Search results for "medijs"

showing 10 items of 15 documents

Latvijas reģionu un Rīgas tematiskā satura īpatsvars Latvijas Radio raidījumos "Krustpunktā" un "Pēcpusdiena"

2015

Bakalaura darbā „Latvijas reģionu un Rīgas tematiskā satura īpatsvars Latvijas Radio raidījumos „Krustpunktā” un „Pēcpusdiena”” pētīts īpatsvars starp reģionālajām un Rīgas tēmām divos Latvijas Radio raidījumos. Darbā ir radio žurnālistikas, radio raidījumu un diskusiju, un to veidošanas principu teorijas. Izmantotas divas pētniecības metodes – kvalitatīvā kontentanalīze, lai noskaidrotu Latvijas reģionu un Rīgas tematiskā satura īpatsvaru raidījumos un daļēji strukturētās intervijas, lai noskaidrotu raidījumu veidotāju viedokļus. Rezultāti: „Krustpunktā” pārsvarā dominē Rīgas tēmas, bet „Pēcpusdienā” – reģionu tēmas.

RaidījumsSabiedriskais medijsLatvijas RadioKomunikācijas zinātneRadio
researchProduct

LTV1 raidījuma "Panorāma" ziņu dienas kārtības atbilstība sabiedrības dienas kārtībai

2018

Bakalaura darba tēma - LTV1 raidījuma „Panorāma” ziņu dienas kārtības atbilstība sabiedrības dienas kārtībai. Mērķis un galvenais uzdevums ir noskaidrot un izanalizēt raidījuma ziņu dienas kārtību un iegūt sabiedrības viedokli par to, vai medijs strādā/nestrādā viņu interesēs. Darba teorētiskajā daļā ir apskatīta literatūra par mediju un sabiedrības dienas kārtību, sabiedriskajiem medijiem, televīzijas ziņām, kā arī iekļauts elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Darbā izmantotās pētniecības metodes ir kvalitatīvā kontentanalīze, daļēji strukturētā intervija un fokusa grupas intervija. Empīriskajā daļā ir apkopoti un izklāstīti kvalitatīvās kontentanalīzes rezultāti, daļēji strukturētās …

Sabiedriskais medijsZiņasDienas kārtībaSabiedrībaKomunikācijas zinātne
researchProduct

LTV1 pētnieciskās žurnālistikas raidījums "Aizliegtais paņēmiens": mediju un auditorijas dienaskārtības salīdzinājums un auditorijas vajadzību izpēte

2016

Bakalaura darba tēma ir „LTV1 pētnieciskās žurnālistikas raidījums “Aizliegtais paņēmiens”: mediju un auditorijas dienaskārtības salīdzinājums un auditorijas vajadzību izpēte”. Darba mērķis ir noskaidrot, kādas auditorijas vajadzības apmierina raidījums un salīdzināt auditorijai svarīgās problēmas ar raidījuma veidotāju priekšstatiem. Darba teorētiskajā daļā iekļauta literatūra par pētniecisko žurnālistiku, sabiedriskajiem medijiem, dienaskārtības teoriju un mediju auditorijas veidiem, kā arī mediju lietojuma un apmierinājuma teoriju un gaidu un vērtību teoriju. Darbā izmantotās metodes ir daļēji strukturētā intervija, anketēšana un fokusa grupas diskusija. Empīriskajā daļā izklāstīti inter…

TV auditorijavajadzībasdienaskārtībaKomunikācijas zinātnesabiedriskais medijspētnieciskā žurnālistika
researchProduct

Digitālā medija zīmola attīstīšana patērētājauditorijā.

2019

Darba tēma: Digitālā medija zīmola attīstīšana patērētājauditorijā. Darba mērķis: Pamatojoties uz teorētiskajām atziņām zinātniskajā literatūrā, kā arī autores veikto pētījumu rezultātiem, izpētīt digitālā mediju zīmola veidojošās komponentes un atšķirīgās īpašības, izvirzot secinājumus un izstrādājot priekšlikumus digitālā mediju zīmola attīstības veicināšanai un lomai patērētāju vidū. Hipotēze: Veiksmīga digitālā medija zīmola attīstība ir tieši saistīta ar patērētāju attieksmi pret produkta funkcionālajiem aspektiem, kā arī pret zīmola lomu un atpazīstamību sabiedrībā kopumā. Darbā ir trīs galvenās nodaļas. Pirmajā nodaļā teorētiski tiek apskatīts zīmola jēdziens un to veidojošie kompone…

VadībzinātneTradicionālā televīzijaMediju platformasPatērētājauditorijāDigitālais medijsVideo saturs
researchProduct

Digitālā un analogā formāta ietekme medija satura uztverē

2017

Bakalaura darba tēma ir “Digitālā un analogā formāta ietekme medija satura uztverē”. Darba mērķis ir noskaidrot, vai patērējot kādu no formātiem – analogo vai digitālo, tiek ietekmēta medija satura uztvere, kā arī noskaidrot abu formātu būtiskākās atšķirības. Bakalaura darbs ir stukturēts trīs galvenajās daļās – teorētiskajā, metodoliģiskajā un empīriskajā daļā. Teorētiskā daļa sastāv no deviņām apakšnodaļām, kurās tika aplūkotas mediju dienaskārtības un mediju vienādojuma teorijas, kā arī akadēmiskā informācija par analogo un digitālo formātu un drukātajiem un digitālajiem medijiem. Metodoloģiskajā daļā tika aprakstītas pētījumā izmantotās metodes – kontentanalīze, eksperiments un anketa, …

digitālais formātsekperimentsKomunikācijas zinātnemedijsatcerēšanās spējaanalogais formāts
researchProduct

Latvijas Basketbola līgas komandu komunikācija sociālajā medijā "Twitter" 2017. gada janvārī - aprīlī

2017

Bakalaura darbs „Latvijas Basketbola līgas komandu komunikācija sociālajā medijā "Twitter" 2017. gada janvārī - aprīlī” ietver deviņu Latvijas Basketbola līgas komandu komunikācijas sociālajā medijā “Twitter” analīzi. Darba teorētiskajā daļā apskatīts materiāls par sociālajiem medijiem, sporta mārketingu un zīmolu. Izmantojot intervijas, apkopota informācija par Latvijas Basketbola līgas komandu sociālā medija “Twitter” kontu pārvaldītāju viedokli par “Twitter” nozīmi komandas mārketinga komunikācijā, ar kvantitatīvo kontentanalīzi tika apkopota informācija par ierakstu skaitu, publicēto saturu, tāpat ar anketēšanu noskaidrots komandu profilu sekotāju viedoklis par to komunikāciju sociālajā…

komunikācijasociālais medijsTwittersporta mārketingsKomunikācijas zinātneLatvijas Basketbola līga
researchProduct

Mediju daudzveidība: LTV1 kultūras raidījumu "Kultūras ziņas", "Nacionālie dārgumi. 100 gramu kultūras", "Personība. 100 gramu kultūras" un "Kultūršo…

2019

Bakalaura darba tēma ir “Mediju daudzveidība: LTV1 kultūras raidījumu “Kultūras ziņas”, “Nacionālie dārgumi. 100 gramu kultūras”, “Personība. 100 gramu kultūras” un “Kultūršoks” analīze”. Mediju daudzveidība ir viens no posmiem, kas balsta demokrātisku un spriest spējīgu sabiedrību, izmantojot tādus elementus, kā tēmas, avoti un to dzimums, ģeogrāfiskais stāvoklis u. c. Tāpēc pētījuma mērķis ir vētīt mediju daudzveidības izpausmes nosauktajos raidījumos. Pētījuma rezultāti atklāj, ka katrs no raidījumiem veido daudzveidību LTV kultūras un citu raidījumu kontekstā, jo atbilst atšķirīgiem žanriem. Tomēr joprojām redzama desmitgades ilgusī pozitīvā kultūras pasniegšanas tradīcija, kas kļuvusi …

kultūraKomunikācijas zinātnesabiedriskais medijsmediju pratībamediju daudzveidībatelevīzija
researchProduct

Reģionālā laikraksta “Auseklis” dienaskārtības un auditorijas dienaskārtības un vajadzību salīdzinājums

2018

Bakalaura darba “Reģionālā laikraksta “Auseklis” dienaskārtības un auditorijas dienaskārtības un vajadzību salīdzinājums”. Mērķis ir noskaidrot, vai reģionālās preses auditorija ir apmierināta ar iegūto informāciju un vai medija dienaskārtība ir atbilstoša lasītāju dienaskārtībai un vajadzībām, kā arī uzzināt ieteikumus no auditorijas pārstāvjiem, kādu informāciju viņi galvenokārt vēlētos saņemt. Darba teorētiskā daļa balstīta uz dienaskārtības, lietojuma un apmierinājuma teorijām, kā arī ieļauta literatūra par vajadzības jēdzienu, lokālo mediju un tā auditorijas skaidrojumu. Pētījumā izmantotas tādas pētnieciskās metodes, kā kvalitatīvā kontentanalīze, aptauja un salīdzinošā analīze. Empīr…

lokālais medijsauditorijas vajadzībasauditorijadienaskārtībaKomunikācijas zinātne
researchProduct

Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)

2017

Maģistra darba „Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)” mērķis ir noskaidrot politiskā teātra komunikatīvo raksturojumu un funkcijas. Teorētiskajās nodaļās skaidrots komunikācijas process teātrī, politiskā teātra jēdziens un postdramatiskā teātra teorija. Metodoloģijā izmantota teātra semiotiskā analīze un kvalitatīvā kontentanalīze, tāpat arī kvantitatīvā kontentanalīze un daļēji strukturētās intervijas kā palīgmetodes.Politiskais teātris kā medijs Latvijā realizē izklaides, informatīvo, korelācijas un kultūras nepārtrauktības, un mobilizācijas funkcijas. Latvijas neatkarīgajos teātros, salīdzinot ar valsts teātriem, lielāka iete…

postdramatiskais teātristeātris kā medijsKomunikācijas zinātnepolitiskais teātrismediju izmantojums teātrī
researchProduct

Preses pienākums informēt sabiedrību - robeža starp informācijas nodošanu un naida kurināšanu

2017

Bakalaura darba “Preses pienākums informēt sabiedrību – robeža starp preses brīvību un naida kurināšanu” mērķis ir noteikt šo abu tiesisko jēdzienu līdzsvarošanas kritērijus. Lai to izdarītu, autore apskatīja arī tādus jautājumus, kā “preses” jēdziena un preses brīvības izpratne, kā arī naida runas saturu. Kritēriju konstatēšana tika izmantota Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, kas risina šo un līdzīgus jautājumus. Papildus tam, autore izvirzīja medija regulēšanas veidus, kas piemērotāki mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetam, kā arī uzsvēra naida runas aizlieguma neviennozīmīgo vērtējumu kā teorijā, tā praksē.

presemedijsvārda brīvībapreses brīvībanaida runaJuridiskā zinātne
researchProduct