Search results for "latviešu"
showing 10 items of 526 documents
Uzskates līdzekļu izmantošana latviešu valodas stundās 1.klasē
2021
Bakalaura darbā tiek risināta problēma par uzskates līdzekļu pareizu izvēli un tādu to efektīvu pielietojumu, lai tie tiešām veicinātu katra skolēna jēgpilnu iesaisti mācībās jeb mācīšanos iedziļinoties. Lai sasniegtu darba mērķi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tiek veikta pedagoģiskās un psiholoģiskās literatūras analīze un veikts empīriskais pētījums. Empīriskajā pētījumā tiek veikta 1. klases skolotāju daļēji strukturēta aptauja, tiek aprobēti bakalaura darba autores pašizgatavotie uzskates līdzekļi un izzinātas skolēnu domas par to ietekmi uz latviešu valodas apguvi.
Sociālo prasmju sekmēšanas iespējas latviešu valodas stundās 1.klasē
2020
Bakalaura darba nosaukums: „Sociālo prasmju sekmēšanas iespējas latviešu valodas stundās 1. klasē.” Darba autore: Tija Veidemane Bakalaura darba vadītāja: Mag. paed. Mārīte Poiša Hipotēze: Sociālās prasmes latviešu valodas stundās, 1.klasē tiek sekmētas, ja: •Latviešu valodas stundās tik nodrošināta metožu daudzveidība; •Tiek ievērotas bērnu intereses, pieredze un vajadzības; •Tiek nodrošināta pozitīva vide. Pētījuma uzdevumi: •Analizēt teorētiskās atziņas par sociālajām prasmēm. •Noskaidrot jaunākā skolas vecumposma bērnu attīstības likumsakarības saistībā ar pētāmo problēmu. •Izzināt sociālo prasmju sekmēšanas veidus un paņēmienus latviešu valodas stundās 1.klasē. Pētījuma metodes: •Liter…
Bibliography of linguistic studies on the early Latvian texts (16th–18th cc.) (until 2019)
2021
Šī elektroniskā bibliogrāfija aptver no pētniecības pirmsākumiem 19. gadsimtā līdz 2019. gadam tapušos valodnieciskos pētījumus par latviešu valodas 16.–18. gadsimta tekstiem. Tajā apkopoti dažāda apjoma pētījumi, sākot no zinātnisko konferenču tēzēm un beidzot ar vairāku sējumu izdevumiem. This electronic bibliography covers linguistic studies dealing with early Latvian texts (16th–18th cc.) from the research on these started in the 19th c. until 2019. It comprises studies of various kinds, from conference abstracts to issues comprising several volumes.
Pilsētas tēls 19.gs. 2.puses latviešu dzejā
2018
Bakalaura darba “Pilsētas tēls 19. gadsimta 2. puses latviešu dzejā” mērķis ir izpētīt pilsētas tēlu 19. gs. 2. puses latviešu dzejā. Darbā veiktais pētījums atklāj pilsētas tēla raksturīgās iezīmes 19. gs. mūsdienu Latvijas teritorijas pilsētās. Darba teorētiskajā daļā sniegts kultūrvēsturisks ieskats 19. gadsimta pilsētā, teorētisks ieskats pilsētas tēla raksturošanā, literatūrvēsturisks ieskats latviešu dzejas urbānajos motīvos 19. gs. 2. pusē un pilsētas semiotikas teorētisks raksturojums. Pētījuma praktiskajā daļā tiek raksturots pilsētas tēls 19. gs. 2. puses latviešu dzejā, kas kalpo gan kā lasītāja informants, gan kā dzejnieka emociju projekcija. Pētījumā ir analizēti desmit 19. gad…
1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss
2015
Pētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais …
Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam
2021
Lindas Neimanes bakalaura darbs “Staļiniskās ideoloģijas izpausmes latviešu daiļliteratūrā: atspoguļojums Latvijas PSR presē no 1945.-1956.gadam” izstrādāts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Bakalaura darbs sastāv no ievada, avotu un literatūras apskata, piecām nodaļām, divām apakšnodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pētījuma aktualitāte ir noskaidrot, kādi bija staļiniskās ideoloģijas principi, ko tas sevī ietvēra. Prese bija viens no mehānismiem, kas mēģināja ietekmēt literatūru, pamācīt literātus, nosakot, kādiem ir jābūt viņu darbiem. Secinājums: Daiļliteratūras darbi no 1945.- 1956. gadam bija ļoti vienveidīgi, kuros tika attēlota pad…
Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika
2017
Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…
Latviskās identitātes meklējumi 20.gadsimta 90.gadu prozā
2018
Maģistra darbs analizē latviskās identitātes meklējumus 20. gadsimta 90. gadu prozā. Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā iezīmēja politiski un ekonomiski nedrošu periodu. Šis periods rada identitātes krīzi. Tā laika rakstnieki reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un nākotnes perspektīvām. Maģistra darbā analizēti rakstnieku Egīla Ermansona, Alberta Bela, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbi. Maģistra darbs analizē kā jautājumi par latvisko identitāti, vēstures interpretācijām un nākotnes perspektīvām atspoguļojas 20. gadsimta 90 gadu prozā.
Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā
2016
Bakalaura darba tēma ir „Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā”. Darbā pētīta mūzikas tēma, funkcijas, semantika latviešu un lietuviešu īsprozas darbos. Sniegts neliels teorētiskais ieskats par mūzikas un literatūras attiecībām un līdzšinējo pētniecības lauku. Analīzei mūzikas aspektā izmantoti Marģera Zariņa stāsti „Strazdumuižas sonāte”, „Mistērijas un hepeningi”, Andra Jakubāns stāsts „Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi”, Jurgas Ivanauskaites novele „Koncerts Nr. 1”, Romualda Granauska stāsts „Muzikanti” un Antana Vaičulaiša stāsts „Pazaudētā vijole”. Pētījuma rezultātā veikti secinājumi par mūzikas tēmas plašo izmantošanu un daiļdarbu teksta bagātināšanu ar to. Atspoguļoti d…
Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94”
2022
Maģistra darba “Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94” mērķis ir raksturot un analizēt fiktīvo romānu 20. gadsimta 90. gadu laiktelpu Latvijā un citus ar to saistītus literāros hronotopus. Darba teorētiskajā daļā sniegts hronotopa teorētiskais ieskats, ieskats semiotiskajā un naratoloģijas pētniecības metodē; aplūkota hronotopa un romāna saistība; ieskats romānu recepcijā kritikā; sniegts ieskats kultūrvēsturiskajā situācijā un pilsētas laiktelpā. Pētījuma praktiskajā daļā tiek analizēts 20. gadsimta 90. gadu hronotops romānos caur naratīvu un kā tas atklājas caur dažādām semiotiskajām zīmēm pilsētvidē.