Search results for "latgale"
showing 10 items of 57 documents
Piesardzīgā draudzība: Latvijas un Polijas attiecības 1919. un 1920. gadā
2007
Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.
Latviešu kultūras dzīve Rēzeknē (1920.-1934.g.)
2017
Bakalaura darba mērķis ir raksturot latviešu kultūras dzīves izpausmes Rēzeknē no 1920. līdz 1934. gadam. Ņemot vērā galvenās iestādes un organizācijas, kas realizēja kultūras dzīvi, atsevišķi tiek aplūkota kultūras dzīve Rēzeknes izglītības iestādēs, biedrību kulturālā darbība, kā arī kultūras aktivitātes, kas nav saistītas ar skolām vai biedrībām. 20. gadsimta 20. gadu sākumā kultūras dzīve Rēzeknē praktiski attīstījās no nulles, pārsvarā pateicoties vietējo sabiedrisko un kultūras darbinieku pašiniciatīvai. Kultūras dzīves centralizācijas procesi sākās 20. gadu vidū, kad pakāpeniski attīstījās biedrības “Latgolas Tautas piļs” darbība, atklājot pilsētā jaunu tautas namu, kā arī pārņemot s…
Latgales vēstniecības "Gors" loma Rēzeknes tēla veidošanā
2015
Bakalaura darba tēma ir „Latgales vēstniecības „Gors” loma Rēzeknes tēla veidošanā.” Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir Latgales vēstniecības „Gors” loma Rēzeknes tēla veidošanā. Lai skaidrotu izvēlēto tēmu, teorētiskajā ietvarā tika izmantota Valtera Kristallera (Walter Christaller) centrālās vietas teorija, kā arī pilsētas mārketinga socioloģijas un pilsētas tēla veidošanas pieejas. Pētījuma ietvaros tika izmantota kvantitatīvā un kvalitatīvā datu iegūšanas metodes: internetaptauja un ekspertu intervijas. Empīrisko bāzi veido 205 anketas un divas intervijas. Galvenais bakalaura darba secinājums ir tāds, ka Latgales vēstniecība „Gors” veido pozitīvu Rēzeknes tēlu, jo piedāvā daudzveidīgu …
Valodas nozīme latgaliešu identitātes saglabāšanā
2016
Latgales ekonomiskie un demogrāfiskie apstākļi, apdraud latgaliešu identitāti. Bakalaura darba mērķis ir atklāt latgaliešu valodas nozīmi latgaliešu identitātes saglabāšanā. Teorijā tika aplūkota etniskā un nacionālā identitāte. Bakalaura darba teorētiskais ietvars ir sociālā konstrukcionisma pieeja, kuru izmantojot tika aprakstīta valodas nozīme latgaliešu identitātes veidošanā un saglabāšanā. Bakalaura darba ietvaros tik veikta kvantitatīvā aptauja internetā, kā arī tika izmantota kvalitatīvā metode – daļēji strukturētas intervijas. Pētījuma rezultāti liecina, ka latgaliešu valoda ir nozīmīgs latgaliešu identitāti reprezentējošs instruments, tāpēc latgaliešiem ir svarīgi to izkopt un nodo…
Lacuaniai - 70 [Lacuaniai septiņdesmit]
1999
Lacuania Latvijai 5; Lacuanias karoga dziesma 6; Lacuanias vēsture 9; J. Kapustāns Lacuanias izveidošanās un uzplaukums 0925.-1940.) 11; A. Kravalis Ko jaunam cilvēkam dod korporācija 23; J. Kapustāns Lacuanias darbība Rietumos 25; V. Bernāns Lacuanias Kanādas kopa 30; I. Brīvulis Lacuanias Čikāgas kopa 33; J. Kapustāns Lacuanias Ņujorkas kopa 35; J. Kapustāns Lacuanias Austrālijas kopa 37; J. Kapustāns Lacuanias Zviedrijas kopa 40; J. Vilcāns Mani pirmie iespaidi korporāciju dzīvē 41; E. B. Deksnis Atskats uz latviešu korporāciju darbību Rietumos 42; S. Sprukulis Atmiņas par korporāciju Lacuania 44; .l. Kapustāns Lacuanias atjaunošana Latvijā un darbība 90. gados 47; F. Rancāns Māras piemi…
Lithuanian armed forces in Ilūkstė region in 1919–1920
2006
Dalį Ilūkstės apskrities lenkų ir lietuvių karinės pajėgos okupavo 1919 m. vasarą. Lenkų valdžios įstaigos nedelsdamos įtraukė 6 apskrities rytinės dalies valsčius ir Gryvos miestą į savo valstybės sudėtį ir atsisakė svarstyti šį klausimą su Latvijos atstovais. Klausimas buvo išspręstas tiktai 1920 m. liepos pradžioje, kai dėl Raudonosios armijos puolimo lenkų kariuomenė buvo priversta pasitraukti iš Ilūkstės apskrities. Tuo pasinaudojo Latvijos pusė, tuo momentu pagal savo galimybes užimdami dalį tos teritorijos. Likusią užėmė lietuviai, kurie jau nuo 1919 m. vasaros buvo rūpimoje Ilūkstės apskrities dalyje. Nors derybose tarp Latvijos ir Lietuvos buvo deklaruota, kad sienos tarp tų valsty…
Viļakas izloksnes skaņas un formas
2017
Maģistra darbā Viļakas izloksnes skaņas un formas aprakstīta augšzemnieku dialekta Ziemeļlatgales dziļo izlokšņu grupas Viļakas izloksne, akcentējot tās savdabīgo fonētiku un morfoloģiju, kas atšķiras no LLV un latgaliešu rakstu valodas. Pilnvērtīgai vārdu nozīmju šķiršanai šeit rakstu valodā būtu jālieto trīsreiz vairāk mīksto līdzskaņu, nekā LLV, un divreiz vairāk patskaņu un divskaņu, starp kuriem ir tādi, kādu nav apkārtējās baltu un slāvu valodās. Autors ir aprakstījis Viļakas izloksnes fonētiku kā sistēmu, definējis vairākas papildus skaņas un ieteicis to apzīmēšanai burtu zīmes. Izloksnes leksikas piemēri, kas pierakstīti ar precizētas ortogrāfijas palīdzību, darbā rādīti visās locīj…
Ekstremālo nokrišņu raksturs un izmaiņu tendences Zemgalē un Latgalē (1950.-2013.)
2015
Bakalaura darbā “Ekstremālo nokrišņu raksturs un izmaiņu tendences Zemgalē un Latgalē (1950. – 2013.)” analizēti diennakts nokrišņu rādītāji Zemgales un Latgales reģioniem. Lai detalizēti identificētu ekstremālo vērtību tendences, tika izmantoti pieci nokrišņus raksturojošie indeksi – intensīvo nokrišņu dienu (R10 mm), ļoti intensīvo dienu (R20 mm), mēreni mitro dienu (R75p), ļoti mitro dienu (R95p) un ekstremāli mitro dienu (R99p) indeksu izmaiņas 63 gadu laikā. Pētījumā izmantotas kopā 13 novērojumu stacijas – 7 stacijas Zemgalē un 6 - Latgalē. Pētījums ir aktuāls, jo ekstremālo nokrišņu ilglaicīgo tendenču noteikšana, var palīdzēt sabiedrībai sagatavoties iespējamiem plūdu riskiem dažādā…
Telpu tekstiliju tradīcija Ziemeļlatgalē 20.gs.20.- 80.gados
2017
Maģistra darbā „Telpu tekstiliju tradīcija Ziemeļlatgalē 20. gs.20. – 80. gados” aplūkota telpu tekstiliju darināšanas, rotāšanas un lietošanas tradīcija Latgales ziemeļos. Pamatojoties uz intervijām ar teicējiem, autores privātkolekcijā esošajiem rokdarbu tehniskajiem zīmējumiem jeb musturiem, telpu tekstiliju paraugiem no kultūrvēstures muzeja „Vēršukalns” un teicēju privātā krājuma un teorētisko literatūru, pētījumā atspoguļota tradīcijas pastāvība un attīstība. Darbā secināts, ka tradīcijas attīstībā liela loma ir tradīcijas nesēja personībai un vēsturiskajiem apstākļiem. Tradīcijas saglabāšanā 20. gs. nozīmīgi bijuši rokdarbu tehniskie zīmējumi, kas līdzīgi rokrakstu literatūrai izplat…
Kazimira Buiņicka ieguldījums Latgales novadpētniecībā
2020
Pētījums veltīts salīdzinoši nesen aktualizētam jautājumam, kas saistīts ar poļu laicīgo muižnieku – kultūras darbinieku devumu Latgales novadpētniecībā. Bakalaura darbā, kas balstīts historiogrāfijas analīzē, tiek pētīta Latgalē dzimuša 19. gadsimta pirmās puses pētnieka un literāta, poļu muižnieka Kazimira Buiņicka sabiedriskā un literārā darbība, kas veltīta tagadējās Latgales reģiona izpētei. Darba mērķis ir raksturot Kazimira Buiņicka kā Latgales kultūrvēsturē nozīmīgas personības ieguldījumu reģiona novadpētniecības aizsākšanā un veicināšanā. Pētījuma izstrādes laikā tika apkopots un analizēts pieejamais Buiņicka atstātais mantojums - literārās publikācijas, zinātniski pētnieciskas ie…