darba organizēšanu izglītības iestādē. Bakalaura darba teorētiskās daļas pētījumā tiek analizēta literatūra un avoti par metodiskā darba saturu, struktūru, būtību, organizēšanu, plānošanu kā arī pētīta pedagogu tālākizglītība un tās iespējas pedagoģiskās meistarības pilnveidē. Ir apkopoti un analizēti četru gadu Rīgas informatīvi metodiskā centra dati par tālākizglītību-pedagogu profesionālo pilnveidi un attīstību. Analizēta lektores Anitas Šmites, prof…