Search results for "laikmets"
showing 10 items of 54 documents
Drabešu Liepiņu kapulauks
2015
Drabešu Liepiņu kapulauks ir vēlā dzelzs laikmeta latgaļu līdzenais kapulauks, kurš atrodas Āraišu ezera krastā. Izrakumi tajā ir veikti 20. gs. septiņdesmito gadu sākumā. Lai gan vairumā aspektu tas ir tipisks savai kultūrai un laikmetam, tas izceļas ar īpaši lielu ugunskapu skaitu un tas arī ir vienīgais latgaļu kapulauks Gaujas baseinā ar apzināti bojātu kapa inventāru. Latgaļiem šādas parašas ir netipiskas. Darbā tiek aplūkots kapu inventārs un tā īpatnību saistība ar kapulauka ģeogrāfisko novietojumu, kā arī sociālo aspektu atspoguļojums tajā.
Telpas sociālā organizācija vēlā dzelzs laikmeta dzīvesvietās Austrumlatvijas teritorijā (9.-12.gs.)
2022
Telpas sociālā organizācija ir viens no veidiem kā sociālajā arheoloģijā uzzināt vairāk par konkrētas kultūretniskās grupas īpatnībām attiecībā pret to dzīvesvietu, kapa vietu un svētvietu telpisko izkārtojumu. Austrumlatvijas vēlā dzelzs laikmeta dzīvesvietas ir vienas no arheoloģiski pētītākajām Latvijas arheoloģijā, taču to telpiskais izvietojums attiecībā pret sabiedrības organizāciju un domāšanu nav bieži apskatīts temats. Latgaļu kultūretniskās grupas sociālās organizācijas izpēte no telpiska skatupunkta pilskalnos un ezermītnēs ļauj izvērtēt šīs grupas sociālās izmaiņas vēlajā dzelzs laikmetā no 9. līdz 12.gs.
Vēlā dzelzs laikmeta latgaļu kopienas sociālā un ekonomiskā organizācija pēc Jaunāķēnu kapulauka materiāla
2021
Bakalaura darbs veltīts latgaļu vēlā dzelzs laikmeta sabiedrības sociālās un ekonomiskās organizācijas izpētei. Darbā galvenā uzmanība pievērsta Ērgļu Jaunāķēnu kapulaukā apglabātās sabiedrības sociālo aspektu izpētei. Jaunāķēnu kapulauks reti izmantots pētijumos, tāpēc daudzi Jaunāķēnu kapulauka materiāla aspekti palikuši neanalizēti. Darba mērķis ir izpētīt vēlā dzelzs laikmeta latgaļu sociālo struktūru un tās pazīmes Jaunāķēnu kapulaukā. Darbā analizētas pētnieku atziņas par vēlā dzelzs laikmeta sabiedrības sociālo noslāņojumu un pēc Jaunāķēnu kapulauka materiāliem mēģināts izsķirt kapulaukā apbedītās sabiedrības sociālos slāņus.
Herder’s Rezension meiner Schrift
1797
Noraksts, Garlība Merķeļa rokraksts. Piezīmes par Merķeļa tulkojumu Hume’s und Rousseau’s Abhandlungen über den Urvertrag. Nebst einem Versuch über Leibeigenschaft den Liefländischen Erbherren gewidmet, Erster [und Zweiter Theil], Leipzig 1797. Beigās Merķeļa piezīme par Hume’s Essays [David Hume, Essays, Moral, Political, and Literary, Vol. 1-2, London 1758) un Rousseau’s Contract social [Jean-Jacques Rousseau, Du contrat social ou Principes du droit politique, Paris 1762].
Brief an Garlieb Helwig Merkel nach Weimar
1797
Autora rokraksts, vācu, franču un latīņu val. Vēstule sūtīta Merķelim uz Veimāru. Zoime nožēlojot savu paviršību, jo pēdējo reizi rakstījis Merķelim pirms trim mēnešiem. Zoimem esot skumji, ka Merķelis nolēmis atteikties no medicīnas. Viņš norāda, ka Merķeļa “dzīves instruments” esot nedaudz noskaņojies. Merķelim esot jārūpējas, lai viņš justos labi un būtu apmierināts ar dzīvi. Zoime raksta, ka “majors” [1794. gadā ievainotais Muromcevs, kuru viņam bija jāpavada ceļā uz Leipcigu] esot atvadījies un devies uz Maskavu. Zoime piemin ģenerāļa apsolījumu [par pensiju Zoimem], kas arvien kavējoties. Tāpēc bijis jāraksta feldmaršalam un tikšot rakstīts arī Krievijas imperatoram. Zoime saņēmis daž…
Brief an Garlieb Helwig Merkel
1797
Autora rokraksts, vācu, latīņu un grieķu val. Garlība H. Merķeļa piezīme 3. lpp. apakšā ar sarkanu tinti par Hume’s, Rousseau’s un „Die Letten” dedikāciju (veltījumu). Grass saņēmis Merķeļa vēstuli dienā, kad uzzinājis par sava tēva nāvi. Merķelis bieži pieminēts Grasa un viņa drauga J. V. Krauzes (Krause) sarunās. Viņa grāmata [„Die Letten“], ko Krauze iedevis lasīt, pārspējot visas cerības. Kamēr Merķelis ir Vācijā, Grass vēlētos to aicināt viesos pie viņa uz Šveici. Grass paskaidro, kāpēc pametis Vidzemi. Autors mudina Merķeli turpināt rakstīt un izdot darbus, neskatoties uz aso kritiku un nosodījumiem. Grass ar Krauzi plānojot aprīlī doties uz Romu, aicina Merķeli pievienoties. Grass vē…
Brief an Garlieb Helwig Merkel
1796
Autora rokraksts. Zontāgs raksta Merķelim pēc tam, kad pirms trim mēnešiem saņēmis manuskripta „Latvieši” [Die Letten, vorzüglich in Liefland, am Ende des philosophischen Jahrhunderts. Ein Beytrag zur Völker- und Menschenkunde, Leipzig 1797] ievadu. Rakstītājs saprot, ka no viņa sprieduma par manuskriptu būs atkarīgs Merķeļa viedoklis par Zontāgu. Viņš Merķelim pateicas par draudzīgo delikātumu – par to, ka tas viņu nekompromitē ar sadarbību pie Merķeļa darba. Zontāgs pilsonisku un morālu apsvērumu dēļ atturas no līdzdalības, jo katrs drīkstot un varot to, ko tā stāvoklis pieļaujot. Zontāgs šaubās, vai vajag Merķeļa grāmatu dotajā laikā – 1796. gadā, iespiest. Droši vien tas tikšot īstenots…
Garlībs Helvigs Merķelis (1769-1850). Merķeļa kolekcija
2017
Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas Garlība Helviga Merķeļa (1769-1850) rokrakstu kolekcijas apraksts
Sabiedrību atspoguļojums akmens laikmeta apbedīšanas tradīcijās Latvijas teritorijā
2016
Apbedījumi un apbedījumu tradīcijas ir nozīmīgs avots seno sabiedrību pētniecībā. Lai gan Latvijas teritorijas akmens laikmeta apbedījumu vietās ir notikusi plaša arheoloģiskā pētniecība, tomēr maz uzmanība ir veltīta pētījumu rezultātu apkopošanai un secinājumu veikšanai. Maģistra darba mērķis ir pēc apbedīšanas tradīcijām analizēt akmens laikmeta sabiedrības Latvijas teritorijā. Iegūtie rezultāti parāda, ka dažādu sabiedrību starpā vērojamas gan līdzības, gan atsķirības apbedījumu tradīcijās, kas turklāt akmens laikmeta gaitā mainījušās. Tas liecina, ka iespējams pastāvējuši vienoti priekšstati par dzīvi pēc nāves. Tomēr, atsevišķu sabiedrību un kultūru starpā, dažādu ārēju faktoru ietekm…